Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pagrabs, kurā atradīsies operāciju zāles, sāka pelēt pērn rudenī. Tad objektā ilgstoši nenotika būvdarbi un krājās mitrums. Tagad visas pelējuma skartās vietas ir pilnībā izņemtas vai dezinficētas. Pelējums bija arī viens no iemesliem, kādēļ būvnieks – uzņēmums "Velve" – zaudēja slimnīcas valdes uzticību un vērienīgais līgums tika lauzts.
LTV bija iespēja apskatīt jaunceļamā korpusa astoņtūkstoš kvadrātmetru plašo pagrabstāvu. Tieši tur pēc ilgās būvdarbu dīkstāves tika atrasts pelējums.
"Sanāk – mēs esam piecus metrus zem zemes. Griestu augstums ir liels, te ir visas inženierkomunikācijas," pastāstīja A korpusa 2. kārtas projekta vadītājs Kārlis Misiņš.
Pašlaik tur ir sausi un silti.
Pagrabā atrastais pelējums nīcināts dažādos veidos – gan izzāģējot rīģipsi, gan apstrādājot telpas ar hloru. Viss rīģipsis ir noņemts, palikuši metāla profili un burti P, kas apzīmē vietas, kur vizuāli bija redzams pelējums.
"Visas metāla virsmas un betona virsmas mums ir apstrādātas ar pretpelējuma līdzekļiem – gan ar gāzēšanas metodi, gan tiešo smidzināšanu," pastāstīja Misiņš.
Viena no laboratorijām, kas analizēja pagrabā ņemtos paraugus, ir "Bior". "Sākšu ar pavisam vienkāršu skaidrojumu: pelējumi ir visur – ārā, uz mūsu drēbēm, uz iekārtām.
[Pelējums ir] absolūti normāla mūsu vides sastāvdaļa," sacīja "Bior" direktore Olga Valciņa.
Arī būvobjektos gaisā var atrast pelējumu. Bet, ja tas kļūst vizuāli redzams, tās jau ir pelējuma kolonijas. Tātad baltie, pelēkie vai zaļie plankumi nozīmē, ka pelējums ir savairojies. Tieši tas bija redzams slimnīcas pagrabā rudenī.
"Bior" skaidroja, ka pelējumam nepieciešams mitrums un laiks. Tas nebūtu savairojies, ja būvi būvētu bez pārtraukuma.
"Mēs esam atraduši pelējumu dažās vietās minimālā daudzumā. Jāatzīst, ka tas, ko mēs esam atraduši, ir vairāku sugu pelējumi, līdz 20 kolonijām uz virsmas. Parastā tirgū, jebkurā nesterilā vidē būtu tikpat.
Bēda ir cita – mēs nevaram novērtēt, cik daudz ir iekšā iegājis, jo mēs tikai virsmu varam testēt,"
norādīja Valciņa.
Lai gan vidē pelējums ir ik uz soļa, pacientiem, īpaši ar novājinātu imūnsistēmu, tas ir bīstams. "Visi šie pelējumi var būt bīstami arī cilvēkam, īpaši cilvēkam ar novājinātu imūnsistēmu. Tie var izraisīt gan augšējo elpceļu slimības, gan dziļākas slimības. Alerģiskas reakcijas. Un tas nav patīkami. Ārstniecības iestādes bažas ir saprotamas. Ja runājam par daudzumu – minimāli. Un normu, cik būvobjektā drīkst būt pelējuma, – šādu normu vispār nekur nav," skaidroja Valciņa.
Slimnīcas būvnieks uzsvēra, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai novērstu jebkādas bažas par pelējuma klātbūtni. Arī eksperti pieļauj, ka atkārtotos paraugos diez vai atradīs pelējuma sporas.
"Vēsturiskais problēmu apjoms sen jau ir likvidēts. Tas bija pērn novembrī. Šobrīd laboratorijās ir veiktas pārbaudes, kurās ir konstatēts, ka tur vairs nav pelējuma klātbūtnes. Gaisā varētu nedaudz būt. Bet tā ir normāla parādība. Šeit arī gaisā ir," sacīja būvnieku pārstāvis, projekta direktors Valdis Koks.
"Rezultāts, ko esam saņēmuši nesen, joprojām apliecina, ka pelējums ir. Mēs esam pieaicinājuši starptautisku laboratoriju, kas drīz būs klāt. Lai mums ir vēl viens viedoklis," pastāstīja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.
Līdz ar to nākamnedēļ gaida gan slimnīcas, gan paša būvnieka uzaicinātus laboratoriju ekspertus, šoreiz no ārvalstīm. Viņi paņems paraugus un pateiks – ir vai nav pelējums vietā, kur atradīsies operāciju zāles.
Tikmēr ekonomikas ministrs uzdevis Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) sniegt informāciju par slimnīcas jaunā korpusa faktisko stāvokli.
KONTEKSTS:
Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības pabeigšana jau vairākkārt pārcelta. Saistībā ar risku zaudēt Eiropas Savienības naudu pērn rudenī no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kurai bija jāorganizē būvniecības audits.
Situāciju vēl vairāk saasināja pērn novembrī A korpusa 2. kārtas pagrabstāvā atklātais pelējums. Lai gan būvnieks visas pelējuma skartās virsmas demontēja par saviem līdzekļiem, tika pieaicināti neatkarīgi eksperti no "Bior" un Rīgas Tehniskās universitātes, lai pārbaudītu telpas. Un jau atkal – šā gada 8. janvārī – "Bior" speciālisti pagrabstāvā konstatēja pelējumu.
Uzņēmums vēlāk paziņoja, ka bojātās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā, ko izstrādājusi pati Stradiņa slimnīca. "Velve" arī apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču ir nepieciešams papildu laiks.
Tomēr Stradiņa slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku "Velve". Būvfirma nepiekrīt līguma laušanai un sola lēmumu apstrīdēt.
