Ziemā piedzīvoto plūdu sekas Jēkabpilī manāmas vēl joprojām. Privātmāju pagalmos, kuros pirms deviņiem mēnešiem ieplūda ledainais ūdens, daudzviet redzamas laivas, būvniecības materiāli. Uz ēku sienām redzams, cik augstu sniedzās ūdens.
"Vienkārši ražas nebija. Visi sāļi saplūda. Cilvēki tur remontē. Visi kaļķi saplūda," pastāstīja Zvanītāju ielas iedzīvotāja Jana.
Ūdenī uzbriedušās grīdas remontē, bet dambi – nē. Vēl plūdu laikā gan pašvaldības, gan valdības amatpersonas pauda pārliecību, ka rekonstrukcija jāuzsāk šogad.
"Visas lietus noteces, kas nāk no pilsētas, ir sakārtotas, lai ūdeni novadītu Daugavā, tā kā tas ir paredzēts. Bet, ja pēkšņi uzkāpj ūdens līmenis, kā tas bija pagājušajā ziemā, tad, protams, nekas nekur nav pazudis," sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Vasaras sākumā tapa skaidrs, ka 10,7 miljoni eiro dambja rekonstrukcijai būs pieejami no Eiropas Savienības fondiem. Vasaras beigās pašvaldībai izdevās iepirkumā atrast būvnieku.
Tagad aprēķināts, ka nepieciešami 16,9 miljoni eiro un ar iepriekš iedalīto nepietiks. Pārsvarā tāpēc, ka projektējot atklājies, ka daudzviet jāremontē, piemēram, nolietojušies kanalizācijas spiedvadi. Vēl pašvaldībā vēlas, lai dambja apkārtne būtu vizuāli pievilcīga, tāpēc nu gatavi atbalstīt arī pašu iesaistīšanos, ņemot aizņēmumu.
Jēkabpils novads gribētu aizņemties arī, piemēram, lai noasfaltētu kādu ielu. Kopumā pašvaldībā vēlētos remontēt 49 ielas, bet, ja viss tas tiks darīts, pašvaldības kredītportfelis pietuvosies maksimāli iespējamajam.
Likums nosaka, ka pašvaldības var droši aizņemties, kamēr vien saistību apmērs nepārsniedz 20%. Jēkabpils novada pašvaldībai šogad tie ir 15%, nākamgad būs 17%, informēja Finanšu ministrijā.
Taču šobrīd vēl nav izskatīti vairāki aizņēmuma pieteikumi ielu remontiem. "Tie visi nav tādi grandiozi projekti, bet kopējā summa pa šiem projektiem savācās –10 miljoni. Tas gan ir ļoti nozīmīgi," norādīja FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.
"Mēs esam gājuši uz šo divus gadus, taisot projektus šīm ielām. Un beidzot mēs to varētu realizēt. Atteikties – tas pret iedzīvotājiem nebūtu godīgi," pauda Ragainis.
Prioritāte ir dambis, tāpēc no daļas ielu remontēšanas projektu atteiksies, sacīja mērs.
"Pašvaldībām es silti ieteiktu rēķināties ar to sliktāko scenāriju, kad procentlikmes turpinās augt. Tas ir jāņem vērā, uzsākot jaunus investīciju projektus. Es pieļauju, ka Rēzeknes stāsts ir pietiekami pamācošs," sacīja Komisare.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informēja, ka skatīšanai valdībā sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paredzot palielināt Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu un ļaujot pašvaldībai piedalīties ar savu līdzfinansējumu aizsargdambja rekonstrukcijai.
