Neatbilstošas valsts valodas zināšanas konstatētas 14 pedagogiem vispārējās izglītības iestādēs, 12 pirmsskolas pedagogiem, astoņiem pedagogiem profesionālās ievirzes izglītības iestādēs sportā, kā arī vienam pedagogam speciālās izglītības iestādē. Darba tiesiskās attiecības pārtrauktas ar 14 minētajiem pedagogiem, 12 atstādināti, bet deviņi atrodas pārejošā darba nespējā.
IKVD norādīja, ka septembrī un oktobrī ir īstenojis 74 izglītības iestāžu darbības izvērtējumu. Apmeklējot izglītības iestādi, IKVD dienesta eksperti pārliecinās, vai izglītības process notiek latviešu valodā un vai izglītības iestādes vadītājs ir īstenojis atbilstošu profesionālo darbību, nodrošinot latvisku izglītības vidi.
Noslēdzot izvērtējumu, papildus tiek noteikts izglītības iestādes vadītāja darbības kvalitātes līmenis (nepietiekami, jāpilnveido, labi, ļoti labi, izcili).
IKVD secinājusi, ka 13,2% izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība novērtēta ar kvalitātes līmeni "Ļoti labi", kas norāda uz savlaicīgi plānotu un apsteidzošu vienotas skolas pieejas ieviešanu, 30,2% izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība novērtēta ar kvalitātes līmeni "Labi" , 54,7% – ar kvalitātes līmeni "Jāpilnveido", bet vienam izglītības iestādes vadītājam noteikts kvalitātes līmenis "Nepietiekami".
94% izglītības iestāžu izglītības process apmeklējuma dienā notika latviešu valodā, trīs izglītības iestādēs tas pamatā notika krievu valodā.
20,7% izglītības iestāžu ir ilgstošas pedagogu vakances, kas kavē plānotu un stabilu izglītības procesa īstenošanu, kā arī sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu; 33% izglītības iestāžu ir nepieciešams pielāgot vai pilnveidot mācību vidi vienotas skolas pieejas nodrošināšanai.
IKVD secinājusi, ka 90,5% izvērtēto izglītības iestāžu ir nepieciešamais nodrošinājums ar mācību līdzekļiem latviešu valodā, bet 86% izglītības iestāžu ir pieejams atbalsts pedagogiem vienotas skolas pieejas ieviešanā.
47% izglītības iestāžu nav veikta sistēmiska pedagogu latviešu valodas prasmju izvērtēšana,
sešās izglītības iestādēs mācību stundu vērošanā konstatēti pedagogi, kuriem, iespējams, nav pietiekamu latviešu valodas zināšanu. Informācija par to nosūtīta VVC.
32% izglītības iestāžu izglītojamajiem ir grūtības komunicēt latviešu valodā mācību stundās, bet 33% izglītības iestāžu izglītojamo mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos neatbilst izglītojamo mācību sasniegumiem gadā.
Piecās izglītības iestādēs konstatēts, ka izglītojamo latviešu valodas zināšanas pēc 9. klases vidēji nav bijušas pietiekamā līmenī, lai tie sekmīgi varētu turpināt mācības latviešu valodā.
2023. gada septembrī un oktobrī izvērtējums veikts Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils valstspilsētas, kā arī Augšdaugavas, Jelgavas, Līvānu, Olaines, Rēzeknes, Ropažu, Viļānu, Valmieras novada izglītības iestādēs.
IKVD informējis, ka rūpīgi sekos līdzi izglītības procesa norisei un izglītības kvalitātei vienotas skolas pieejas ieviešanas laikā, tostarp īstenojot akreditācijas procesu, dodoties skolu apmeklējumos un pārbaudēs. Izvērtējumā tiek padziļināti analizēta izglītības iestādes vadītāja rīcība, gatavojoties vienotas skolas pieejas ieviešanai, iestādes faktiskā rīcība, izvērtējot pedagogu un izglītojamo latviešu valodas prasmi, spēja novērst konstatētos trūkumus, kā arī valsts piešķirtā finansējuma pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupām un logopēdiem lietderīgums un efektivitāte.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā.
Likuma grozījumu autori lēsa, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
