Pie Daugavas Jēkabpilī rūc traktori un vērojama strādnieku rosība. Beidzot pilsētā sākušies ilgi gaidītie Daugavas aizsargvaļņa būvdarbi. Lai gan līgumu par rekonstrukcijas veikšanu būvuzņēmējs SIA "Jēkabpils PMK" parakstīja septembra beigās, aptuveni mēnesi pēc tam vēl notika saskaņošanas process ar iesaistītajām institūcijām. Tagad darbi rit pilnā sparā, notiek soliņu un margu demontāža, bet drīzumā sāksies arī paša dambja stiprināšana, skaidroja SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants.
"Šonedēļ posmos virs tilta un pie autobusu parka tiks sākta dambja ķermeņa izbūve. Paralēli atkarībā no laika apstākļiem, no gaisa temperatūras strādāsim arī pie inženiertīklu pārlikšanas," klāstīja Dimants.
Iedzīvotāji pauž uztraukumu, ka rekonstrukcija sākta īsi pirms ziemas sezonas.
"Man ir liels prieks, ka dambja rekonstrukcija jau notiek, bet, manuprāt, šādos ārkārtējos gadījumos vajadzētu izstrādāt kādu citu normatīvo bāzi, lai šis process būtu daudz ātrāks un šie remontdarbi, rekonstrukcija būtu sākusies jau vasaras beigās vai vismaz rudens sākumā."
"Dažādi grandiozi remontdarbi notiek uz ziemas sākumu, kad laika apstākļi nav atbilstoši. Es uzskatu, ka šādiem būvdarbiem būtu jānotiek vai nu pavasara beigās, vai vasaras sākumā."
Pēc janvāra plūdiem, darba vizītē viesojoties Jēkabpilī, toreizējais Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka dambja stiprināšanas procesā birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā. Tomēr tā nenotika, un arī tagadējais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to vērtē negatīvi.
"Tas vienkārši jau ir kaitinoši. Labi, šobrīd es redzu, ka tie darbi notiek, bet tā bezjēdzība ir tāda, ka neviens vairs nevar pastrādāt, vajadzīgas lietas nevar izdarīt, un tad visi brīnās, kur ir palikusi uzticība valsts varai. Kāda uzticība valsts varai, ja valsts vara to vien dara, kā kavē jebkādu darbu?" sprieda Valsts prezidents.
Laiks pagāja, gan risinot finansējuma jautājumus, gan veicot nepieciešamos iepirkumus un citas procedūras. Tagad, kad ziema jau degungalā, būvnieks sastopas ar izaicinājumiem.
"Ūdens līmenis Daugavā ceļas ar tendenci – pieci centimetri diennaktī. Tāda ir vidējā tendence. Mums ne tik daudz sals traucē, kā Daugavas ūdens līmenis. Mums ir jāatsūknē, jāstrādā ar dažādiem paņēmieniem," sacīja "Jēkabpils PMK" vadītājs.
Tomēr būvnieks solīja, ka darbu norise neapdraudēs aizsargvaļņa stāvokli, jo tiks darīts viss, lai tas turpinātu pildīt aizsargfunkciju arī būvdarbu laikā.
"Ja mēs kaut kādā posmā ķeramies pie darba, tad mums ir jāveic pilns cikls, tātad jāsaliek ģeomateriāli, jāuzber slīpums, jāveic salizturīgā kārta un virsū ir betona kārta, kā kurā vietā, vai akmeņu bērums. Mēs nedrīkstam noņemt no nogāzes melnzemi un atstāt [tādā stāvoklī] vai uzbērt kaut kādu daļēju kārtu, nepabeidzot visu to pīrāgu, kas ir jāizveido," skaidroja Dimants.
Daugavas aizsargvaļņa rekonstrukciju, kas izmaksās nepilnus 17 miljonus eiro, finansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), valsts un pašvaldība. Šobrīd nedaudz mainījies finansējuma sadalījums, jo Centrālā finanšu līgumu aģentūra, izvērtējot projektu, ir noraidījusi Eiropas fonda finansējumu dažām sadaļām.
"Mēs viņu izņēmām laukā no ERAF līdzekļiem, pārvirzot uz pašvaldības finansējumu, bet tajā pašā laikā to naudiņu, ko jau esam iztērējuši par dambja projektēšanu (tie ir 160 tūkstoši eiro, ja nemaldos), to ieliekam atkal ERAF līdzekļos, ko drīkst izdarīt.
Tādā veidā šobrīd pašvaldības finansējums palielinās par 100 tūkstošiem eiro, bet samazinās par 100 tūkstošiem ERAF finansējums,"
skaidroja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas.
Eiropas nauda netiek piešķirta tiem darbiem, kas nav tieši saistīti ar dambja stiprināšanu, piemēram, soliņu, atpūtas vietu un vides objektu izveidei. Šos rekreācijas funkcijai nepieciešamos darbus nāksies finansēt pašvaldībai.
