Priekules un Iecavas katastrofu pārvaldības centrus, klātesot ministrijas augstākajām amatpersonām, atklāja pērn 1. jūnijā. Priekules depo valstij izmaksāja 1,8 miljonus eiro jeb par aptuveni 24% dārgāk, nekā sākotnēji bija paredzēts.
"Lielākais izaicinājums droši vien jau sākotnēji bija ģeopolitiskā situācija, kas sākās pasaulē sakarā ar karu Ukrainā, tad būvniekam sadārdzinājums, kas veidojās attiecībā uz būvdarbu izmaksām, un tā tas pa ķēdi nonāca termiņu un iekārtu piegādes kavējumos," stāsta Nodrošinājuma valsts aģentūras Kurzemes īpašumu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja Raimonda Ābelīte.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Priekules posteņa komandieris Jānis Orlovs turpina, ka gaidījuši iekārtas, lai varētu ievākties pilnībā nokomplektētās telpās. "Šļūteņu žāvēšanas iekārta vēl nebija uzstādīta, tāpat nebija aizsargtērpiem skapji," viņš piebilst.
Iekārtu piegādes termiņi esot kavējušies, jo minētie skapji ražoti vienā no tiem Ukrainas reģioniem, kas visbiežāk pakļauts Krievijas karaspēka raķešu un dronu uzbrukumiem. Kamēr skapji vēl ir ceļā, Nodrošinājuma valsts aģentūra iegādājusies parastus plauktus, lai ugunsdzēsēji beidzot varētu pārcelties uz jaunajām telpām.
"Šīs iekārtas nebija iespējams saražot Latvijā, jo neviena firma neizteica vēlmi to darīt. Tad viņi atrada firmu Polijā, un poļi nodeva meitas uzņēmumam Ukrainā – lai sildītu Ukrainas ekonomiku," stāsta Ābelīte.
Posteņa komandieris arī norāda – vecās telpas vīri pašu spēkiem bija iekārtojuši un pielāgojuši tā, lai varētu pilnvērtīgi strādāt:
"Protams, apstākļi ir uzlabojušies. Arī dežūrmaiņas amatpersonas kļuvušas tādas pozitīvākas. Jebkuram cilvēkam patīk darboties svaigās, jaunās telpās, pārdomātās, funkcionālās."
Priekules depo ir pirmais no katastrofu pārvaldības centriem, kurus jau pērn dažādās Latvijas vietās bija paredzēts nodot ekspluatācijā un kuru beidzot sākuši apdzīvot ugunsdzēsēji. Pārējie septiņi dažādu iemeslu dēļ joprojām nav pabeigti.
