KNAB identificētais risks balstīts uz ASV, Polijas, Slovākijas un vairāku citu valstu precedentiem, kad vēlēšanu kontekstā izmantoti mākslīgā intelekta rīki. KNAB ieskatā, pastāv varbūtība, ka mākslīgais intelekts varētu tikt izmantots arī gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
"Mākslīgais intelekts piedāvā daudzveidīgas satura veidošanas iespējas.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portretu iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas,"
informēja KNAB.
Lai arī materiāli, kas veidoti ar mākslīgā intelekta rīkiem, var būt grūti identificējami, ir iespējams saskatīt pazīmes mākslīgi veidotam saturam, norādīja birojā. Piemēram, mākslīgā intelekta veidotajiem cilvēku portretiem raksturīgas nedabiskas grimases, nesimetriskas ķermeņa daļas un proporcijas, lūpu kustību neatbilstība runātajam tekstam. Tāpat šādi veidotam saturam raksturīgas latviešu valodai netipiskas frāzes, savukārt sarunās – nedabīga runas maniere.
"Ārvalstu negatīvā pieredze ar manipulēto sabiedrības domu, publicējot nepatiesu un ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotu informāciju par deputātu kandidātiem, kā arī pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi mudina būt proaktīviem pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Laiks pirms vēlēšanām allaž ir bijis sensitīvs, un mūsdienu tehnoloģijas paver jaunus riskus godīgu un demokrātisku vēlēšanu norisei. Tāpēc iedzīvotājiem ikdienā un īpaši priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir jābūt kritiskiem pret publiski pieejamās informācijas patiesumu," norādījis KNAB priekšnieka vietnieka stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos p.i. Sandijs Vectēvs.
KNAB atgādina, ka aģitācijas veicējiem, t.sk. politiskajām organizācijām, deputātu kandidātiem un personām, kas nav saistītas ar partijām, priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jāievēro dažādi ierobežojumi un aizliegumi, tostarp aizliegums īstenot slēpto aģitāciju. Slēptās aģitācijas aizliegums attiecināms arī uz apmaksātu saturu, kura gatavošanā izmantots mākslīgais intelekts un kam nav norādīts aģitācijas apmaksātājs.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 10. februārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai – 8. jūnijam.
Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību veic KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Valsts valodas centrs. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, tostarp sociālajos tīklos, publiskās vietās, kā arī preses izdevumos. Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio un Valsts valodas centrs – valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšana noslēdzās 9. februārī. Sarakstus pieteikušas 16 partijas.
Partiju sarakstu kārtas numuru vēlēšanām izloze paredzēta 13. februārī.
EP vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Latvijā – sestdien, 8. jūnijā.
