Ne visi var izrakties līdz lielceļam pašu spēkiem
Ropažu novada Podkāju ciems, kur lauku mājās Valtersalās dzīvo Meieru ģimene, tīts skaistā, biezā sniegā. Pašvaldības ceļš ir notīrīts, taču mamma Agnese, kurai ar auto jādodas uz darbu Rīgā, katru rītu bažīgi skatās pa logu, vai nav snidzis vēl.
300–400 metru garo iebraucamo ceļu pašvaldība netīra, kaut arī šajās mājās mīt 1. grupas invalīds, kurš ar ratiņiem pa sniegu līdz auto aizbraukt nevarēs, ja tas būs novietots lielā ceļa malā. Tur mīt 83 gadus veca vecmāmiņa un sešus gadus vecs bērns, kuru mamma Agnese pa ceļam ved uz skolu Ropažos.
Pēteris, ēdot brokastu putru, stāsta: "Vakar mēs zvanījām, un teica, ka izšķūrēs, bet neviena nebija."
Arī viņa mamma tikko ir pārcietusi operāciju, un pat nevar izrakt mašīnu, ja tā iestigtu. Pirms divām dienām tas notika.
Turklāt ceļa šķūrētājs, ko finansē pašvaldība, vēl māju iebraucamajiem ceļiem mēdz aizdzīt priekšā valni.
Pakalpojumu cenas privātpersonām nepatīkami pārsteidz
Mamma Agnese stāsta, ka problēmas bijušas jau pagājušajā gadā, kad sētā iebraukt vispār nebija iespējams. Tad pašvaldības darbinieki viņai likuši zvanīt kapitālsabiedrībai, kas sniedz tehnisko palīdzību šādos gadījumos.
"Pašvaldība mani aizsūtīja pie "Vilkmes", tā paskaidroja, ka šādu pakalpojumu tomēr nesniedz, kaut gan katru gadu bija tīrījuši. Tad es zvanīju visādiem privātajiem. Tad atkal sazvanīju pašvaldību, tā iedeva cita uzņēmuma pārvaldnieka numuru Garkalnē. Tā bija ņemšanās divu dienu garumā," atceras Agnese.
Šogad Agnese jau labāk zināja, uz kuru numuru zvanīt, taču nepatīkami pārsteidza šī pakalpojuma cena.
"Kad piezvanīju uz "Garkalnes komunālservisu", man laipni atbildēja, ka iztīrīs nākamajā dienā – maksa ir 40 eiro stundā plus degviela. Mēs no Garkalnes dzīvojam 18 kilometrus, summa sanāk diezgan liela, turklāt tīrīšana vajadzīga vairākas reizes sezonā," atzina Agnese.
Viņas vīrs piezvanījis uz sociālo dienestu.
"Tur arī teica, ka īsti nezina, lika zvanīt kādam Blausa kungam – acīmredzot, atbildīgajam par tehniku. Viņš solīja, ka tad, kad tīrīs lielo ceļu, tad iebrauks arī pie mums, tātad jau vakar te kādam vajadzēja būt," stāstīja Agnese.
Jāpalīdz, bet pašlaik tas neesot iespējams
Pašlaik Agnese no mājas izkļūst pa sniegā iebrauktajām sliedēm, taču uztraucas, kas notiks, sākoties atkusnim, un tad, ja būs atkārtota snigšana. Arī kaimiņos, Kalniņu mājās, mīt vīrietis, kurš ir pārcietis insultu, un viņa mamma, kam ir pāri 80. Bet uz nākamajām, Mazkalniņu mājām, ved gandrīz kilometru garš ceļš, kura tīrīšanu arī šogad pašvaldība vairs neorganizē, jo tas piederot "Latvijas Valsts mežiem".
Mazkalniņos dzīvojošā Anda Siljāne, kas ir mediķe Rīgā, ģimenes ārsta praksē un arī tepat Ropažu pansionātā, notiekošo uzskata par netaisnību.
Ropažu novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Skrastiņa gan telefonsarunā apgalvo, ka vismaz iesnigušajai Meieru ģimenei palīdzība jau esot sniegta.
Kad tomēr Latvijas Radio lūdz detalizētākus skaidrojumus, jo sniega tīrīšana Meieru iebraucamajā ceļā nav notikusi, radio korespondentī nosūta pie Sociālā dienesta vadītājas Rutas Leišavnieces. Viņa atzīst, ka Meieru ģimenei būtu jāpalīdz šajā situācijā, tomēr pašlaik tas neesot iespējams.
"Mēs tā vienkārši nedrīkstam iebraukt un izšķūrēt ceļu," viņa skaidro.
Tikai, sazvanot pašvaldības izpilddirektoru Maksimu Griščenko, tiek solīts situāciju risināt ar pašvaldības apmaksāto ceļa tīrīšanas ārpakalpojumu sniedzēju palīdzību – ar pašvaldības aģentūru "Saimnieks" vai "Garkalnes komunālservisu". Bet Latvijas Pašvaldību savienībā skaidro, ka šī esot iekšēja problēma, ar kuru jātiek galā pašai pašvaldībai.
