Latvijas Radio korespondente Kijivā Indra Sprance ziņoja, ka Ukrainā norit pirmstiesas izmeklēšana aizdomās par Žitomiras apgabalā strādājošajā "Novofarm-biosintez" rūpnīcā ražoto anestēzijas preparātu piegādi Krievijas uzņēmumam "Alba medikal", kas apkalpo Krievijas Aizsardzības ministriju. Viens no lietā aizdomās turamajiem – "Novofarm-biosintez" akcionārs Serhijs Gubenko – aizmucis un izsludināts meklēšanā.
Gubenko ir arī īpašnieks Latvijā, Jūrmalā, reģistrētam uzņēmumam SIA "Gentmed". Tiesībsargu ieskatā šis uzņēmums izmantots moratorija apiešanai un zāļu piegādei savam sadarbības partnerim Krievijā. Aizpērn pāris mēnešos tobrīd nesen nodibinātais uzņēmums nopelnījis 58 tūkstošus eiro.
Uzņēmuma pagaidu vadība gan uzsvērusi, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā piegādes agresorvalstij pārtrauktas. Latvijā reģistrētā firma izmantota, lai atgūtu parādu no Krievijas "Alba medikal", kas pārskaitījumus ukraiņiem vairs nevarēja veikt. Ukrainas varas iestāžu izplatīto foto ar medikamenta flakonu, kas ražots pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, uzņēmumā sauc par falsifikāciju. Aizturētais vadītājs esot Ukrainas patriots, 28 uzņēmuma darbinieki karo Ukrainas labā un bijusi vēl cita veida palīdzība pašu valsts karavīriem. Uzņēmums cer, ka sākto lietu drīz izbeigs. Jau pašlaik aizdomu vairs neesot pret firmu kā juridisku personu, bet par atsevišķu ar uzņēmumu saistītu cilvēku pārkāpumiem.
Pēc lūguma komentēt šo stāstu par Latvijā dibināta starpniekuzņēmuma darbību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra uzņēmējus pārstāvošās lielākās organizācijas stingro pozīciju pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Par to turpinoties diskusijas ar radniecīgām organizācijām arī citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju.
Taču centieni pārtraukt sadarbību neizslēdz gadījumus, ko izmeklēt tiesībsargājošām institūcijām. Tāpēc šajā laikā būtiski atkārtot tēzi par uzņēmējdarbības morāli ētisko momentu, uzsvēra Rostovskis.
"Mūsu kā organizācijas viedoklis ir maksimāli stingrs. Mēs redzam arī pēc statistikas, ka
5% no Latvijas eksporta joprojām ir uz Krieviju un ap 3% – imports.
Tāpēc aicinām arī tos uzņēmējus, kas darbojas ar sankcijām neaplikto preču vai pakalpojumu grupā, pārtraukt to darīt gan morāli ētisko iemeslu dēļ, gan arī saprotot, ka šis nav vienkārši karš Krievija – Ukraina. Krievija un viņu sabiedrotie izaicina Rietumu civilizāciju, un skaidri jāsaprot – ja krieviem veiksies karadarbība Ukrainā, tad viņi mēģinās virzīties tālāk.
Tāpēc jāsaprot, kurā pusē katrs, tajā skaitā uzņēmējs, stāv,"
sacīja Rostovskis.
Biznesa saišu saraušana ar Krieviju un tirgus pārorientēšana šajos gados gana bieži pārspriesta arī Saeimā. Gan saistībā ar energoresursiem, gan konkrētām preču grupām. Pēdējā laikā vienas no plašākajām debatēm bija saistībā ar lēmumu apturēt Krievijas un Baltkrievijas graudu, lopbarības un citu lauksaimniecības produktu importu Latvijā, vienlaikus gan nemainot nosacījumus par šo preču tranzītu caur Latvijas teritoriju uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Uz jautājumu, ko vēl likumdevējs var darīt šajā saistībā un arī ar sankciju apiešanas centieniem, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības sacīja, ka komisija šomēnes pievērsīsies iespējamām izmaiņām Stratēģisko preču aprites likumā. Tas varētu būt instruments, kā stingrāk kontrolēt Latvijā reģistrētu uzņēmumu organizētu konkrētu preču eksportu.
Runa ir par duālas pielietošanas precēm, kuru komponentes var būt noderīgas Krievijas militārajā mašinērijā. Jāpaplašina to preču saraksts, kuru izvešanai uz trešajām valstīm jāiegūst īpaša eksporta licence, sacīja Kols, minot konkrētu piemēru.
"Nesaku, ka tas tā būs [ka tāds būs lēmums], bet kā piemēru varu minēt, ka
mums nevajadzētu minstināties un jānosaka papildu ierobežojumi veļas mašīnu eksportam.
Cik dzirdēts, Centrālāzija kļuvusi par reģionu, kur atsevišķās grupās statistika uzrāda tūkstoškārtīgu pieaugumu konkrētām precēm. Absolūti redzams, ka dažā labā valstī mājsaimniecībās sanāktu septiņas veļas mašīnas uz vienu ģimeni. Lieta tāda, ka šajos produktos ir iekšā komponentes, kas der militārajai industrijai – kaut kādas mikroshēmas vai čipi, kas der raķetēm vai droniem. Tā kā šis būs diskusiju temats. Es nesaku, ka tas tā notiks, bet šis ir virziens, kā saredzu plašākas iespējas cīnīties ar sankciju apiešanu," skaidroja Kols.
Par to tātad martā runās Saeimas Ārlietu komisijā.
Taču, atgriežoties pie temata par iespējamu Krievijas armijas karavīru apgādi ar Ukrainā ražotiem medikamentiem un Latvijā reģistrēta uzņēmuma iesaisti šajā shēmā, Valsts drošības dienests norādījis, ka konkrēto gadījumu izmeklē Ukrainas tiesībaizsardzības institūcijas, bet apstiprina, ka vērtēs Latvijā reģistrētā uzņēmuma iesaisti iespējamās nelikumīgās darbībās.
