- Oficiālajās iestādēs un sabiedriskajā transportā skan latviešu valoda
- Poliklīnikā un bērnu veselības centrā jautā latviešu, atbild - krievu valodā
- Daugavpils domē mēdz būt problēmas ar latviešu valodu, Eigims turpina to apgūt
- Iedzīvotāji pārmet apliecības izsniegšanu par latviešu valodas zināšanām, kad tās ir vājas
- Krievu valodas dzīvotspēja - tuvu pašpietiekamai, tomēr arī latviešu valodas pozīcijas uzlabojas
Ne tik sen piedzīvots, ka latviski runājošie uzreiz runā krieviski
Pēdējā laikā sociālajos tīklos latviešu valodas zināšanu tēmai atvēlēts daudz viedokļu un komentāru. Proti, ka Daugavpils ir krievu pilsēta, kur pat valsts vai pašvaldības iestādēs nemāk lāgā runāt latviski. Pat pilsētas mērs Rihards Eigims nelieto valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē, kā to nosaka likums un kā to vēlētos sabiedrība.
Latvijas Radio šajā materiālā iejūtas kā parasts pilsētas viesis, apmeklējot dažādas iestādes un vietas.
Stāstu par latviešu valodas zināšanu līmeni Daugavpils pašvaldības struktūrās Latvijas Radio sāk ar pilsētas sabiedrisko transportu, tieši to ik dienas izmanto tūkstošiem pilsētnieku un arī Daugavpils viesi.
Pasažierus tramvajā uzrunā un par pieturām informē latviešu valodā, arī konduktori uz lūgumu latviešu valodā pirkt biļeti atbild latviski.
Pieturā ar nosaukumu "Vienības nams" atrodas teātris un bibliotēka, un arī Daugavpils tūrisma informācijas centrs (TIC), vieta, kur iegriežas Daugavpilī iebraukušie cilvēki. Te perfekti runā latviski un citās valodās, lai arī TIC darbinieki neslēpj -
ne tik sen ir piedzīvots, ka atnācēji un latviski runājošie ienākot uzreiz sākuši runāt krievu valodā.
"Tagad jau tas ir izmainījies. (..) Agrāk latviski runājošie centās runāt krieviski, pat nezinot, vai mēs runājam latviski," norāda kāda no centra darbiniecēm.
Arī bibliotēkā ienākot, sveicinās latviski. Tās darbiniece Inese Vaivare uzsver - ar valodas saziņu te problēmu nav. "Tas ir mīts, ka pašvaldības iestādēs nerunā latviešu valodā. Mēs bibliotēkā runājam un atbildam tajā valodā, kurā runā mūsu klienti. Ja atnāk krievs, runājam krieviski, bet tas nenozīmē, ka es nerunāju latviski. Es domāju, ka visi zin latviešu valodu pietiekamā līmenī," saka Vaivare.
Latviski saprot, bet atbild tikai krieviski
Ja kultūras un izziņas objektos, kas ir atvērti un vērsti uz pilsētas viesiem, strādājošo latviešu valodas zināšanas ir labas, tad pakalpojumu sfērā, ko ik dienas lieto paši pilsētnieki, situācija ir savādāka. Piemēram, Bērnu veselības centrs. Sarunas ar darbiniecēm rit latviešu un krievu valodā –
Latvijas Radio jautā latviešu valodā, taču atbildes skan krievu valodā.
Latvijas Radio viesojas arī Daugavpils centra poliklīnikā, kas ir Daugavpils reģionālās slimnīcas struktūrvienība. Skaidrot to, kur paņemt numuriņu, atsaucīgi steidz palīdzēt garāmejoša baltā halātā tērpta poliklīnikas darbiniece, visdrīzāk apkalpojošais personāls.
Arī te latviešu valodu saprot, bet lielākoties skan krievu valoda.
"Poliklīnikā es nedzirdu latviešu valodu. Es nešķiroju. Man vienalga, es tikai brīnos. Bet, ja visi runā krieviski, tad es arī krieviski," saka kāda no poliklīnikas pacientēm.
Pašiem daugavpiliešiem ir dažādi viedokļi par to, kāpēc valsts nodrošinātus pakalpojumus var saņemt krievu, bet ne latviešu valodā. "Acīmredzot cilvēkam, kurš strādā kādā institūcijā, bieži nākas saskarties ar krievu valodas vai krievu tautības cilvēku, un viņš arī krieviski runā. Es domāju, ka viņam noteikti nav problēmu runāt latviešu valodā, taču pirmais jautājums tomēr ir krieviski," saka kāds vīrietis.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2016. gadā
Krievi 50,5%
Latvieši 18,5%
Poļi 14%
Baltkrievi 7,3%
Ukraiņi 2%
Pārējie 7,7%
Avots: Centrālā Statistikas pārvalde / Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Piemēram, kāda sieviete saka, ka vienmēr atbildes oficiālajās iestādēs saņem latviešu valodā. Tomēr ir arī cita pieredze – cita daugavpiliete ir manījusi, ka sasveicināšanās notiek krievu valodā un tikai tad sarunā var pāriet uz latviešu valodu. Vēl kāda sieviete norāda, ka viss ir atkarībā no situācijas – vieni runā latviski, citi principiāli – krieviski. "Ir tā, ka cilvēki cenšas runāt latviski, bet ir gadījumi, kad principiāli viņi runā krieviski," saka vēl kāda sieviete.
Iedzīvotāju skaits otrajā lielākajā Latvijas pilsētā 2017. gadā bija 94 000, kas ir 4,6% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita un 9% no iedzīvotāju skaita visās republikas pilsētās. No Daugavpilī dzīvojošajiem krievi ir vairākumā – 50,5%, latvieši – 18,5%, poļi – 13,9%, baltkrievi – 7,3%, ukraiņi – 2%, ar citu vai neizvēlētu tautību – 7,7%, liecina 2016. gada dati.
2012. gadā Daugavpilī dzīvoja 17,8% latviešu un 51,7% krievu.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Zdanovskis uzsver, ka pašvaldību iestādēs nav jautājuma par to, kādā valodā ir jārunā. "Nākošgad pilsētas budžetā ir ielikti līdzekļi, vairāki desmiti tūkstoši eiro, lai varētu organizēt bezmaksas latviešu valodas apmācības kursus. Bet tā ir viena medaļas puse. Otra puse ir paša cilvēka atbildība likuma priekšā. Ja nevar ieņemt amatus attiecīgus amatus [bet tomēr ieņem], nezinot valodu konkrētā līmenī, tad ir jautājums valodas inspekcijai, kas izdeva šīs apliecības Ja viņi ir izdevuši nepareizas apliecības, tad viņiem par to ir jāatbild. Pašvaldības nostādne ir tāda, ka tiem, kas strādā pašvaldībās iestādēs, ir jāzina valoda viņam atbilstošās kategorijas līmenī," saka Zdanovskis.
Lai valodas inspekcija nāk un kontrolē
Valsts valodas centra pārstāve Sarmīte Paulēna atzīst, ka pārbaudes Daugavpilī notiek kā jebkurā citā Latvijas vietā. Problēmas ar latviešu valodas zināšanām pastāv, un soda mērs ir atbilstošs kategorijai.
"Mēs liekam sodus, bet jāsaprot, ka Daugavpilī ir krievvalodības pašpietiekamība.
Liekam sodus, kad nelieto valsts valodu augstākajā līmenī, jo tad ir administratīvā atbildība," saka Paulēna.
"Iepriekšējā sasaukumā esam sodījuši septiņus deputātus, kuri nelieto valsts valodu nepieciešamajā C1 līmenī. Bet, ja personas lieto tuvu nepieciešamajam valodas līmenim, tad mēs dodam laiku uzlabot valodas zināšanas. Mums ir jāsaprot, ka tur, kur ir šī krievu valodas pašpietiekamība, tur šī problēma saasinās. Tur jāapzinās, ka amatpersonas valsts valodu lieto retāk un nelieto nepieciešamajā līmenī, lai pildītu sava amata profesionālos pienākumus," norāda Valsts valodas centra pārstāve.
Valsts valodas centrs nav sodījis Daugavpils domi par to, ka tās darbinieki neprot latviešu valodu, stāsta domes personāldaļas speciāliste Anna Kokina. Tiesa, pēdējā sasaukumā 2016. gadā, deputāts no "Latgales partijas" Vladislavs Bojaruns tā dēļ pat zaudēja deputāta mandātu. Šajā lietā vēl notiek tiesvedība. Savukārt esošajam Daugavpils mēram Rihardam Eigimam, kurš ievēlēts no "Mūsu partijas", uzlikta soda nauda un dots pusgads, lai valsts valodas zināšanas pilnveidotu.
"Darba devēja pienākums ir pieņemt darbinieku darbā atbilstoši profesijas kodam un valsts valodas zināšanu līmenim. Tas, ko slēdz līgumos Daugavpils dome, ir atbilstoši likumdošanai. Mūs pārbauda Valsts valodas inspekcija, un gadā divus mēnešus tas notiek regulāri, kad pārbauda katru darbinieku," saka Kokina. "Ja viņiem pat izglītība ir iegūta latviešu valodā, bet viņi ir krievvalodīgie un viņi nerunā atbilstoši līmenim, viņiem tiek uzlikti sodi un uzdots mācīties. Mums ir bijuši pāris šādu gadījumu. Pieņemot darbā, mums nav tiesību pieprasīt vairāk, ja viņš ir ieguvis izglītību valsts valodā. Vairāk tas attiecināms uz domes deputātiem, bet tā nav mūsu kompetence, tas ir pašnovērtējums," pauž Kokina.
Sabiedrībā Daugavpils mēra Riharda Eigima latviešu valodas sarunvalodas līmenis raisa plašu rezonansi, daudzos – neapmierinātību.
Pēdējā apspriestākā bija Daugavpils mēra uzruna valsts svētkos.
Tie, kuri mēģina un runā latviski, nav jāizsmej - tā ir vēl viena atziņa, kas atskan no aptaujātajiem daugavpiliešiem.
"Cilvēki baidās runāt, ja viņi pasaka kaut ko nepareizi un kāds smejas, tad labāk un komfortablāk viņiem ir runāt krieviski," saka kāda daugavpiliete.
Pats Eigims domes sēdes vada latviski. Kā apliecina viņa kolēģi, arī iekšējās darba sanāksmes notiek latviski. Preses konferences notiek divās valodās. Atbilde seko tajā mēlē, kādā jautājumu uzdod žurnālisti. Ņemot vērā jau minēto krievu valodas pašpietiekamību pilsētā un mediju valodas pielietojamību, vairumā skan krievu valoda.
Bet pats mērs latviešu valodas zināšanas pilnveido. "Varbūt arī ir kāda kļūda, bet man vajag mācīties, ko es tagad daru. Pusgads tagad ir [kopš mācos]. Paskatīsimies, kas būs tālāk! Bet, tā kā saka mani oponenti, ka es valodu nezinu un neko nerunāju, tas tā nav," norāda Eigims.
Akmentiņš tiek mests uzraugošo institūciju virzienā
Tomēr akmentiņi tiek mesti arī valsts valodas kontroles dārziņā. "Viss ir uz pašu darba ņēmēju un devēju sirdsapziņas. Mēs kā nodokļu maksātāji neiedziļināmies tajā visā, paklusējam, bet mēs taču dzīvojam Latvijā," saka kāds daugavpilietis.
"Es pieļauju, ka jāsāk ar pašu Valsts valodas inspekciju, kurā, kā dzirdēts, ir daudz problēmu. Ja būs situācija, ja, pat nezinot labi latviešu valodu, var iegūt valsts valodas apliecību un izvairīties no kontrolēm, tad tā arī būs turpmāk," piebilst vēl kāds cits.
Tomēr situācija uzlabojas. Daugavpilī valsts valodas pielietojamību kontrolē trīs valodu centra inspektori un jau seši brīvprātīgie. Arī Daugavpils dome jau vairākus gadus piešķir līdzekļus valsts valodas apmācībām, stāsta koordinatore Ilze Onzule. Viņa norāda, ka cilvēki cenšas iemācīties latviešu valodu.
Bieži nostrādā cilvēciskais faktors
Kopš 2012. gada latviešu valodas kursus ir beiguši 2000 iedzīvotāji. Dome tam ir piešķīrusi vairāk nekā 100 000 eiro. Tas nozīmē, ka viena daugavpilieša valsts valodas apmācībām izlietoti nepilni 60 eiro.
Latviešu valodas lietojuma ziņā Daugavpilī pēdējos gados tomēr ir jaušama pozitīva dinamika. To apliecina gan ierēdņi, gan paši iedzīvotāji.
"Daugavpilī krievu valodas pašpietiekamības apstākļos latviešu valodas lietojums ir tuvu nepieciešamajam, bet patiesībā stāvoklis uzlabojas,"
saka Paulēna.
Tam piekrīt kāda daugavpiliete. "Ja tu dzīvo šeit uz vietas, tad tas 25 gadu laikā ir jaušams uz labo pusi. Tiem, kas iebrauc no Talsiem, varbūt liekas, ka te ir smagi, bet īstenībā viss iet uz labo pusi. Ar bērniem un jauniešiem vispār viss ir labi, viņi valodu prot un labi runā. Man liekas, tas ir tikai politiķu izdevīguma variants, ko viņi meklē un kurai partijai kāda situācija ir vajadzīga, ko viņi meklē un pagriež sev izdevīgā griezumā. Padara mūs par krievu pilsētu. Es tā nejūtos, es meklēju un atrodu to, kas man ir vajadzīgs.
Es savu latvisko identitāti te pilnībā varu kopt, ja vien to es gribu un man ir vēlme; ja nav, tad katrs izvēlas savu lauciņu," saka pilsētniece.
Daugavpilī ir divējāda situācija. No vienas puses - sapratne, kas ļauj komunicēt un saprasties katram savā valodā, no otras puses - krievu valodas pašpietiekamība.
