Eiroparlamenta vēlēšanās 8. jūnijā Latvijā darbosies 949 vēlēšanu iecirkņi. Apvienības "Eiropas kustība Latvijā" mērķis ir piesaistīt vismaz vienu jaunieti katram iecirknim.
"Pirmkārt, tas palīdz piesaistīt izglītotus iecirkņu darbiniekus, un, otrkārt, tas arī nodrošina pēctecību, demokrātijas pēctecību, jo galu galā rītdien visa demokrātijas veselība būs uz mūsu jaunākās paaudzes pleciem," sacīja apvienības "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidente Lolita Čigāne ("Jaunā Vienotība").
Apvienība uzrunāja Latvijas augstskolas, un tās aicināja savus studentus vēlēšanu darbā iesaistīties, motivējot viņus ar kredītpunktiem un kādu ieskaitītu kursa darbu. Mērķi piesaistīt katram iecirknim vismaz vienu jaunieti, visticamāk, neizdosies sasniegt, taču pusē iecirkņu – varbūt.
Ričards Oļševskis ir viens no daudziem jauniešiem, kas strādās Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirknī. Viņu pieteikties vadīja interese un zinātkāre: "Lielākoties interesē, kā tas strādā, kāds mehānisms ir, kā tas izpaužas, kā tiek rezultāti apkopoti un kā paziņoti."
Viņš šim darbam no savu draugu loka piesaistījis vēl trīs cilvēkus.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte norādīja, ka šis ir solis pozitīvā virzienā: "Es ļoti ceru, ka ar šo dienu vai ar šīm vēlēšanām viss tikai sākas. Tas ir pats sākums, bet tālāk tas noteikti turpinātos pašvaldību vēlēšanās."
Tam piekrita arī apvienības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš. "Es ļoti ceru, ka šī kļūs par jaunu tradīciju Latvijā, ka vēlēšanu komisijas katrā novadā saredzēs ieguvumu no jauniešiem sava iecirkņa darbā, un jau pašvaldībus vēlēšanās, Saeimas vēlēšanās katrā iecirknī būtu vismaz viens, divi, trīs jaunieši, kas piedalās," sacīja Gobiņš.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņos Latvijā darbosies ap 6000 cilvēku. CVK priekšsēdētāja norādīja, ka vēlēšanu iecirkņiem Latvijā ilgstoši ir trūcis darbinieku.
