Cilvēki šobrīd no Valsts ieņēmumu dienesta pat baidās. Lai tas tā nebūtu, VID būtu jākonsultē un jāapkalpo klienti nodokļu un muitas jomā, nevis jāizmeklē un jāatklāj noziedzīgi nodarījumi, uzskata Finanšu ministrija.
"Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja attiecības ir valsts institūcijas un klienta [attiecības]. Klienta, tātad pakalpojuma sniegšanas attiecības," sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
VID reforma paredz no dienesta šādas represīvās funkcijas nodalīt. Finanšu ministrijas padotībā varētu pārcelt Nodokļu un muitas policiju, kas atbild par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Savukārt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pārcelt varētu Iekšējās drošības pārvaldi. Tā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas konstatēti pašu VID amatpersonu un darbinieku rīcībā.
Attiecībā uz Nodokļu un muitas policiju iesaistītajiem iebildumu nebija, bet Iekšējās drošības pārvaldes nodalīšana no VID gan Saeimas komisijā raisīja diskusijas.
"Šī reforma radīs lielāku uzticību sabiedrībā. Jo šobrīd ik pa laikam pie mums nonāk iesniegumi ar lūgumu, lai lieta tiktu izskatīta tieši birojā [KNAB], nevis VID, bet Iekšējās drošības pārvaldē," pastāstīja KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
"Es nevaru apgalvot, ka kļūs labāk vai sliktāk. Es varu pateikt, ka ir risks pazaudēt klātesamību. Šis klātesamības zudums var atļaut domāt tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi iesaistīties koruptīvās lietās, tās atsākt," sacīja VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Nauris Melderis.
"Mehāniski nododot funkciju kaut kādai iestādei, tas vēl nenosaka, ka būs sekmīga apkarošana," norādīja Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Oskars Mileika.
"Skaidrs, ka dienesti aizstāv. Viņi visi sēž amatos un saņem algu. Un tur var ļoti samazināt tieši augšu, nevis apakšu. Bet to, ko runā – klātesamība, informācijas pieejamība – piedošanu, kur problēma likumā ierakstīt klātesamību tādu, kāda tā ir šodien un nepazaudēt to?" pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Savā viedoklī bargs ģenerālprokurors bija par tiesībaizsardzības iestādēm kopumā, uzskatot, ka situācija nav apmierinoša un nopietnu krimināllietu ir ļoti maz. Viņa ieskatā jādomā ne tikai par VID pakļautībā esošo, bet arī citu tiesībsargājošo iestāžu konsolidāciju.
"Valsts kā tāda spēj izmeklēt sīkas zādzības un dzērājšoferu lietas. Visām pārējām lietām mums nepietiek ne resursu, ne cilvēku. Bet līdzekļi no valsts puses tiek ieguldīti pietiekoši lielā apjomā. Es domāju, ka
būtu pamats uzdot jautājumu, cik valsts samaksā operatīvajam darbam kopumā un vai tas operatīvais darbs dod atbilstošus rezultātus,"
sacīja Stukāns.
Uz to, ka pārmaiņas VID varētu pāraugt plašākā reformā, kas mainītu veidu, kā izmeklējam noziegumus, raugās arī Valsts kontrole. Tā par šo tēmu veikusi revīziju, secinot, ka šobrīd pastāvošais decentralizētais izmeklēšanas iestāžu modelis pats par sevi nav efektīvs un būtu veicami uzlabojumi.
