Kopumā 1017 Krievijas pilsoņi nebija izpildījuši likuma prasības un iesnieguši dokumentus, taču Roze norādīja – informācija katru dienu mainās. Savukārt no šiem 1017 cilvēkiem par 213 ir iegūta informācija, ka viņi no Latvijas pārsvarā izbraukuši caur citu Eiropas Savienības valsti.
Šobrīd ir izdoti jau seši izbraukšanas rīkojumi, divas personas ir jau izbraukušas no Latvijas. Pārējiem ir dotas 30 dienas, lai pamestu Latviju. Savukārt saistībā ar ģimenes apvienošanu dokumentus atļauts iesniegt vēl 22 personām, kas to nebija laikus izdarījuši.
PMLP kopā ar Valsts robežsardzi kontrolēs izbraukšanas faktu. Ja rīkojums nebūs izpildīts, sekos nākamais lēmums – piespiedu izraidīšana, kas noteikta Imigrācijas likumā, skaidroja Roze.
Uz jautājumu, vai tie, kas nesazinās ar PMLP, var gaidīt izraidīšanas rīkojumu, Roze atbildēja apstiprinoši: "Jā, par tiem esam ziņojuši Valsts robežsardzei, lai noskaidrotu, vai viņi ir vai nav Latvijā."
KONTEKSTS:
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023. gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.
Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Neskatoties uz šīm izmaiņām, no 2023. gada septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2. septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāka izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.
3. janvārī spēku zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023. gada 31. decembrim nebija iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecās tikai uz personām, kuras līdz pērnā gada 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi.
Ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 3. janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis bija iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.
Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024. gada 31. martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, pērn 6. decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.
