Salacgrīvā esošais Salacas tilts ir daļa no starptautiskas nozīmes autoceļa "Via Baltica". Tiltam 65 gadu laikā ne reizi nav bijis kapitālais remonts. Tilta nolietojums liek sevi manīt – vasarā tur veidojās plaši sastrēgumi, jo noslodzes mazināšanas nolūkā satiksmei izmanto vienu tilta pusi. Igaunijas Satiksmes departaments par to prasīja Latvijas paskaidrojumus.
Pirmo reizi par tilta problēmām sāka runāt jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tilta atjaunošanas tematu aktualizēja vairāki Saeimas opozīcijas deputāti. "No malas arī šķiet, ka tiek spēlēts pingpongs. Pašvaldība saka, ka nepietiek līdzekļu, un rodas sajūta, ka Satiksmes ministrija līdz šim ir nepietiekami iesaistījusies. Un, iespējams, ja tas ir naudas resursu jautājums, tad tos varētu piesaistīt arī no Aizsardzības ministrijas, ņemot vērā drošības jautājumu," sacīja deputāte Linda Liepiņa no "Latvija pirmajā vietā".
Šogad procesi ar "Via Baltica" ceļā esošo Salacgrīvas tiltu ir pavirzījušies. Tilta saimnieki – Limbažu novada pašvaldība – pasūtīja būvprojektu, ko izstrādāja SIA "Projekts 3" un akceptēja uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi".
Pašvaldība sāks organizēt būvdarbu iepirkuma procedūru, taču tilta būvniecībai nepieciešamā summa – ap 15 miljoniem eiro – krietni pārsniedz vietvaras rocību.
Pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma būvprojekts pieteikts Eiropas Militārās mobilitātes projektu konkursā, jo tiltam pār Salacu ir divējāds pielietojums – gan civilā, gan militārā transporta vajadzībām. Ir cerības konkursā iegūt pusi no tilta būvniecībai vajadzīgās summas, un atbilde sagaidāma gada nogalē.
Limbažu novada mērs Dagnis Straubergs no Latvijas Reģionu apvienības saglabā optimismu: "Mēs, pašvaldība, šobrīd nevaram paredzēt lielu finansējumu šajā procesā, bet paldies, ka no ministrijas saņēmu uzaicinājumu tikties. Es negribētu iedziļināties šīs lietas vēsturē. Es ceru, ka būs pozitīvs atzinums no Briseles, un tālāk mēs varēsim šo jautājumu atrisināt."
Pozitīva konkursa iznākuma gadījumā nākamā gada jūlijā plānots parakstīt tilta būvniecības finansēšanas līgumu. Tad arī jābūt skaidrībai par visa būvprojekta finansējumu, tajā skaitā no valsts un pašvaldības budžeta.
Ja konkursā neizdosies iegūt tilta būvei cerēto prāvo Eiropas programmas līdzfinansējumu, Satiksmes ministrija meklēs citas līdzfinansējuma iespējas, piemēram, no tranzīta ielu līdzfinansēšanas programmas vai sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju.
"Mēs Satiksmes ministrijā ļoti labi apzināmies šī tilta stratēģisko nozīmi ne tikai kā kritiski svarīgu "Via Baltica" sastāvdaļu, bet, protams, arī no drošības viedokļa šis ir absolūti kritisks infrastruktūras objekts, ko pilnīgi noteikti nevar atstāt tikai uz pašvaldības pleciem, lai gan tas ir pašvaldības īpašumā. Atbilstoši konkrētajam projektam esošo tiltu ir paredzēts pilnībā nojaukt un būvēt jaunu. Protams, būvdarbu laikā satiksmi organizēs pa pagaidu tiltu blakus esošajam tiltam," norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem".
Plānots, ka jaunā tilta būve notiktu 2024. un 2025. gadā, pauda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālis Vectirāns. Iepirkuma procedūra gan var ievilkties lēmumu pārsūdzību dēļ.
