Āgenskalna tirgus virtuvē Austrijas vēstniece Latvijā Bernadete Kleša gatavoja Vīnes šniceli. Kopā trīs vācu valodā runājošo valstu vēstnieki no Austrijas, Vācijas un Šveices ar Āgenskalna sākumskolas skolēniem gatavoja savu valstu tradicionālos ēdienus. Āgenskalna sākumskolā vācu valodu mācās no pirmās klases.
Āgenskalna sākumskolas 6. klases skolnieki Filips un Mārtiņš atklāja, ka grib braukt studēt uz Vāciju, turklāt Austrijā, Šveicē, kā arī daudzās citās valstīs valoda var noderēt. Viņi arī sprieda, ka spāņu valoda būtu ļoti noderīga Eiropā.
Bet vēstniekiem interesēja ne tikai skolas, kas jau nopietni ķērušās pie vācu valodas mācīšanas.
Vēstniecības plāno arī palīdzēt Latvijai pārkvalificēt tos krievu valodas skolotājus, kas varētu palikt bez darba un vēlas mācīt vācu valodu, un citus cilvēkus, kas vēlētos kļūt par vācu valodas skolotājiem Latvijā.
Šāda iniciatīva trim valstīm un Gētes institūtam radās līdz ar Latvijas ieceri pakāpeniski atteikties no krievu valodas mācīšanas skolās. Patlaban Latvijā vēl aizvien gandrīz pusē skolu kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu. Bet tikmēr Saeimā tiek virzīta iecere ļaut jau šogad devīto klasi pabeigt bez atzīmes krievu valodā.
Pašlaik Latvijā ir 562 vācu valodas skolotāji, bet ar to nepietiek. Krievu valodas skolotāju ir divreiz vairāk.
"Mēs saprotam, ka divu gadu laikā nevar iegūt vācu valodas skolotāja diplomu augstskolā. Tās ir nopietnas studijas – gan valodas, gan pašas pedagoģijas. Mēs mērķējam uz skolotājiem, kas jau runā un saprot vācu valodu, bet pašlaik māca, piemēram, kādu citu mācību priekšmetu. Tāpat ļoti noderētu cilvēki, kas labi runā vācu valodā, bet viņiem nav pedagoģiskās izglītības," stāstīja Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.
Austrijas vēstniece Latvijā Bernadete Kleša savukārt norādīja, ka "ir dažādas apmācību iespējas pie mums Austrijā, tieši tiem skolotājiem, kas vēlētos mācīt vācu valodu. Mēs domājam par vācu valodā runājošu asistentu piesaisti Latvijai. Protams, Austrija nav liela valsts, tāpēc mūsu iespējas atsūtīt jau gatavus skolotājus ir visai ierobežotas."
Izglītības ministrijā "Panorāmai" norādīja, ka skolas drīkstēs kooperēties, sūtīt skolēnus otro svešvalodu apgūt sadarbības skolā vai vadīt stundas tiešsaistē.
Ieguldīšot arī topošo svešvalodu skolotāju sagatavošanā. Sarunas ar šo valstu vēstniecībām notiekot mēnešiem ilgi, un interesenti aicināti pieteikties Izglītības ministrijā.
Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē stāstīja, ka "Šveicē mums ir četras valsts valodas. Mēs runājam arī vācu, franču un itāļu valodā. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai Latvijā šī reforma norit veiksmīgi. Un, ja mēs kā varam palīdzēt, tad esam ļoti priecīgi to darīt. Mēs esam ieinteresēti pārrunāt visas šīs iespējas ar Latvijas amatpersonām".
Pašlaik IZM rēķina, ka trūkst 250–300 svešvalodu pedagogu, lai pilnībā aizstātu krievu valodu kā otru svešvalodu.
