Lai gan 61 gadu vecajai sievietei bija hroniska slimība, kas liedza veikt operāciju, ir lietas, ar kurām mirušās sievietes meitas nespēj samierināties. Galvenokārt tā ir personāla attieksme pret smagi slimiem pacientiem.
Apkopiet paši!
"Viņu sauca Aija. Un viņa bija burvīgs cilvēks. Man viņa bija cilvēks, pie kura es vienmēr dzīvē vērsos pirmā. Viņa bija mana labākā draudzene," rādot mammas fotogrāfiju, atzīst Laura Sviacka.
Lauras mammai Aijai bija tikai 61 gads, kad viņa mira. Tas notika Stradiņa slimnīcā, kur viņa nonāca ar lielām sāpēm vēderā. Mammai bija arī reta ģenētiska muskuļu saslimšana, glābjošas operācijas iznākums nebija paredzams. Pati vairs nevarēja paelpot, un bija bail, ka pēc operācijas mamma paliktu uz mūžu elpināma ar aparātu.
Tālākos notikumus Laura apraksta savā "Facebook" kontā, stāstot, ar kādu attieksmi saskārusies. Abas ar māsu centās mammai būt blakus katru dienu. Personālu tas tracinājis, jo viņas lūdza gan nomainīt urīna katetru, kad tas sagādāja sāpes, gan citu skābekļa masku, kad mamma smaka.
"Rupja attieksme, acu bolīšana. [Tās bija] medmāsas, sanitāri. Bija viena sanitāre, kura mums pārmeta – ko jūs te visu laiku sēžat pie gultas? Izmazgājiet viņai matus! Apkopiet!" atminas Laura.
Un meitas to darīja. Izmazgāja mammai matus. Iztīrīja ādas krokas. Taču nomainīt skābekļa iekārtu nemācēja. "Skābekļa saturācija krīt. Un viņa [mamma] tiešām smok. Un rāva pēc elpas," piebilst Laura.
Tieši šajā epizodē meitas sāka ierakstīt sarunas, jo saprata, ka tas būs vienīgais pierādījums par aprūpi.
Audio saruna ar ārsti
– Es pa visu slimnīcu esmu viens ārsts. Mani rausta uz šejieni no visām padsmit nodaļām. Es neesmu...
– Tā ir mana vaina, ka manai mātei ir slikti? Tā ir mana vaina, ka personāla trūkst?
– Nav runas par personāla...
– Konkrēti? Pie kā man vērsties?
– Es nevaru atbildēt. Tāpēc, ka es nestrādāju šajā nodaļā.
Laura atzina – bijis izmisums no tā, ka palīdzība nav sniegta. "Lai cilvēki cīnās par saviem mīļajiem! Lai neklusē!" viņa aicina un norāda, ka Pacientu tiesību likums paredz, ka cilvēks ir pelnījis cieņpilnu attieksmi.
Mammas pēdējā dzīves dienā bija cits ārsts – pirmais, kurš godīgi izstāstījis, ka palīdzēt vairs nevar, tikai atvieglot ciešanas. Beidzot mammai ievadīts morfijs. Viņa no bailēm vairs neraudāja.
Slimnīcas vadība atvainojas, izvērtēs darbinieku rīcību
Tagad lūgumu izvērtēt mammai sniegto veselības aprūpi saņēmusi gan Stradiņa slimnīca, gan Veselības inspekcija.
"Es gribētu iesākumā sākt ar atvainošanos un līdzjūtību pacientes ģimenei, jo tas ir vissvarīgākais, kas mums jānodrošina komunikācijā ar pacientiem," pauda PSKUS valdes locekle Džineta Heinrihsone.
Slimnīcā vērtēs katra iesaistītā darbinieka rīcību. "Izvērtēšanas laikā mēs pievērsīsim uzmanību gan aprūpes, gan ārstniecības aspektiem," sacīja Heinrihsone.
To, ka iejūtība ir tikpat svarīga, cik zāles, uzsvēra arī slimnīcas galvenā māsa Dace Kancāne, kura vērtēs padoto darbu.
Uz jautājumu, kādēļ nav empātijas, Kancāne atzina: "Jā, tas ir labs jautājums, ko reizēm es uzdodu gan kolēģiem, gan sev – ko tad jūs šeit darāt? Jūs strādājat ar slimiem cilvēkiem, kuriem sāp, kuriem ir ciešanas."
Arī PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis pauda: "Man ļoti, ļoti žēl par šo pacienti un par ģimeni, kas gāja tam cauri. Tam tā nevajag būt. Tam tā nav jānotiek. Centīsimies darīt visu, lai tā nenotiktu nākotnē."
Arī Pacientu tiesību likums liek veselības aprūpes iestādes vadītājam sastādīt plānu, kādā veidā tiek iedzīvinātas šīs tiesības un kā tās tiek ievērotas.
Veselības inspekcijā pirmajā pusgadā – 29 iesniegumi
Par sniegtās veselības aprūpes kvalitāti Veselības inspekcijā šā gada sešos mēnešos par abām universitātes slimnīcām saņemti 29 iesniegumi, no tiem 14 – tieši par pacientu tiesību pārkāpumiem. Pieci iesniegumi saņemti par Stradiņa slimnīcu, deviņi – par Rīgas Austrumu slimnīcu.
"Iesniegumi ietver tiesības uz ārstniecību, tiesības uz informāciju, tostarp laipnu attieksmi, tostarp līdzcilvēku piedalīšanos ārstniecībā. Šie neglaimojošie skaitļi ir ne tikai bezkaislīgi skaitļi, bet aiz tiem ir cilvēki," atzina Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga.
"Es aicinātu ikvienu pret pacientu attiekties tā, kā mēs gribētu, lai pret mums attiektos, ja mēs nokļūstam aprūpes iestādē."
Izvērtējot šos iesniegumus, parasti Veselības inspekcija sniedz ieteikumus, kā novērst pārkāpumus. Bet, ja sūdzībā atkārtoti izskan konkrēta mediķa vārds, seko arī sods. Arī Stradiņa slimnīcā atzīst, ka vairākiem aprūpes darbiniekiem jau pirms šīs sūdzības ir uzteikts darbs tieši attieksmes dēļ.
