ĪSUMĀ:
- 2023.gadā pieaudzis draudu un vajāšanu skaits, kā arī vairāk pārkāpj varmākām noteiktos liegumus.
- Pērn lēmumi par pagaidu aizsardzību noteikti pret gandrīz 4435 personām, kas ir par 627 vairāk nekā 2022.gadā.
- Gandrīz trešdaļu konfliktu un vardarbības epizožu notiek, klātesot bērniem vai pusaudžiem.
- Latvijā plāno varmākas uzraudzīt elektroniski; drīzumā sāks iepirkumu, un tās varētu ieviest nākamgad.
- Par uzraudzību ar aprocēm lems tiesa. Signālu par varmākas tuvošanos saņems gan policija, gan cietušais.
- Prokuratūrā plāno apmācības, un lietas par vardarbību nonāks tikai par šo jomu īpaši zinošu prokuroru rokās.
Vairāk draudu un vajāšanas
Valsts policijas dati liecina – draudi izdarīt slepkavību vai smagu miesas bojājumu reģistrēti gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš: 2023.gadā – 214 reizes, 2022.gadā –111. Pieaugums – 93%.
Arī vajāšanai pieaugums – pērn 84 gadījumi, bet 2022. gadā – 53. Pieaugums par gandrīz 60%.
Iespējams, pēc pērn publiski izskanējušajiem vairākiem vardarbības gadījumiem, tostarp par Leona Rusiņa nogalināto ilgstošas vajāšanas upuri, augusi izpratne par šiem pārkāpumiem gan upuru, gan varas iestāžu vidū.
Upuri var lūgt pagaidu lēmumu par aizsardzību no vardarbības, kas varmākam liedz tuvoties. Pērngad šādi lēmumi par pagaidu aizsardzību noteikti pret gandrīz 4500 personām. Tas ir par 627 vairāk nekā 2022.gadā.
Varmākas šos liegumus mēdz pārkāpt, un pērn tas noticis biežāk nekā gadu iepriekš. 2022.gadā šādi gadījumi reģistrēti 568 reizes, bet 2023.gadā – 815 reizes. Gada laikā pieaugums – 44%.
Kas zināms par šiem vardarbības gadījumiem?
Visbiežākā kopīgā iezīme – reibums. Sešos gadījumos no 10 varmāka bijis alkohola vai narkotiku reibumā.
Iezīmējas arī tendence, ka praktiski trešā daļa gadījumu ir nedēļas nogalēs un vakaros no plkst.18 līdz 20.
Satraucoši ir tas, ka
gandrīz trešdaļu konfliktu un vardarbības epizožu notiek, klātesot nepilngadīgajiem. Tātad notiekošais skar arī bērnus.
Gandrīz katrā piektajā gadījumā varmācības upurim ir nodarīti acīmredzami miesas bojājumi. Tajā pašā laikā 8 % upuru nevēlas lēmumu par nošķiršanu, kas liktu mājvietu pamest vardarbīgajai pusei.
Aproces plāno nākamgad
Tikai pateicoties policijas zibenīgai reakcijai, nesen izdevās novērst uzbrukumu jaunai sievietei Rīgā, pie kuras devās ar nazi bruņojies varmāka, kurš jau bija apsūdzēts par seksuāla rakstura noziegumiem. Sievieti izglāba kaimiņi. Viņa histēriski zvanīja vecākiem, vecāki – policijai.
Katram varmākam, kam ar tiesas lēmumu noteikts aizliegums tuvoties sievietei vai bērniem, policistu blakus nolikt nav iespējams. Tāpat nevar iedot miesassargu katrai cietušajai.
Tādēļ, iepazīstoties arī ar citu Eiropas valstu pieredzi, Latvijā nolemts varmākas uzraudzīt elektroniski.
"Tūliņ plānojam jau iepirkumu palaist. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim nākamgad sākt reāli izmantot, jo tas viss ir laikietilpīgi. Tās ir zināmas izmaiņas, skar cilvēktiesību jautājumu, jo tā ir pastāvīga kontrole šīm varmākām, un ir iesniegti mūsu grozījumi tieši ar šo ieviešanu," skaidroja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Iespēja laikus reaģēt
Lēmumu par uzraudzības piemērošanu pieņems tiesa. Savā ziņā varmāka, cietusī persona un policija būs vienota, jo
aproce signalizēs gan upurim, gan likuma sargiem, ja tiesas noteiktā tuvošanās aizlieguma zona tiks pārkāpta.
"Tiesnesis pieņemot lēmumu par pagaidu aizsardzību, iekļauj arī aizliegumu tuvoties par noteiktu attālumu. Šai aprocei ir trīs tehniskās darbības punkti: potenciālais upuris jeb cietušais, varmāka (tehniskā ierīce ļaus identificēt, ka tuvojas) un trešais – dežūrdaļa, kur aiziet signāls. Vai nu varmāka izgājis vai noņēmis aproci, vai devies tur, kur nedrīkst. Tas dod laiku reaģēt, būt soli priekšā," pastāstīja Ruks.
Īpaši apmācīti prokurori
Līdzīgu nostāju pret varmākām sagaida arī prokuratūrā.
"Ko es mēģinu saviem prokuroriem pateikt rajonos un apgabalā – ja ir runa par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, nulle tolerance. Tad var būt priekšraksts par sodu pirmo reizi, piemēram, sabiedriski derīgie darbi, otrreiz – tikai ar brīvības atņemšanu saistīts sods," sacīja Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs.
Tāpat pēc Rusiņa gadījuma nolemts apmācīt prokurorus, un
turpmāk lietas par vardarbību nonāks tikai par šo jomu īpaši zinošu prokuroru rokās.
"Nebūs vairs visiem prokuroriem rindas kārtībā tādi procesi, bet konkrētiem profesionāļiem, kuri izprot to drēbi, ir empātiski. Un viņiem ir iespēja mācīties. Tas ir lielākais ieguvums," sacīja Bičušs.
Vēl šogad plāno beidzot izveidot vienotu notikuma reģistrācijas sistēmu. Pagaidām pašvaldības policijas un Valsts policijas veiktās darbības nenonāk vienotā datu bāzē. Taču tikai tā varētu redzēt, cik regulāri tiek saņemtas ziņas par konkrētu varmāku un kā notikumi risinājušies tālāk.
