Vairākām medījamo putnu sugām arī noteikti citu medību termiņi. Turpmāk mežirbes (Bonasia bonasia) drīkstēs medīt no 1. septembra līdz 31. janvārim, slokas (Scolopax rusticola) – no 1. septembra līdz 15. decembrim, garkakļus (Anas acuta), platknābjus (Anas clypeata), baltvēderus (Anas penelope) – no 15. septembra līdz 30. novembrim. Savukārt meža zosis (Anser anser) turpmāk drīkstēs medīt no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim meža zosis drīkstēs medīt katru dienu.
Vienlaikus ieviests nosacījums, ka publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnu. Šie grozījumi sekmēs ūdensputnu populāciju aizsardzību, norādīja Zemkopības ministrija.
Lai savlaikus novērstu domstarpības sējas zoss pasugu apsaimniekošanā, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumos tundras sējas zoss latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim.
Medību noteikumi papildināti, arī nosakot, ka vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tādās situācijās, ja nav citu iespēju un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai. Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem Valsts meža dienests (VMD) izdod atsevišķu administratīvo aktu.
Ar grozījumiem noteikumos ir noteikts, ka turpmāk dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās būs atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi.
Praksē ir konstatēts, ka ārvalstu mednieki, trūkstot informācijai vai vienkārši to nezinot, veic pārkāpumus, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības. Tāpēc atbildība par pārkāpumu turpmāk gulsies uz personu, kura uzņem un pavada ārvalsts medniekus.
Vienlaikus VMD turpina pāreju uz informācijas elektronisku apriti, tādēļ turpmāk iesniegumu iesniegšana un izdoto administratīvo aktu paziņošana Meža valsts reģistrā (MVR) notiks tiešsaistē, izmantojot MVR funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni. To paredz arī Valsts meža dienesta likums.
Noteikumos svītrotas normas par fizisko marķieru lietošanu. Tiesa, izņēmuma situācijās, kad objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespēju nodrošināt informācijas iesniegšanu digitālu datu veidā MVR, ir pieļaujams paša mednieka pagatavots marķieris ar noteikta satura informāciju.
Grozījumi noteikumos paredz arī situācijas, kad medniekam pašam nav iespēju ievadīt digitālus datus MVR, piemēram, nav viedtālruņa vai tas bojāts vai pazudis. Tad mednieks drīkst uzticēt nepieciešamās informācijas ievadīšanu citai personai, kā arī īstenojot pāreju uz medniecības informācijas elektronisku apriti.
Turpmāk par medījamajiem dzīvniekiem MVR sistēma pieprasīs ievietot arī nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādējādi tiks nodrošināta katra nomedītā dzīvnieka izcelsme un izsekojamība, tajā skaitā arī nelimitēti medījamajām dzīvnieku sugām.
