LIZDA un IZM joprojām atšķirīgi redzējumi par skolotāju streika prasību izpildi

Arī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu streika prasību izpildi.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka visas streika vienošanās nav izpildītas, jo IZM veiktajos aprēķinos ir kļūdas "no 0,2 līdz 3 miljoniem", bet dažām izglītības jomām aprēķinātais finansējums atšķiroties pat par 50% no iepriekš valdībā pieņemtā. 

Tāpat Vanaga pārmeta ministrijai, ka tā nav pilnīgi iesaistījusi arodbiedrību diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk.

Atšķirīgās domās ir izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), paužot, ka tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitāti, šobrīd notiekot "matu skaldīšana".

Skaidrojot, kā iespējamas atšķirības starp valdības pieņemto finansējumu apmēru un mikrodatu analīzē uzrādīto, Čakša norādīja, ka mikrodatu analīzē tika izmantoti dati, ko ievada katra skola Valsts izglītības informācijas sistēmā, piebilstot, ka dati tiek ievadīti "ar ļoti atšķirīgu kvalitāti". Ministrija aprēķinos izmantoja datus par 1. janvāri, lai noskaidrotu, vai ar jauno finansējumu būs pietiekami pedagogu atalgojuma celšanai. 

"Pašvaldība, organizējot skolu izkārtojumu, slodžu skaitu, var labi strādāt ar piešķirto finansējumu," pārliecināta Čakša, norādot, ka līdz šim ministrija nav saņēmusi iebildumus no pašvaldībām par aprēķināto finansējumu. 

Viņas ieskatā galvenais jautājums, par kuru iesaistītās puses nevarot vienoties, ir par to, kas ir pedagogu darba devējs, atkārtoti uzsverot pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē. Čakša norādīja uz darba devēju "dažādo interpretāciju" par atalgojuma lielumu pedagogiem, lai arī "rāmis" jeb mērķdotācija visām pašvaldībām tiek piešķirta vienādi.

"Pašvaldībām ir ļoti liela nozīme izglītības kvalitātes uzturēšanā," uzsvēra ministre. 

Pedagogu arodbiedrība piektdien, 7. jūlijā, sasauks valdes ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību.

LIZDA ir apņēmusies prasīt darba kvalitāti no nozares atbildīgās ministrijas "līdzīgi, kā tas tiek prasīts no darba kvalitātes no nozares darbiniekiem".

"Eiropas valstu vidū šī būs unikāla prakse, kad vairāk nekā pusgada laikā darba strīda puses nevar nonākt pie skaidriem risinājumiem," pārliecināta Vanaga.

KONTEKSTS:

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicināja izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") līdz 3. jūlija darbadienas beigām atkāpties no amata, pārmetot viņai neieinteresētību izglītības nozares problēmu risināšanā un streiku prasību nepildīšanu par skolotāju algām un slodžu sabalansēšanu. Čakša paziņoja, ka neatkāpsies no amata.

Nesaskaņas starp arodbiedrību un ministri ilgst jau vairākus mēnešus. Nesaprašanās bijusi arī ar iepriekšējiem nozares ministriem.

Iepriekš, nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.

Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nav apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti