Atvērtie faili

#130 Augošais eksports uz Krievijas kaimiņzemēm liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas

Atvērtie faili

#132 Kāpēc valsts pieļauj, ka simtiem bērnu ik gadu cieš ilgos vecāku aizgādības strīdos?

#131 Varas maiņa Rīgas domē rada aizdomas par dažu politiķu vēlmi slēpt likuma pārkāpumus

Varas maiņa Rīgas domē rada aizdomas par dažu politiķu vēlmi slēpt likuma pārkāpumus

Pēc triju gadu darba šovasar izjuka tā sauktā Rīgas domes "pārmaiņu koalīcija". Varas maiņa pilsētā rada aizdomas, ka "Jaunās Vienotības" politiķi cenšas slēpt likuma pārkāpumus un saglabāt ietekmi naudīgos ielu uzturēšanas pasūtījumos. Kāpēc šīs partijas deputāti Olafs Pulks un Vilnis Ķirsis bija gatavi riskēt ar savu reputāciju un politiķu karjeru, lai saglabātu amatu par ielu remontiem atbildīgam ierēdnim? Vai Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta (SD) amatpersonas ir rīkojušās rīdzinieku interesēs?

ĪSUMĀ:

Izplēnē solījumi pārbaudīt iespaidīgā iepirkuma gaitu

Aizdomīgu konkursu, izšķērdības un caurskatāmības trūkuma dēļ RD peripetijas ap ielu uzturēšanu galvaspilsētā ir bijušas jau gadiem ilgi. Ielu uzturēšana ir ļoti ienesīgs bizness. Pie izdevīgā pašvaldības pasūtījuma savulaik tika politikai pietuvināti uzņēmēji. 

Šobrīd spēkā ir divi 2019. gadā noslēgti līgumi ar Daugavas labā un Daugavas kreisā krasta uzturētāju. Toreiz 150 miljonu vērtā iepirkuma uzvarētājus pētīja raidījums "De facto".

Atklājās, ka intrigas iepirkumā nebija – pieteikušies konkursā bija tie paši, kas darbus veica jau iepriekšējos piecus gadus. 

"Abās pilnsabiedrībās ietilpst Adigjozalam Mamedovam pastarpināti piederošā "Ceļu pārvalde", kā arī "Rīgas tilti", kuru lielākais īpašnieks ir Albins Jasaitis. "Daugavas labā krasta uzturētājs" piesaistījis "Pilsētas Eko Servisu". Starp īpašniekiem "Daimler" kukuļošanas lietā apsūdzētā Leonarda Teņa ģimenes loceklis.  Savukārt "Daugavas kreisā krasta uzturētājā" iekļāvies būvuzņēmējam Guntim Rāvim un bijušā politiķa Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošais "Roadeks"," ziņoja raidījums.

Konkurss noritēja laikā, kad galvaspilsētā valdīja "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" tandēms. Tā brīža SD vadītājs Vitālijs Reinbahs raidījumam taisnojās, ka neko par konkursa pretendentiem neesot zinājis.

Iepirkuma sākumā SD mēģināja konkurenci izslēgt pavisam un visu Rīgu uzticēt vienai firmai. Tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs ieceri apturēja. 

Pilsētas politiķu solījumi pārbaudīt miljoniem vērtā konkursa gaitu izplēnēja, pašvaldība līgumu noslēdza, un abas pilnsabiedrības, kur noteicošā loma bija "Ceļu pārvaldei", uzsāka darbu. 

Iedzīvotāju cerības uz "pārmaiņu koalīciju"

Rīdzinieki pēc RD ārkārtas vēlēšanām 2019. gada oktobrī bija sajūsmināti, cerot, ka galvaspilsētā beidzot sāksies pārmaiņas, kas līdzšinējos koruptīvos ieradumus, kurus pašvaldībā savas valdīšanas laikā ieviesa "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai", atstās pagātnē. Amatu dalīšanai savējiem un apšaubāmiem darījumiem ar pilsētas naudu, kas bija Nila Ušakova un Andra Amerika firmas zīme, ir pielikts punkts. 

Par mēra vietnieku satiksmes un attīstības jautājumos deputāti ievēlēja "Jaunās Vienotības" politiķi Vilni Ķirsi.

No 2020. gada ielu atjaunošana Rīgā uzņēma pārsteidzošus apgriezienus.

2019. gadā asfalta segumu nomainīja 70 tūkstošu kvadrātmetru platībā, bet 2022. gadā jau 250 tūkstošos kvadrātmetru.

"Mēs arī redzam to problēmas būtību. Iepriekšējos gados tam tērēts gaužām maz. Šogad mēs esam budžetā paredzējuši tērēt tam 15 miljonus, kas ir 15 reizes vairāk, nekā tas ir noticis vidēji iepriekšējos 10 gados," intervijā Latvijas Televīzijai šī gada martā sacīja toreizējais Rīgas vicemērs Ķirsis. 

Tomēr jau vasaras sākumā ainu sabojāja kāda anonīma trauksmes cēlēja ziņojums. Tas domei atklāja, ka pašvaldība ir pārmaksājusi par ielu remontiem miljoniem eiro.

Tā vietā, lai plānveidīgi atjaunotu ielu segumu, ir izmantots lieliem asfaltēšanas darbiem neizdevīgs līgums ar ielu uzturēšanas uzņēmumiem.

Līgums apzināti slēpts 

3. jūlijā no amata atkāpās tā dēvētās "pārmaiņu koalīcijas" līderis Mārtiņš Staķis. Tagad viņš ir opozīcijas deputāts Rīgas domē kopā ar partiju "Progresīvie". 

Staķa demisija ir cieši saistīta ar notikumiem RD Satiksmes departamentā. 

Tiekoties ar Latvijas Radio raidījumu "Atvērtie faili" augusta beigās, Staķis skaidroja: "Tad, kad šis anonīmais ziņojums ienāca, tas no sākuma tika nodots, parādīts (Olafam) Pulka kungam un Ķirša kungam, ka nu šī ir jūsu iespēja pašiem no savas puses parādīt, ka mēs netolerējam šādas lietas un paši varam atklāt pārkāpumus, ja tādi ir. Un tādā veidā kvalitatīvi parādīt to atšķirību, kā mēs strādājam un kā strādāja iepriekšējais sasaukums."

Tomēr Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Olafa Pulka un par satiksmi atbildīgā vicemēra Viļņa Ķirša attieksme par ziņojumu pārsteidza Staķi. 

"Šīs divas nedēļas šie abi kungi izmantoja tam, lai drīzāk atrastu argumentus, ka šis anonīmais trauksmes cēlējs nav teicis taisnību," pauda Staķis. 

Rīgas izpilddirektors Jānis Lange ierosināja dienesta izmeklēšanu. Tā atklāja trīs pārkāpumus. 

Darbus asfalta nomaiņai uz tiltiem sadalīja daļās, lai būvnieki saņemtu lielāku samaksu. Neviens nav arī kontrolējis, cik daudz asfalta izlietoja izlīdzinošajā kārtā, kuru ieklāja zem virskārtas. Un visbeidzot lielus asfaltēšanas darbus par dārgu naudu pasūtīja ceļu uzturētājiem, nevis lētāk pie ceļu būvniekiem, ar kuriem noslēgta vispārīgā vienošanās. 

Staķis norādīja, ka, visticamāk, līgums "uztaisīts ar domu nekad to īsti arī nelikt lietā". 

"Un (to) vienmēr slēpa. Un principā par šo līgumu mēs kā koalīcija uzzinājām tikai šī gada maijā, kad mēs Vilnim Ķirsim un Olafam Pulkam jautājām – "Ceļu pārvalde" iet uz bankrotu, kāds ir tavs plāns B? Un viņš teica, vēl jau ir arī vispārīgā vienošanās.

Pagaidi, kas – vispārīgā vienošanās? Jūs taču visu laiku teicāt, ka tādas vispārīgās vienošanās nav!"

Izmeklēšanā iejaucas politiķi

Pēc dienesta izmeklēšanas Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange ierosināja disciplinārlietu pret diviem ierēdņiem. SD direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu atstādināja no amatiem. Lietas izmeklēšanu Lange uzticēja savam padomniekam Mārim Knokam. 

Tomēr Knoks pārbaudi līdz galam nenoveda, jo izmeklēšanā iejaucās politiķi. 

Olafs Pulks domes sēdē, kuras laikā deputāti skatīja viņa un Viļņa Ķirša priekšlikumu pārtraukt Knoka vadīto disciplinārlietas izmeklēšanu un sākt jaunu, uzstāja, ka lieta ir "neīsta un uz meliem un viltojumiem balstīta": "It kā trauksmes cēlēja ziņojums, kurš izrādījās anonīms ziņojums, kā Staļina laikos, Staķa kungs, kā Staļina laikos!

Jūs uz šī anonīmā ziņojuma pamata esat radījis to, par ko mēs te visi tagad ņemamies!"

Izmeklēšanu uzticēja komisijai, kurā domes ierēdņiem bija jāstrādā kopā ar nevalstiskajām organizācijām. 

Viena no pieaicinātajām organizācijām bija sabiedrība par atklātību "Delna", kuras direktore Inese Tauriņa Latvijas Radio pastāstīja, ka komisijai bija tikai četras darba dienas darbam: "Šis piemērs par disciplinārkomisijas izveidi jaunā sastāvā parāda,

kā ar tiesiskiem līdzekļiem var izbeigt kādu svarīgu darbu. Un nolaist podā vai paslaucīt zem paklāja svarīgu uzdevumu, kas komisijai būtu bijis jāizdara.

Būtu bijis jābūt ļoti aklam un ļoti neprofesionālam, lai nevarētu prognozēt, balsojot par šo lēmumu izveidot jaunu komisiju, ka šis varētu sekmīgi realizēties." 

Uzzināt sākotnējās disciplinārlietas izmeklētāja Māra Knoka viedokli Latvijas Radio neizdevās. Lange ar sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību nodeva ziņu, ka pēc lēmuma lietā konflikts ir izsmelts un ierēdnis ar Latvijas Radio nerunās. 

Ierēdņu atbildību otrajā pārbaudē pašvaldība nepierādīja. Gan Urtāns, gan Vaivods turpina darbu.

Pierādījumu nav, jāpaļaujas uz komersantu

Jānis Vaivods RDSD strādā gandrīz desmit gadu. Anonīmā ziņojuma pārbaudes laikā atklātos pārkāpumus viņš Latvijas Radio neatzina.

Viņš skaidroja, ka pasūtījumus par tiltu asfaltēšanu sadalīja daļās, jo starp brauktuves posmiem uz tilta bijušas deformācijas šuves. 

Savukārt, kad klājuši izlīdzinošo kārtu, tad gan firmas, gan ielu uzturētāji rīkojušies atbilstoši līgumam. Viņi esot uzskaitījuši asfalta kravas un pēc visu darbu pabeigšanas izlietoto daudzumu norādījuši pieņemšanas un nodošanas aktos. 

Kaut arī asfaltēšanas darbi firmām bija jāfilmē, departamenta rīcībā nav neviena video ieraksta. Vaivods skaidroja, ka tas būtu ļoti liels datu apjoms, jo objektu skaits pārsniedzis 200. 

Kā noskaidroja dienesta izmeklēšana, faktiski SD rīcībā nav nekādu dokumentu, kuros varētu pārliecināties, cik daudz asfalta izlietots izlīdzinošajā kārtā. Nav arī tā saucamo segto darbu aktu, kurus pieprasa būvniecības noteikumi. Vaivods uzstāja, ka tādus nemaz nevajag, jo departamenta darbinieki teju visu laiku bijuši klāt. Viņaprāt, ir jāpaļaujas uz komersanta sniegtajām ziņām par izlietotajām asfalta kravām.

Arī pārmetumi, ka simtiem metru gari ielu posmi asfaltēti par dārgāku naudu uzturēšanas līguma ietvaros, neesot pamatoti. 

"Ja uzturēšanas līgumā ir paredzēta šāda pozīcija, kas ir vienlaidus asfalta ieklāšana, tad otrais līgums ir būvdarbi pēc savas uzbūves, un neatņemama līguma sastāvdaļa ir būvprojekts. Respektīvi – es nevaru veikt uzturēšanas darbus no būvdarbu līguma, pasakot būvuzņēmējam – šeit nebūs nepieciešams būvprojekts. Gluži pretēji – ja es būtu to darījis, es tad tajā brīdī būtu pārkāpis kaut kādus nosacījumus, ierobežojis konkurenci," skaidroja Vaivods.

Vaivods arī nezinot, kāpēc Olafs Pulks un Vilnis Ķirsis metās viņu aizstāvēt tik sparīgi, ka bija gatavi upurēt valdošo koalīciju. 

EM: Darbiem bija nepieciešama dokumentācija

Par būvniecības nozari – arī ielām un ceļiem atbild Ekonomikas ministrija (EM), kuras Būvniecības politikas departamenta direktores Olgas Feldmanes teiktais Latvijas Radio ir nepārprotams – vienlaidus asfaltēšanas darbiem lielās platībās, kā to darīja RDSD, bija nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija jeb paskaidrojuma raksts.

Paskaidrojuma raksts ir vienkāršāks nekā pilns būvprojekts, bet SD darbus pasūtīja bez jebkādas ieceres dokumentācijas. 

Pēc RD iniciatīvas valdība jūlijā mainīja noteikumus un ielas seguma virskārtas atjaunošanas darbiem paskaidrojuma rakstu vairs nevajag. Feldmane paskaidroja, ka vajadzēja vienādot nosacījumus būvniecībai uz ceļiem pilsētās un ārpus tām.

"Man arī prasīja vairāki, virzot šos noteikumus, vai mēs šādi legalizējam vēsturiskās darbības. Nē, nelegalizējam! Attiecīgi noteikumi ir stājušies spēkā, un no šī brīža šis process ir novienādots un padarīts par optimālu abos gadījumos – gan attiecībā uz valsts ceļiem, gan attiecībā uz ielām," skaidroja Feldmane.

Pēc viņas teiktā, jebkuri darbi ar ielu atjaunošanu, pat bedrīšu "lāpīšana", ir uzskatāmi par būvdarbiem un ir jāievēro būvniecības noteikumi, pat ja nav nepieciešams vienkāršots būvprojekts. Līdz ar to vietās, kur asfalts ir ieklāts vienlaidus platībās un zem virskārtas ir izlīdzinošā kārta, par to bija jāsagatavo segto darbu akts.

"Segtie darbi ir tādi darbi, ko mēs no ārpuses nevaram redzēt. Lai mēs varētu saprast, visbiežāk tie ir pamatu darbi, sienas paneļi, pīrāgi, lai mēs varētu redzēt, kas ir iekšā.

Visu, ko mēs pēc tam nespējam ieraudzīt un novērtēt, mēs tad precīzi atspoguļojam segto darbu aktā," skaidroja Feldmane.

RDSD ceļu uzturētājam to neprasīja. Tādējādi nav ievēroti noteikumi par darbu kontroli. 

Uz jautājumu, vai asfalta virskārtas nomaiņu lielās platībās var uzskatīt par uzturēšanas vai būvniecības darbiem, Feldmane atbildēja: "Kad mēs skatāmies, ka tur ir kādi 50 metri atjaunoti, nevienam nerodas jautājums – nē, nu tie taču ir ikdienas uzturēšanas darbi. Jā, ir taisnība! Bet tajā brīdī, kad mēs mērķtiecīgi noņemam segumu un atliekam, tad tā intuitīvi – nē, nu tā īsti vairs nesanāk uzturēšana!"

Neloģikas piemērs – Kārļa Ulmaņa gatve

Lielisks piemērs neloģiskai, pat nelikumīgai rīcībai ir SD pasūtītā seguma nomaiņa Kārļa Ulmaņa gatvē. 2022. gadā atsevišķās joslās tur mainīja brauktuves dilumkārtu gandrīz 20 000 kvadrātmetros vairāku kilometru garumā. 

SD tos uzskata par ikdienas uzturēšanas darbiem. Taču pēc likuma tie ir būvdarbi, kur bija nepieciešams paskaidrojuma raksts un izlīdzinošajai kārtai arī segto darbu akts. Nekā tāda SD rīcībā nav.

Taču pats svarīgākais ir izmaksas. Latvijas Radio rīcībā ir dokumenti, kas parāda, ka

viena kvadrātmetra dilumkārtas uzklāšana Ulmaņa gatvē rīdziniekiem izmaksājusi gandrīz 26 eiro bez PVN. Tajā pašā laikā "Latvijas Valsts ceļiem" viens kvadrātmetrs tādas pašas specifikācijas darba pērn izmaksāja nepilnus 14 eiro. 

Arī SD noslēgtā vispārīgā vienošanās, kuru tā arī neiedarbināja, paredzēja ievērojami zemāku cenu.

Pulks: No uzturēšanas līguma vairs nekādas asfaltēšanas nenotiks

Olafs Pulks RD vada Satiksmes komiteju, kurā viņš ir strādājis arī iepriekšējos sasaukumos. Jānis Vaivods viņu raksturo kā "profesionāli satiksmes nozarē, kurš saprot drēbi". 

Pulks nepiekrita Feldmanei no EM un ir pārliecināts, ka likums nav pārkāpts, kaut arī ielu asfaltēšanā būvniecības noteikumi nav ievēroti. 

"Tā ir jūsu interpretācija, ka jūs sakāt, ka mēs esam apgājuši likumu! Un nebija jau nekur reglamentēts, cik drīkst un cik nedrīkst. Tā kā tas tika darīts, un mēs ļoti daudz arī izdarījām," sacīja Pulks. Kamēr neviens asfalta virskārtas nomaiņu Rīgā nav paveicis lētāk, tā esot tikai tukša runāšana, ka par to ir pārmaksāts. "Diemžēl vispārīgā vienošanās, ar ko te visi staigā kā lielo panaceju, tā arī nav līdz šai dienai iedarbināta. To neizdevās iedarbināt arī profesionāļiem, ko amatā bija iecēlis izpilddirektors."

Pulks arī noliedza, ka ar lēmumu apturēt disciplinārlietas izmeklēšanu centās pasargāt Vaivodu. 

Bet – kādēļ tad bija pretestība izmeklēšanai, kuru rosināja pilsētas izpilddirektors? 

"Domes priekšsēdētājs uzaicina pie sevis kabinetā mani un Vilni Ķirsi un parāda šo anonīmo vēstuli. Uz ko mēs teicām, lai viņi dod to departamentam, lai viņi dod izskaidrojumu tam. Viņš jau tad pateica – Vaivods būs jānovāc. Kā viņš to zināja, ka Vaivods būs jānovāc? Kāpēc šīs raganu medības tieši par vienu cilvēku? Kuram viņš traucē?" neizpratni pauda Pulks, solot, ka lielās ažiotāžas dēļ pašvaldība ielu asfaltēšanas darbus turpmāk nepasūtīs caur dārgo uzturēšanas līgumu. 

"Es varu visus nomierināt – no uzturēšanas līguma vairs nekādas asfaltēšanas nenotiks,

tikai mīļie draugi, nenāciet, nesūdzieties par to, kādā stāvoklī mums ir ielas!"

Arī SD direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods varot būt drošs, ka saglabās amatu. 

Ķirsis: Mans politiķa uzdevums ir sadzirdēt iedzīvotājus

Vicemērs satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis pēc skandāla ir kļuvis par RD priekšsēdētāju. 

Uz Latvijas Radio lūgumu skaidrot pretrunas un iespējamos pārkāpumus, Ķirsis atbildēja izvairīgi, norādot, ka jautājumi ir pārāk specifiski un uz tiem jāatbild attiecīgajiem ierēdņiem. 

"Mans politiķa uzdevums ir sadzirdēt iedzīvotājus, ka Rīgā ielu stāvoklis nav labs, tajā brīdī, kad notiek budžeta sarunas, kolēģus mēģināt pārliecināt, ka šim ir jāvelta būtiska daļa finansējuma. Kā šis finansējums tālāk dzīvē tiek tērēts, tas nav politiķu uzdevums," sacīja Ķirsis.

RD deputāti augusta beigās nolēma pagaidām atlikt Satiksmes departamenta reorganizāciju tieši pēc Ķirša priekšlikuma. Nomainīja tikai nosaukumu, un tagad tas ir Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Kā skaidroja Ķirsis, reorganizācija atlikta tāpēc, ka šobrīd uz nodošanu iet lielie Eiropas Savienības fondu projekti. 

Reorganizācijas atlikšanas dēļ Vaivods varēs saglabāt amatu vēl divus gadus. Arī Ķirsis, tāpat kā Pulks, liedzās, ka īpaši aizstāvētu Vaivodu. 

Pasūtījumi kā krietns atspaids grūtībās nonākušajai "Ceļu pārvaldei"

Lielākie ieguvēji no asfalta virskārtas nomaiņas lielajiem pasūtījumiem ir ielu uzturēšanas firmas. Līgumu uzbūve liecina, ka asfaltēšanas darbi tajos paredzēti nelielās platībās – bedrīšu lāpīšanai. Šādiem darbiem līgumā ierakstītās summas varētu būt samērīgas, jo remonta vietā jānogādā tehnika, jānorobežo satiksme un jāpiegādā materiāli. Tas ievērojami ceļ pašizmaksu.

Ja asfaltē tūkstošiem kvadrātmetru vienuviet, tad pašizmaksa būtiski samazinās un peļņa palielinās. 

Neparastā ideja uzturēšanas līgumu izmantot lielu platību asfaltēšanai radusies Satiksmes departamentā. Staķis Latvijas Radio norādīja, ka viņam tā nav patikusi: "Jau 2020. gada rudenī, tikko es biju ievēlēts, pie manis uz tikšanos ļoti rāvās Vitālijs Reinbahs, toreizējais departamenta direktors, ar šādu piedāvājumu. Nākamajā gadā jau tad, kad bija Vaivoda kungs, mēs pie šī jautājuma atgriezāmies un toreiz vienojāmies – labi, ir jādara, darām, bet es lūdzu toreiz, lai Ķirša kungs un Pulka kungs uzņemas arī par to atbildību."

Ienesīgie pasūtījumi bija krietns atspaids uzņēmumam "Ceļu pārvalde", kas no 2021. gada cīnās ar finanšu problēmām. 

"Ceļu pārvaldes" vadība izvairās no sarunām ar žurnālistiem, bet vairāki avoti Latvijas Radio sacīja, ka

cēlonis varētu būt būvfirmas "Ostas celtnieks" iegāde 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā.

Tagad "Ostas celtnieks" ir maksātnespējīgs un rauj līdzi arī "Ceļu pārvaldi". To nepaglāba pat izdevīgie Rīgas līgumi.

Tagad ielu uzturēšanas līgumos galvenie uzņēmumi ir tie paši, kam Rīgā ir atkritumu apsaimniekošanas bizness. "Roadeks" pastarpināti saistīts ar "Clean R", bet "Pilsētas eko serviss" ar otru lielo atkritumu dūzi – "Eco Baltia Vide". Abi uzņēmumi nu gatavojas jaunajam ielu uzturēšanas iepirkumam, apstiprināja "Pilsētas eko servisa" vadītājs Jānis Aizbalts: 

"Gaidām nolikumu! No tā jau viss būs atkarīgs, cik striktas būs prasības, vai Rīga tiks sadalīta kā šobrīd, pēc krastiem, vai būs kāds cits lēmums. Tajā pieredzē atkritumu biznesā beigās bija tās četras zonas, – varbūt arī četras zonas nav tas sliktākais risinājums."

Raidījuma "Atvērtie faili" tapšanas laikā ne Rīgas mērs Ķirsis, ne Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks nevarēja pateikt, kad 200 līdz 300 miljonu eiro vērto iepirkumu izsludinās un kā Rīgas ielas sadalīs. To nezināja arī SD vadītājs Jānis Vaivods. 

Opozīcijā nonākušie "Progresīvo" partijas politiķi min, ka tieši gaidāmais simtiem miljonu vērtais konkurss ir novedis pie varas maiņas Rīgas domē. 

Visus notikumus kopsakarā aicināja vērtēt "Delnas" vadītāja Inese Tauriņa: "Skatoties katru šo notikumu atsevišķi, liktos – kas tad tur, viss jau būs kārtībā! Tā var būt atsevišķa epizode. Šādi sekojot līdzi notikumu attīstībai, it īpaši ar šo Satiksmes departamenta reorganizācijas apturēšanu, pārcelšanu par diezgan ievērojamu laika posmu, rodas jautājumi – kāpēc tas viss notiek? Liek uzdot arvien vairāk un vairāk jautājumu Rīgas domei, jaunajam Rīgas mēram – kāpēc šāda notikumu attīstība?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti