Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LTO) Baltijas valstīs īstenojusi pēc vienotas metodoloģijas izstrādātas sabiedriskās domas aptaujas par iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.
"Krievijas iebrukums Ukrainā kardināli mainījis drošības situāciju Eiropā, liekot ikvienam izvērtēt gatavību krīzēm un radīt labvēlīgus apstākļus to sekmīgai pārvarēšanai nākotnē. Sabiedrības noturība un tās pilnveidošana pret nākotnes krīzes situācijām ir pamatā gan indivīdu, gan nacionālās drošības stiprināšanā. Jo īpaši būtiski ir veidot sabiedrības psiholoģisko noturību pret apdraudējumiem informatīvajā telpā. Tā kā esam ģeogrāfiski cieši savstarpēji saistīti, tad šajos pētījumos esam īstenojuši mērķi izmērīt un izvērtēt dažādus noturības aspektus plašākā – Baltijas – kontekstā," akcentēja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
Lielāko apdraudējumu izjūt Latvijā
Starp kaimiņvalstīm Latvijā valda vislielākais satraukums par iespējamu apdraudējumu, bet atšķirība neesot liela, atzina pētnieki.
Latvijas iedzīvotāji visbiežāk neuzskata, ka ir gatavi krīzes situācijām, secināts pētījumā. Tāpat nevar viennozīmīgi secināt, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji šobrīd Latvijā jūtas droši. Taču gatavība krīzei Latvijā novērtēta vienā līmenī ar Igauniju.
Latvijā citiem iedzīvotājiem uzticas 47%
Salīdzinot datus starp Baltijas valstīm citos rādītājos, eksperti norādīja, ka Latvijas vērtējums ir nedz labs, ne slikts, bet viduvējs. Piemēram, nacionālā identitāte un piederība Latvijai kļūst spēcīgāka, tā atbildējuši 63% respondentu, Taču satraukums un bažas – nekur nepazūd. LTO ģenerālsekretāre Sigita Struberga atzīmēja: "Šī spēcīgā saikne Latvijas iedzīvotājiem aug. Tāpat kā aug pilsoņa statusa nozīme cilvēka identitātē."
Gandrīz puse respondentu jeb 42% piekrituši, ka Ukrainas kara laikā cilvēki Latvijas sabiedrībā palīdz cits citam un rūpējas cits par citu.
Tomēr paļaušanās uz citu cilvēku atbalstu Latvijā kopumā nav augsta. Vien 47% Latvijas respondentu atbildējuši, ka uzticas citiem.
Struberga pauda: "Ir tāds trauksmes zvans. Jo, protams, populāri ir vainot valdību nepareizās krīzes vadības stratēģijās. Bet, ja mēs savstarpēji neuzticamies un neredzam, kā mēs paši varam uzņemties individuālo atbildību par sadarbību krīzes situācijās, tad veiksmes stāsts nevar sanākt."
Latvijā vairākums respondentu uzskata (58%), ka pašreizējā situācija sabiedrībā izraisa nedrošības sajūtu, tomēr kopumā jūtas droši savās mājās, kad Ukrainā notiek karš; trešdaļa respondentu Ukrainas kara laikā savās mājās jūtas mēreni droši (37%) un trešdaļa jūtas lielā mērā droši (33%).
Tāpat vairākums jeb 74% respondentu piekritis, ka Latvijā šobrīd ir nopietna krīze. Turpretī kopumā vairāk mekā puse respondentu (62%) ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi, savukārt 47% raugās uz Latvijas nākotni ar optimismu. Vienlaikus iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām ir zema, taču ne kritiski zema, norādījuši pētnieki.
Sabiedrības domu par savstarpējo uzticēšanos uzlabot ātri – sarežģīti
Latvijā šāds pētījums īstenots pirmo reizi, bet Lietuvā – jau bijis. Ņemot vērā, ka datos starp kaimiņvalstīm ir daudz līdzību – tika izceltas arī atšķirības rezultātos Lietuvā gūtajās aptaujās. Lietuvā nedaudz samazinājušās bailes sabiedrībā.
Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) vecākā referente Dalia Bankauskaite atzīmēja: "Mēs uzdevām tos pašus jautājumus pirms gada, un šeit ir par briesmu uztveršanu. Līmenis ir samazinājies par 4%. Kā mēs to skaidrojam, – ka sabiedrība pierod pie apdraudējuma, konflikta. Es negribu teikt, ka tas ir jaunais normālais, bet attieksme kļūst relaksētāka."
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas vadītājs Bambals norādīja, ka sabiedrības domas uzlabošana jautājumos par personisko atbildību, gatavību un savstarpējo uzticēšanos, nav ātri izdarāma lieta.
"Mēs varam spekulēt, kas pie tā vainojams, – pandēmija, izolācija vai tehnoloģijas, kad pavadām vairāk laika ar sevi. Šai noturībai ir vajadzīgas gan prasmes, gan zināšanas, kas mums katram ir, gan tīklojums. Gan arī uzticēšanās tam visam," sacīja Bambals.
Drīzumā šādu pētījumu veiks arī citās Eiropas valstīs, un pētnieki gaida, kad varēs salīdzināt rezultātus.
