Strīds saistīts ar akadēmijas piebūves rekonstrukciju, kas izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Daļa finansējuma nāca no Eiropas fondiem, tostarp ar mērķi nodrošināt iespēju akadēmijā mācīties arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Kā skaidroja apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, sākotnējā ieceres stadijā esot runāts ar arhitektu un Latvijas Mākslas akadēmijas vadību, ka akadēmijas vides pieejamībai būtu jābūt kā paraugam, tomēr, nododot ēku ekspluatācijā, "Apeirons" konstatēja vairāk nekā desmit vides pieejamības normatīvu pārkāpumus, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem nebija paredzētas higiēnas telpas, tualetes; uzbrauktuves jeb pandusi, kas palīdz cilvēkiem ratiņkrēslos droši nokļūt no viena stāva uz otru, bija trīs reizes stāvākas. Fiksēti arī citi pārkāpumi.
Sarunas tolaik neesot bijušas veiksmīgas, tāpēc tika uzsākta tiesvedība. Zināms, ka vēl 2020. gadā Administratīvā apgabaltiesa prasību nodrošināt vides pieejamību Mākslas akadēmijā noraidīja. Tolaik apgabaltiesa norādīja, ka jāņem vērā tas, ka šajā gadījumā nevis celta jauna, bet rekonstruēta esoša ēka, attiecīgi vides pieejamības prasības atšķiras, un tiesas ieskatā piedāvātais risinājums, lai arī pilnībā nenodrošina piekļuvi patstāvīgi, ir adekvāts un saprātīgs. "Apeirons" šo spriedumu pārsūdzēja.
Nu, 11 gadus pēc tiesas procesa sākšanas, Augstākā tiesa ir spriedusi RD PAD uzdot Latvijas Mākslas akadēmijai nodrošināt vides pieejamības prasību ievērošanu tai piederošajā ēkā.
Balodis uzsvēra, ka "pēc 11 gadiem tiesa ir atzinusi, ka normatīvus nevar pārkāpt, un atbildīga ir ne tikai Rīgas būvvalde, kas pieņēma projektu, bet arī Latvijas Mākslas akadēmija kā projekta pasūtītājs". Viņš norādīja, ka Eiropas fondu finansējuma piešķiršanas mērķis bijis palielināt iespējas cilvēkiem ar invaliditāti studēt augstākās izglītības iestādē, šajā gadījumā – Latvijas Mākslas akadēmijā.
"Bet 11 gadi, tas, man liekas, ir milzīgi garš process," pauda Balodis. "Arī Augstākās tiesas senāts vienā no pēdējām sēdēm šajā lietā atzina, ka viņam bija [pieejams] blakus lēmums, ka uzraudzības kontroles mehānisms vides pieejamības jomā neatbilst ne starptautiskajiem standartiem, ne arī Latvijas likumdošanai."
Balodis norādīja, ka, viņaprāt, ir mulsinoši, ka tiesa nespēj vairākus gadus lietā pieņemt lēmumu:
"Man šķiet, ka bieži vien nospēlē vairāk tādi argumenti, kā izkulties no šīs situācijas, nevis kā nodrošināt normālu pieeju un normālas iespējas visiem cilvēkiem līdzvērtīgi mācīties."
Apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs atklāja, ka apvienība sākotnēji nebija gatava 11 gadus ilgam tiesas procesam, turklāt tas joprojām nav noslēdzies, jo gan Rīgas dome, gan Latvijas Mākslas akadēmija spriedumu vēl var pārsūdzēt.
Kā uzsvēra RD PAD juridiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais juriskonsults Emīls Melngailis, PAD domā un ir plānojis tiesas spriedumu pārsūdzēt.
"Iestāde nepiekrīt vairākiem tiesas secinājumiem, piemēram, par iestādes bezdarbību, faktisko rīcību – nav īsti spriedumā pamatojuma. Otrs, kas nav iestādei saprotams, šķiet, iztrūkst tiesiskā pamatojuma uzlikt par pienākumu Latvijas Mākslas akadēmijai nodrošināt [vides] pieejamību, bet nav noteikts, kādā apjomā, kam pieejamību, uz kādu normatīvo aktu pamata tas tiek noteikts," norādīja Melngailis, piebilstot, ka PAD uzskata, ka spriedums ir pārāk nekonkrēts un atsevišķās daļās arī prettiesisks.
