Katrs globāls notikums, kas piesaista miljoniem fanu uzmanību, ir arī aktīvākais darba laiks kibernoziedzības gardēžiem. Informācijas tehnoloģiju drošības kompānijas "NOD Baltic" eksperti brīdina, ka filmas "Bārbija" popularitāte savā ziņā apdraud arī iedzīvotājus Latvijā. Piemēram, pēdējo nedēļu laikā internetā ir parādījies vairāk nekā 100 jaunu ļaunprātīgu programmu, kuru nosaukumā ir vārds "Barbie".
Lielākoties ļaunprogrammatūras maskējas kā viltus filma, kuru iespējams lejupielādēt. Taču krāpnieku patiesais mērķis ir nolaupīt naivo fanu personīgos datus.
Tādi lieli notikumi ar miljoniem cilvēku pievērstu uzmanību ir kā ēsma, ar kuru pievilināt upurus. Piemēram, internetā skatoties nelegālu filmu piedāvājumu, izlec daudz reklāmu logu ar vilinošiem piedāvājumiem, kas patiesībā satur ļaunprātīgus elementus.
"Kibernoziedznieki izmanto šo tēmu, lai piedabūtu, piemānītu cilvēkus uzspiest uz kādas saites vai atvērt kādu failu, kādu pielikumu, kādu attēlu, kas jau satur ļaunprātīgu saturu vai kodu, vīrusa programmu, skriptu," klāstīja "NOD Baltic" IT inženieris Egils Rupenheits.
Bārbijas tematika kā krāpnieku instruments vēl nav nonākusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" redzeslokā, taču kompānijas drošības eksperts Kārlis Svilāns teica, ka globāli notikumi un gadalaiku maiņa ir krāpnieku aktīvākais darba laiks.
"Mēs tūlīt tuvosimies septembrim, oktobrim, kad ir visādi piedāvājumi no interneta veikaliem (..). Tas pats ar Ziemassvētkiem, kad nāk iepirkšanās laiks, iepirkšanās svētki, tad daudz vairāk cilvēku veic pasūtījumus no interneta veikaliem un veic darījumus internetā. Krāpnieki, protams, atjēdzas un tad viņi pielāgojas. Tāpēc es prognozētu, ka mēs šajos turpmākajos mēnešos redzēsim vairākas krāpniecības, kā mēs iepriekšējos gados esam redzējuši līdzīgos laikos saistībā ar "Omniva", "DHL", "DPD" un visādām piegādes kompānijām vai tas pats "Latvijas pasts"," sacīja Svilāns.
Interneta krāpnieku klasiski upuri arī pie mums ir naivi iedzīvotāji, kas sociālajos tīklos notic neticami lētu preču piedāvājumiem. Lai nebūtu jāmaksā par paša muļķību, eksperts iesaka vai nu izvēlēties jau pārbaudītus tirgotājus, vai arī vispirms tikt pie solītā labuma, bet tikai tad maksāt. Vēl viena vientiešu atlase notiek, kad, piemēram, sociālajā tīklā piedāvā izlozēt dārgu mantu, ja ar šo ierakstu dalīsies, atzīmēs ar "patīk" vai kaut ko ierakstīs komentārā.
Arvien aktuālas krāpniecības tēmas ir ziņu izsūtīšana Valsts ieņēmumu dienesta vārdā, aicinot internetbankā apstiprināt naudas saņemšanu, kas patiesībā ir savu maksājuma datu nodošana ļaunprāšiem.
Nākamo vilni uzņem īsziņas par it kā saņemamiem sūtījumiem un datu precizēšanu pirms piegādes. Tāpat netrūkst cilvēku, kas vienkārši nodod maksājuma karšu datus svešiniekiem.
No pašu naivuma var izsargāties ar zināšanu ieguvi, savukārt savu ierīču drošumam eksperti mudina regulāri lejupielādēt sistēmu atjauninājumus, ko izlaiž visu operētājsistēmu un programmu izstrādātāji. Tāpat jālieto pretvīrusu programmatūras. Saskaņā ar aptauju datiem katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs savās ierīcēs nav instalējis kādu pretvīrusu programmu.
