ĪSUMĀ
- Atšķiras kārtība, kādā izvērtē ierēdņu un pārējo valsts pārvaldē nodarbināto atbildību.
- Disciplināratbildības regulējums valsts pārvaldē nav efektīvs un pats par sevi var būt šķērslis atbildības piemērošanai.
- Normatīvie akti neparedz kārtību iestāžu vadītāju disciplināratbildības izvērtēšanai.
- Iestādes lielākoties izvērtē nodarbināto pieļautos disciplinārpārkāpumus, bet ne vienmēr.
- Pārsvarā nodarbinātie atlīdzina zaudējumus, kas neizriet no privātpersonu prasījumiem (sabojāta manta, nepareizi izmaksātas kompensācijas).
- Zaudējumu piedziņas lietas ir sarežģītas, lietu izskatīšana – ilga, atlīdzību termiņi – nepietiekami.
Disciplināratbildības regulējums – sadrumstalots un neefektīvs
Valsts kontrole atzinusi, ka kopumā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības izvērtēšanai. Tiesa, šie nosacījumi ir atkarīgi no nodarbinātības tiesisko attiecību veida, un regulējums atbildības izvērtēšanai ir sadrumstalots –
ne vienmēr var savlaicīgi un pilnīgi noskaidrot pārkāpuma apstākļus un pieņemt lēmumus, lai sekmētu valsts pārvaldes darbinieku atbildību un noteiktu, kas jādara, lai pilnveidotu iekšējās kontroles vidi.
Praksē nošķīrums starp ierēdņa un darbinieka amatu statusu ne vienmēr atbilst normatīvajam regulējumam, un robežas starp šīm amata vietām un nodarbinātības veidiem ir izplūdušas. Tie ir būtiskākie secinājumi revīzijā, kurā Valsts kontrole vērtēja, vai ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē strādājošo atbildības izvērtēšanai un atbildīgi paveiktam darbam.
"Uzticēšanās valsts pārvaldei ir saistīta ar iedzīvotāju priekšstatiem par valsts pārvaldē nodarbināto spēju uzņemties atbildību, izvērtēt un atzīt kļūdas, ja tādas ir pieļautas,
kā arī ar priekšstatiem par individuālo atbildību par darba kvalitāti, pieņemto lēmumu un rīcības atbilstību normatīviem un sabiedrības interesēm. Tādēļ svarīgi, lai situācijās, kad konstatē pārkāpumus valsts pārvaldē nodarbināto rīcībā, iestāde rīkotos konsekventi: pārkāpumus vispusīgi un objektīvi izvērtētu, pieņemtu taisnīgu lēmumu, noteiktu samērīgu sodu un pēc vajadzības pilnveidotu iestādes iekšējās kontroles vidi," norādījusi Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.
Vislielākās atšķirības atbildības izvērtēšanas tiesiskajā regulējumā ir starp valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem. 2022. gadā valsts tiešajā pārvaldē bija ap 46,2 tūkstošiem nodarbināto, no kuriem ierēdņi – 11,2 tūkstoši jeb 25 %. Darbinieku un ierēdņu amata darba apraksti ir līdzīgi, un ne vienmēr var noteikt skaidras robežas. Revīzijā konstatēts, ka darbinieka statusu nosaka arī amatiem, kas pēc būtības ir ierēdņu amati un uz kuriem attiecināms ierēdņiem paredzētais regulējums.
Lai arī lielākā daļa valsts pārvaldē strādājošo ir darba tiesiskajās attiecībās, disciplināratbildības regulējums nav efektīvs.
Lietu izskatīšanas termiņi – nepietiekami ilgi
Darba likumā noteiktais viena mēneša termiņš disciplināratbildības izvērtēšanai var būt nepietiekams kvalitatīvai lietas izmeklēšanai un soda piemērošanai, īpaši sarežģītās un apjomīgās lietās, kas saistītas ar publiskas personas finanšu līdzekļu izlietojumu vai rīcību ar mantu, atzinusi Valsts kontrole
Turklāt šī situācija ilgstoši ir zināma, bet trūkumi joprojām nav novērsti un tiesiskais regulējums nav pilnveidots.
Tāpat arī atstādināšanas, disciplinārsodu veidu un arodbiedrību regulējums attiecībā uz darba tiesiskās attiecībās esošiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem nesekmē vispusīgu atbildības izvērtēšanu un pienācīgu atbildības piemērošanu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem.
"Disciplināratbildības izvērtēšanai nevajadzētu būt sacensībai ar laiku,
lai viena mēneša laikā izvērtētu visus ar pārkāpumu saistītos apstākļus un piemērotu sodu," uzsvērusi Jaunzeme.
Atbildību izvērtē ne vienmēr
Kopumā iestādes izvērtē disciplinārpārkāpumus, bet – ne visos gadījumos. Revīzijas laikā no 2020. līdz 2022. gadam 167 tiešās valsts pārvaldes iestādēs vērtēti kopumā 4564 disciplinārpārkāpumu gadījumi, 3954 lietās piemēroti disciplinārsodi.
Taču atbildība nav vērtēta visos tajos gadījumos, kad bijušas neatbilstības ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos, kā rezultātā radīti papildu izdevumi valsts budžetam.
Kopumā 17 no 33 revīzijas izlasē iekļautajiem gadījumiem neatbilstību iemesli un atbildīgo rīcība nav vērtēta.
Valsts kontrole uzsvērusi, ka ir būtiski izvērtēt neatbilstoši veikto izdevumu un pārkāpumu gadījumus, lai ne tikai vērtētu atbildību, bet arī identificētu un novērstu trūkumus iekšējās kontroles vidē un nepieļautu līdzīgus pārkāpumus nākotnē.
Nav kārtības iestāžu vadītāju atbildības vērtēšanai
Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība iestāžu vadītāju disciplināratbildības vērtēšanai.
Pašlaik nav regulējuma un skaidru algoritmu, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tajā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs
vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai virkne šādas iestādes nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas, secinājusi Valsts kontrole.
Šādos gadījumos nepieciešami ad hoc risinājumi, disciplināratbildības izvērtēšanu "izceļot" ārpus iestādes un to uzticot neatkarīgai izvērtēšanas komisijai, ieteikuši revidenti.
Neskaidrība par rīcību šādās situācijās un skaidru algoritmu neesamība rada riskus, ka atbildība vispār netiks izvērtēta vai tās izvērtēšana nebūs objektīva. Regulējuma nepieciešamību spilgti apliecināja Nacionālo bruņoto spēku pārtikas loģistikas iepirkuma plānošanā un īstenošanā iesaistīto atbildības izvērtēšana, akcentējusi Valsts kontrole.
Nav bijis pamata prasīt amatpersonām atlīdzināt zaudējumus
Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības piemērošanu konstatēts, ka tiek atlīdzināti tie zaudējumi, kas neizriet no privātpersonu prasījumiem (piemēram, sabojāta manta, nepareizi izmaksātas kompensācijas).
Taču revidējamā periodā (2020–2022) nav konstatēts neviens gadījums, kad valsts pārvaldē nodarbinātais būtu atlīdzinājis zaudējumus, kas privātpersonai nodarīti valsts pārvaldes iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskas rīcības dēļ, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.
Kopumā nodarbināto atbildības izvērtēšanas ietvaros civiltiesiskā atbildība izvērtēta, bet nav konstatēti priekšnoteikumi tās piemērošanai, līdz ar to nav bijis pamata amatpersonām prasīt atlīdzināt zaudējumus.
Saskaņā ar Latvijas tiesu un lēmējiestāžu nolēmumiem pēdējo trīs gadu laikā valsts kopumā izmaksājusi 2,92 miljonu eiro kompensācijas fiziskām un juridiskām personām, no kuriem divi miljoni eiro izmaksāti vienai ārvalstu juridiskai personai, pamatojoties uz starptautiskas šķīrējtiesas nolēmumu.
Savukārt civiltiesiskā atbildība par iestādei nodarītajiem zaudējumiem, kas neizriet no privātpersonas prasījuma, tiek izvērtēta un nodarbinātie zaudējumus atlīdzina labprātīgi vai tos no viņiem piedzen regresa kārtībā.
Konstatēts, ka 167 valsts pārvaldes iestādēs (no kurām revīzijā pieprasīta informācija) tajās nodarbināto prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ 574 gadījumos valstij radīti 261 672 eiro zaudējumi.
Pašlaik Latvijā neviena institūcija neapkopo informāciju par valsts izmaksātajām kompensācijām. Iestādes, kas ir izmaksājušas kompensācijas, tās uzrāda savos gada un ceturkšņa pārskatos, kas nav ērti un viegli pieejami plašākai sabiedrībai.
Tāpat neviens neapkopo informāciju par konstatēto civiltiesiskās atbildības izvērtēšanas gadījumos, kas ļautu analizēt valsts pārvaldē nodarbināto civiltiesiskās atbildības piemērošanu, identificēt piemērošanas vai normatīvā regulējuma problemātiku un labo praksi.
"Tā kā civiltiesiskās atbildības izvērtēšana ir juridiski sarežģīts uzdevums, kas prasa daudz resursu, svarīgi apkopot un analizēt piemērošanas praksi, identificējot gan trūkumus, gan labos piemērus," norādījusi Jaunzeme.
Zaudējumu atlīdzināšanas termiņi – nepietiekami
Arī Valsts kontrole turpina veidot civiltiesiskās atbildības piemērošanas praksi attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības dēļ un kurus Valsts kontrolei ir tiesības piedzīt par pārkāpumiem, kas konstatēti revīzijās, kuras uzsāktas pēc 2019. gada 1. augusta.
Līdz šim Valsts kontroles padome ir ierosinājusi 19 lietas, lai uzsāktu revīzijās konstatēto nelikumīgu rīcību rezultātā nodarīto 199 633 eiro zaudējumu atlīdzināšanu.
Trīs uzsākto procesu gaitā valsts budžetā ir atgūti 66 280 eiro, revidējamām vienībām nodrošinot līdzekļu atgūšanu; 14 lietās atbildības izvērtēšanu zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma noskaidrošanai un zaudējumu atgūšanai veic revidējamās vienības vai to augstākas iestādes; divās lietās zaudējumu atgūšana norisinās kriminālprocesā un civilprocesā.
Tāpat arī 14 gadījumos valsts un pašvaldību budžetos ir atlīdzināti Valsts kontroles revīzijās konstatētie nelikumīgas rīcības rezultātā radītie zaudējumi 16 500 eiro apmērā bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas.
Patlaban paredzētie divu un četru gadu noilguma termiņi var būt nepietiekami civiltiesiskās atbildības piemērošanai un zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu celšanai, ja tiesā izskata strīdu par disciplinārsoda piemērošanu, kā arī gadījumos, ja atbildību vērtē kriminālprocesā.
Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības regulējumu revidenti konstatējuši trūkumus un snieguši priekšlikumus regulējuma pilnveidošanai: 1) attiecībā uz prasījumu celšanas termiņiem, lai tie būtu pietiekami atbildības izvērtēšanai; 2) minimālā sliekšņa noteikšanu prasību celšanai, lai efektīvi rīkotos ar valsts resursiem; 3) atšķirību izvērtēšanu un novēršanu attiecībā uz prokuroru un izmeklētāju civiltiesisko atbildību, jo viņi veic līdzīgas izmeklēšanas funkcijas.
Revīzijā sniegti pieci ieteikumi Valsts kancelejai un trīs priekšlikumi – Ministru kabinetam. Valsts kancelejai ieteikumi jāievieš līdz 2027. gada janvārim.
Klikšķināt, lai palielinātu:
