Elektrificētajā dzelzceļa līnijā Zemitāni–Skulte plānots modernizēt visas 19 stacijas, turklāt starp Sarkandaugavu un Mangaļiem paredzēts uzbūvēt jaunu pieturu "Dauderi". Līdzīgi kā citās dzelzceļa līnijās augstajiem un ērtajiem peroniem jābūt pabeigtiem līdz 2023. gada beigām. Minētajā līnijā būvmateriāli pie atsevišķām stacijām ir atvesti pirms vairākiem mēnešiem, taču daudzviet darbi nenotiek. "Latvijas dzelzceļā" gan apgalvo pretējo.
"Protams, šajā līnijā būvnieks plāno savus darbus un izmanto gan savus tehniskos, gan cilvēku resursus. Šos darbus gan uzsāk, gan turpina pa posmiem," teica "Latvijas dzelzceļa" pārstāve Agnese Līcīte. "Detalizēti, tieši kurā pieturā kas jau ir izdarīts, varbūt kādā ir piegādāti tikai būvmateriāli, kādā ir sākti komunikāciju rakšanas darbi. Protams, šeit viss nenotiek pilnīgi vienlaicīgi un sinhroni, taču varam teikt, ka šeit [līnijā Zemitāni–Skulte] darbi jau ir sākušies."
Gandrīz gada laikā no projektā iekļautām 48 stacijām nevienā vietā darbi nav pabeigti. Pirmos augstos peronus tuvākā mēneša laikā pasažieri varēs sākt lietot Jelgavas līnijā, taču līnijā Rīga-Tukums darbus augustā vēl tikai sāks.
Rodas jautājums, vai 44 miljonus eiro vērto projektu, kur lielākā daļa finansējuma ir Eiropas nauda, šogad pabeigs.
"Jāsaka, ka šobrīd ar būvniekiem un inženieriem notiek pastāvīga komunikācija. Abas puses dara visu iespējamo, lai līguma nosacījumi tiktu izpildīti," sacīja Līcīte.
Pilsētplānotājs un uzņēmuma "Grupa 93" vadītājs Neils Balgalis norādīja, ka šobrīd "Latvijas dzelzceļam", ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nav labākie laiki, taču par spīti tam nauda projektam tomēr ir iedota. Balgalis cer, ka darbi plānotajā termiņā būs pabeigti.
"Šķiet, ka temps ir ne pārāk ātrs, sakot tā piesardzīgi," atzina Balgalis. "Peronu projekts ir nozīmīgs, bet vilciena pieejamībai vēl ir pietiekami daudz darāms, lai no skaistiem vārdiem – "vilciens kā transporta mugurkauls" – tiešām nokļūtu pie šī reālā mugurkaula."
Savukārt Invalīdu un viņu draugu apvienībā "Apeirons" bažījas, vai līdz ērtajiem peroniem cilvēki ar kustību traucējumiem varēs nokļūt ērti. Biedrības valdes loceklis Ivars Balodis atzina, ka līdzšinējā pieredze nav bijusi tā labākā.
"Iepriekšējos ["Latvijas dzelzceļa"] projektos mēs esam novērojuši – jā, ir brīnišķīga uzbrauktuve "Latvijas dzelzceļa" pusē, bet tā beidzas nekur. [Tā ir] pļava, kaut kādi rakumi vai lauks kāds," paskaidroja Balodis. "Beigu beigās tās rūpes par cilvēkiem, man liekas, ir jāuzņemas gan "Latvijas dzelzceļam", gan pašvaldībai, kurai ir jāturpina un jādomā, kā cilvēks nokļūs, kā viņš varēs pārvietoties, kur tuvāk ir autobusa pietura, kā viņš varēs pārsēsties."
"Latvijas dzelzceļā" atbildēja, ka par vides pieejamību ar pašvaldībām komunicē, taču ietekmēt tās nevar.
Tāpēc nav garantijas, vai līdz ērtajiem un modernajiem peroniem cilvēki varēs nokļūt bez grūtībām.
