ĪSUMĀ:
- Ričardam piesprieda 250 stundas sabiedriskā darba; viņš to pilda Biķernieku trasē.
- Sabiedrisko darbu veicējiem jāpalīdz sagatavot Biķernieku trasi sacensībām.
- Automobiļu federācijas pārstāve: Patīk dot iespēju cilvēkiem, parādīt ko pilnīgi citu.
- Sabiedrisko darbu mērķis – ne tikai sodīt par pastrādāto pārkāpumu, bet arī resocializēt.
- Ričards sabiedriskajos darbos otro reizi; pirmo reizi neizturēja, nonāca ieslodzījumā.
- Mazāk nekā 10% klientu nācies sabiedriskā darba stundas aizstāt ar ieslodzījumu.
- Tomam par "vazāšanos" ar neatļautām vielām piesprieda 150 stundas sabiedriskā darba.
- Toms: Ja nebūtu sabiedriskā darba stundu, sods būtu daudz nepatīkamāks.
- Kundziņsalas mākslas, izglītības un tehnoloģiju centrā atrod piemērotu darbu ikvienam.
- Pērn probācijas dienests sadarbojās ar gandrīz 1000 darba devējiem dažādās jomās.
- Šobrīd sabiedriskais darbs ir viens no visbiežāk piemērotajiem kriminālsodiem Latvijā.
Ričards sodu izpilda Biķernieku trasē
"Tas bija pirms pāris gadiem ballītē Rīgas centrā kaut kādā dzīvoklī. Vienkārši saķērāmies ar tādu pašu jaunieti kā es, un tas bija viens liktenīgs sitiens, kurš salauza cilvēkam žokli," stāsta 28 gadus vecais Ričards. Par pastrādāto viņam piesprieda 250 stundas sabiedriskajos darbos.
"Tas ir bijis, tas ir aizmirsts, ejam tālāk," saka Ričards. Jautāts, vai nožēlo, jaunietis teic: "Nē. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas savā dzīvē neko nenožēlo. Tā ir vienkārši kārtējā mācība, un viss. Ko tur nožēlot."
Ričardam interesē automašīnas. Ikdienā tās pārdod. Latvijas Radio jaunieti satiek Biķernieku trasē, kur viņš pilda piespriesto sodu.
"Manā gadījumā tas nav tik ļoti sods. Es uz šejieni nāku nevis ar tādu domu, ka – šausmas, atkal kaut kur jāiet, atkal kaut kas jādara. Bet – šodien būs kaut kas jauns, kaut ko jaunu ieraudzīšu, kaut kādu jaunu tehniku paskatīšos."
Latvijas Automobiļu federācijas Drifta komisijas vadītāja Elīne Berķe ar Valsts probācijas dienestu sadarbojas jau trešo gadu. Viņa dod darbu likumpārkāpējiem.
"Patīk dot to iespēju cilvēkiem. Ir tā, ka tu, protams, redzi, ka kādam tas ļoti, ļoti patīk un viņi vēlas kādreiz pat atgriezties.
Ir foršas sajūtas, ka tu vari parādīt cilvēkiem kaut ko pilnīgi citu un varbūt ievest viņus citā pasaulē," saka Berķe.
Sabiedrisko darbu veicējiem jāpalīdz sagatavot Biķernieku trasi sacensībām.
"Tie ir visādi darbi, kas saistīti ar trases labiekārtošanu, ar skatītāju uzraudzīšanu, infrastruktūras sakārtošanu. Mēs jau varētu nodarbināt pat 20 reizē, bet mums maksimums reizē ir bijuši seši darbinieki," saka Berķe.
Jautāta, vai nav tāda spurainība, ka viņi nepilda savus darbus vai ka visu laiku ir jāuzmana, viņa teic: "Īstenībā pa visiem šiem trīs gadiem tikai vienu reizi es esmu ar to saskārusies. Man visu laiku ir tā, ka liekas, ka ar katru reizi, kaut arī cilvēki nāk varbūt trīs līdz piecas dienas, tu viņiem arvien vairāk uzticies. Un palielinās darbu specifika, ko tu viņiem vari piedāvāt, jo tiešām rodas uzticība."
Ričards pauž, ka neviens ar pātagu klāt nestāv, taču darbu kontrolē.
"Bet jebkuru darbu var pamanīt, vai tas ir izdarīts, vai nav izdarīts. Būsim atklāti – darbs, kurš tevi nepiesaista, tu viņu nedari. Šeit ir nedaudz savādāk.
Tas mani piesaista, tas mani interesē, un es uz šejieni nāku ar lielāku prieku, ar lielāku baudu. Pat kaut vai tribīņu mazgāšana jau nes kaut kādu gandarījumu," atzīst Ričards.
Un sabiedrisko darbu veicēji turpina palīdzēt arī pēc soda izciešanas.
"Citreiz ir ļoti foršas sajūtas, kad viņi ir pabeiguši darbu un prasa – ja jums kādreiz vēl vajag palīdzēt kādos pasākumos, tad jūs varat piezvanīt. Un mums pat īstenībā ir dažu cilvēku kontakti, kas ir palikuši," saka Berķe.
Arī Ričards stāsta, ka viņam ir šāda interese.
Mērķis sodīt un resocializēt
Sabiedrisko darbu mērķis ir ne tikai vainīgo sodīt par pastrādāto pārkāpumu, bet arī resocializēt. Iemācīt jaunas prasmes, kas noderētu dzīvē.
"Caur darba devēju kā paraugu persona arī redz, saprot un izprot, kas ir izdarīts nepareizi, kā nevajadzētu rīkoties. Cerams, ka turpmāk arī kļūs par pilnvērtīgu sabiedrības locekli," stāsta Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta vadītāja Ieva Sviķe.
Tomēr ne vienmēr šis sods aptur no atkārtota nozieguma veikšanas. Arī Ričarda gadījumā tā bija. Viņš sabiedriskos darbus pilda jau otro reizi.
"Diemžēl nav pirmā reize. Es pat, godīgi sakot, neatceros, kas bija iepriekš, bet man tā liekas, ka arī tas pats," saka Ričards.
Kad iepriekš Ričards strādāja sabiedrības labā, tad nomainīja trīs darba vietas. "Bija kapi, sociālā māja un vēl vieni kapi," stāsta jaunietis. Kapos viņš grābis, tīrījis sniegu, nēsājis zarus. "Sociālajā mājā bija ļoti šausmīgi. Visur bija prusaki, netīrums, smirdoņa, un pateikšu godīgi – es vienkārši to nedarīju."
Jaunietis atklāja, ka pēc trešā brīdinājuma par neierašanos darbā sodu aizstāja ar brīvības atņemšanu.
"Ja klients nepilda sabiedrisko darbu, mēs vēršamies tiesā ar iesniegumu, un tiesa aizstāj neatstrādātās sabiedriskā darba stundas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Četras sabiedriskā darba stundas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus," atzina Sviķe.
Mazāk nekā desmitajai daļai klientu nācies sabiedriskā darba stundas aizstāt ar ieslodzījumu.
Savukārt 46% no sabiedrisko darbu veicējiem sods piemērots pirmo reizi. Bet 35% gadījumu sabiedriskais darbs piemērots vairāk nekā trīs reizes.
Arī Toms strādājis vairākās vietās
Tikmēr 25 gadus vecais Toms cer, ka pirms pāris mēnešiem atstrādātās stundas bija viņam pirmo un pēdējo reizi. Par "vazāšanos" ar neatļautām vielām viņam bija jāstrādā 150 stundas sabiedrības labā.
"Es noteikti ļoti pārdomāju savas dzīves izvēles, jo, ja man nebūtu stundas, būtu bijis daudz, daudz nepatīkamāks sods.
Tāpēc es teiktu, ka man tas ir nācis par labu. Tas licis man pārdomāt manas dzīves izvēles. Es noteikti vairs nepieļaušu tādas kļūdas."
Arī Toms strādāja vairākās vietās.
"Lielāko daļu stundas strādāju Raiņa kapos, kas ir Brasā, kur arī bija interesanti. Cik es esmu dzirdējis atsauksmes no citām vietām, man ar vietām, kur es atstrādāju savas stundas, tā teikt, paveicies. Es darīju daudz, piemēram, šķūrēju sniegu ziemā. Tad, kad palika siltāk, mēs sākām grābt lapas un zarus. Es nebiju nekad iedomājies par to, cik daudz zaru un lapu ir kapos!" saka Toms.
Jaunietis strādāja arī Biķernieku trasē, kā arī Kundziņsalas skolā.
Kundziņsalā gan pieaugušie, gan jaunieši
"Šī ir bijusī Kundziņsalas pamatskola, kas tagad ir mākslas, izglītības un tehnoloģiju centrs," stāsta "Tautas palīdzības fonda" valdes priekšsēdētāja Dzintra Ziemele. Latvijas Radio ieradās skolā, lai apskatītu sabiedrisko darbu veicēju padarīto.
"Mēs strādājam gan ar pieaugušajiem, gan ar jauniešiem. Nav jau tāda baigā pamata aizspriedumiem. Katrs jau jaunībā kādreiz kaut ko nogrēkojis. Ne visus jau noķer. Tos, kurus noķer, tiem iedod stundas. Stundas jau nav par… , ka man būtu jābaidās, ka man kāds duncīti sānā iedurs vai kā," spriež Ziemele.
Dzintra strādā kopā ar Arnoldu Ziemeli. Viņš saka, ka šeit jauniešiem un arī pieaugušajiem iemāca jaunas prasmes. "Viņi dara to, ko mēs viņiem palūdzam. To, ko viņi prot, tas ir labi. Ja kaut ko neprot, mēs viņiem pamācām, parādām."
Jautāts, vai darbu labprāt dara vai tomēr ir manīts motivācijas trūkums, Ziemelis saka: "Es tādu apzinātu slinkotāju, godīgi sakot, nezinu. Ja cilvēkam kaut kas nepatīk, mums ir pietiekami plašs dažādo darbu piedāvājums. Mēs sakām: "Labi, negribi to darīt, vari darīt kaut ko citu.""
Dzintra Ziemele: "Jaunietis, kurš nekad to nebija darījis. Man bija tapešu ruļļu tik, cik nu bija."
Arnolds Ziemelis: "Te var redzēt to rezultātu. Manuprāt, tīri foršs atpūtas stūrītis. Viņi ne tikai citreiz atnāk un izdara to, ko viņiem liek darīt, bet rodas arī kaut kāda ideja. Te ir viena no tām idejām, kura ir īstenota."
Dzintra Ziemele: "Tika izlīmētas tapetes, tika visas sienas notīrītas, krāsošanas darbi – vārdu sakot, atkal šeit ir tie darbi, kuri paliek, kuri redzami visiem pa logu."
Arnolds Ziemelis: "Mūsu mērķis ir panākt to, lai viņiem tās stundas, kuras viņi šeit nostrādā, lai viņi skaidri un gaiši redzētu, ka tas ir kādam vajadzīgs, ka tas ir lietderīgi, ka tas ir ne tikai citiem, bet arī viņam pašam."
Sadarbība ar gandrīz 1000 darba devēju
Kopš 2005. gada, kad probācijas dienests īsteno sabiedriskā darba izpildi, līdz šim gadam, kopumā darba devēji ietaupījuši vismaz 15 miljonus eiro.
Pērn probācijas dienests sadarbojās ar gandrīz tūkstoš darba devējiem dažādās jomās.
"Arī priekš darba devējiem tas ir sociāls projekts. Jā, viņiem kaut kādus darbus palīdz apdarīt, bet mūsu klienti reizēm rada ļoti daudz galvassāpes viņiem.
Ir bijušas dažādas problemātiskas situācijas. Ir jārēķinās, piemēram, ar to, ka viņi varētu pēc grafika neierasties noteiktajā laikā. Varbūt kādas kļūdas pieļaus procesā. Var būt situācijas, kad ierodas darba vietā reibuma stāvoklī vai darba gaitā sāk kaut ko darīt," norāda Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius.
Bet dienests kontrolē likumpārkāpēju darbu. Ir arī neplānotas pārbaudes.
Vaicāts, vai darba devēji nereti "nepiesedz" dienesta klientus. Karīna Gromova no probācijas dienesta skaidro, ka šādi gadījumi ir, bet ne bieži. "Protams, bija arī tādi gadījumi praksē, ka mēs šo sadarbību ar darba devējiem vairs neturpinām."
Šobrīd sabiedriskais darbs ir viens no visbiežāk piemērotajiem kriminālsodiem Latvijā. Pērn 9485 likumpārkāpēju strādāja sabiedrības labā.
Visbiežāk personas sodītas par braukšanu reibumā, zādzībām, krāpšanām un citiem mantiskiem noziegumiem.
Tomēr ne visiem atbilstošākais sods ir sabiedriskie darbi, to rāda arī noziegumu atkārtotība, saka probācijas dienesta vadītājs.
"Kriminālsodu izpildē jo precīzāk un labāk soda atbilstoši cilvēka individuālajām vajadzībām un intervenci piemēro, jo lielāka iespējamība, ka viņš to slikto lietu atkārtoti neizdarīs," saka dienesta vadītājs.
