ĪSUMĀ:
- Strupišs rosina Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai izvērtēt tiesneša Valda Muižnieka profesionalitāti.
- Ar Muižnieka lēmumu februārī atcēla pagaidu aizsardzību sievietei, kura bija cietusi no varmākas.
- Tai pašā dienā minētais varmāka mēģināja sievieti nolaupīt.
- Pārbaudē konstatēts, ka tiesnesis nav pietiekoši izvērtējis aizsargājamai personai pastāvošos draudus.
- AT: Apstākļi liecina par nepietiekamām tiesneša zināšanām par vardarbības cikliskumu un upura psiholoģiju.
Muižnieka novērtēšanu veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Kā norādījusi AT, tiesneša nepietiekamās profesionālās zināšanas no ģimenes tiesībām izrietošos strīdos ir šķērslis tiesvedības kvalitatīvai norisei.
Par konkrēto lietu februāra sākumā ziņoja Latvijas Televīzija.
Pagājušajā gadā vīrietis tika aizturēts aizdomās par seksuāla rakstura noziegumu pret sievu. Tiesa viņam piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk to nepagarināja un izlaida brīvībā. Vīrietis piecas reizes pārkāpa aizliegumu sazināties ar cietušo vai tuvoties viņai, tāpēc policija atkal bija lūgusi vīrieti apcietināt.
Tas tomēr nenotika, un šī gada 1. februārī tiesnesis Valdis Muižnieks pieņēmis lēmumu atcelt arī pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas bija noteikti ar iepriekšējo tiesas lēmumu.
Tajā pašā dienā pēc lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu – tajā skaitā aizlieguma satikties, uzturēt fizisku vai vizuālu saskari ar cietušo – atcelšanas varmāka mēģināja cietušo nolaupīt.
Tiesnesis nav izvērtējis apdraudējumu
Pārbaudē konstatēts, ka lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu tiesnesis galvenokārt pamatojis ar Civilprocesa likuma normu, kas paredz, ka gadījumā, ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.
Tomēr, kā norādījusi AT, šī norma pieprasa divu kritēriju pārbaudi: vai prasība ir celta tiesas noteiktajā termiņā un to, cik pamatots ir pieteikums.
Pieteikuma pamatotības pārbaude ietver tiesas pienākumu pārliecināties, ka aizsargājamai personai vairs nepastāv apdraudējums.
Savus secinājumus par apdraudējuma neesamību tiesnesis balstījis tikai uz cietušās sniegtajiem paskaidrojumiem, ka viņa neizjūt apdraudējumu, kaut arī tiesneša rīcībā bija informācija par sistemātisku vardarbību laulāto attiecībās, kā arī par to, ka vīrietis tiek turēts aizdomās par vairāku noziedzīgu nodarījumu,
tajā skaitā sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pret cietušo laikā, kad spēkā bija tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Tiesnesim jāattīstās visas karjeras laikā
"Šādos apstākļos paļaušanās uz vardarbībā cietušās personas pārliecību liecina par nepietiekamām tiesneša zināšanām par vardarbības cikliskumu un upura psiholoģiju, kā arī neprasmi izvērtēt informāciju par varmākas psiholoģisko profilu. Turklāt šīs kategorijas lietās tiesnesis var ievākt pieteikuma izskatīšanai nepieciešamos pierādījumus pēc savas iniciatīvas," norādījusi AT.
Konstatēts, ka tiesnesis Muižnieks lēmuma pamatošanai nav izmantojis informāciju, kas bija atrodama gan lietā, gan Tiesu informācijas sistēmā un bija būtiska šāda veida lēmumu pieņemšanā. Tiesnesis nav ņēmis vērā arī Tieslietu padomes izveidotās darba grupas rekomendācijas un metodiku.
Strupišs uzsvēris, ka tiesnesim jāpieiet savu konstitucionālo pienākumu pildīšanai ar vislielāko rūpību un atbildību, turklāt tiesnesim jāattīstās profesionāli visas savas karjeras garumā, kā to nosaka arī Tiesnešu ētikas kodekss.
AT norādīja, ka gadījumā,
ja tiesneša profesionālās darbības pārbaudē kvalifikācija tiek novērtēta negatīvi, tiesnesim saskaņā ar likumu tiek dots laiks uzlabot darbu.
Ja noteiktajā laikā darbs neuzlabojas, tiesnesis zaudē amatu.
