Jelgavā ir aptuveni 600 daudzdzīvokļu ēku, no kurām 100 mājas ir zemes piespiedu nomas attiecībās. No šīm simt ēkām vairāk nekā puse ir sākusi procesu, lai izbeigtu zemes piespiedu nomu.
Jelgavniece Evita Pafrāte pārstāv vienu no daudzdzīvokļu namiem, kas uzsācis zemes izpirkšanas procesu, kas vēl ir sākuma stadijā, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju vienojusies, ka jātiek vaļā no ikgadējā piespiedu nomas maksājuma.
Pafrāte teica: "Neesam tik spēcīgi, bagāti, lai mēs veidotu uzkrājumu. Noteikti, ka būs jāņem kredīts. Uz savas zemes būsim saimnieki, un vienīgais, ko vēl gribu pateikt – paldies maniem mājas iedzīvotājiem par uzticēšanos."
Šajā pašā zemes izpirkšanas procesā savu māju uzņēmies pārstāvēt arī Vladimirs Larionovs. Viņš Latvijas Televīzijai stāstīja, ka process aizņēmis divus mēnešus, tagad esot palicis tik vien kā pārkāpt pāri astei, lai zeme būtu iedzīvotāju īpašumā.
Taču kaimiņu pārliecināšana esot bijusi grūta.
"Vairāki iedzīvotāji bija sašutuši, kāpēc vispār ir jāizpērk. Izpērkot zemi, mēs būsim īpašnieki savai zemei," viņš sacīja, ka līdz ar to varēs, piemēram, pretendēt uz Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai.
Larionovs stāstīja, ka daļa iedzīvotāju neko nevēlējās mainīt par spīti tam, ka par piespiedu zemes nomu iedzīvotāji īpašniekam katru gadu maksāja 1700 eiro. Vladimirs lēsa, ka padsmit gadu laikā iedzīvotājiem pirkums būs atmaksājies. Kopējais maksājums zemes izpirkšanai no katra dzīvokļa varētu būt 400 līdz 800 eiro, atkarībā no domājamās daļas. Vēl viens motivējošs faktors ir neziņa par to, kā zemes nomas maksa varētu augt nākotnē.
"Likumdošanas izmaiņas ir nepastāvīgas, var izmainīt gan par labu zemes īpašniekiem, gan par labu nomniekiem, bet šinī gadījumā, ja valsts iedeva tādu iespēju, ir jāizmanto," viņš uzskata.
Un tieši šo faktoru kā būtisku nosauc arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods (Nacionālā apvienība): "Es teikšu, pietiekami daudz risku, ja atstās nekustīgajā, jo nepaliks vairs tā, kā bija, izmaksas nepaliks tādas, kā bija. Ja grib tā dzīvot, nu, – aizliegt neaizliegsim. Mēs iesakām – kļūstiet par saimniekiem, pārņemiet visu, jo valsts jums dod iespēju divu gadu laikā izdarīt," viņš teica.
Pašlaik Valsts zemes dienests no pašvaldībām saņēmis 29 pieteikumus zemes izpirkšanai. Tas skar 570 dzīvokļu īpašniekus. Visvairāk pieteikumu nācis no Jelgavas. Tad seko Valmiera, Cēsis, Daugavpils un Saulkrasti. Neviena pieteikuma nav no Rīgas, kur ir vislielākais skaits īpašumu, kas zemi nomā piespiedu kārtā.
