Panorāma

Sals izaicina augļkopjus

Panorāma

Panorāma

VID ģenerāldirektora konkurss nesasniedz cerēto rezultātu

Jaunais VID vadītājs, visticamāk, būs kāds no iepriekšējiem dienesta ierēdņiem

Cerības uz spožu talantu piesaisti no malas izplēnējušas. Tāds ir viens no secinājumiem, kas skan pēc vairākus mēnešus ilgajiem centieniem atrast vadītāju vienai no Latvijas valstī nozīmīgākajām iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Izsludinātais konkurss beidzies ar to, ka atkal ģenerāldirektora amatā būs jāieceļ kāds no jau iepriekš VID sistēmā strādājošiem ierēdņiem.

Mudinājumi nākt vadīt VID ar tā teju 4000 darbinieku lielo komandu un sasniegt izvirzīto mērķi tuvāko trīs gadu laikā kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā. Pats finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") kopā ar sociālajiem partneriem šoreiz speciālā video publiski aicināja pretendentus pieteikties un atzina, cik nozīmīgi ir atrast vakancei īsto.


Ašeradens: "No viņa morālās stājas, gan viņa principiem, gan viņa spējas vest sarunas ar dažādiem sabiedrības segmentiem ir atkarīgs tas, cik labi mēs visi kopā dzīvosim, cik pārtikusi būs mūsu valsts un kā raudzīsies uz mums visi starptautiskie partneri."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Ekonomisti ir aprēķinājuši, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā būtu par trīs miljardiem lielāki, ja vien Latvija būtu augusi līdzvērtīgi Lietuvai. Lai tā būtu, mums ir vajadzīgi daudz vairāk veiksmīgu un eksportējošu uzņēmumu, un šeit savu lomu spēlē arī VID. (..) Piesakies konkursā un palīdzi Latvijai augt daudz straujāk!"

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: "Ja mēs salīdzinātu VID vadītāju, tad tas noteikti būtu balts t-krekls un džinsi – vienkāršs, visiem pieņemams un saprotams, bez pārlieku lielām ārišķībām un pārlieku lielas birokrātijas."

Ašeradens: "Aicinu tos, kuriem ir drosme, kuriem ir vēlme sevi parādīt, pieteikties konkursam!"


Drosmes trūkums, pārāk liela atbildība, pārāk maza alga? Galu galā konkursā pieteicās tikai 20 pretendentu. Ne tuvu rekordam, kāds bija uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja amatu, kuram pieteicās 52 pretendenti.

Valsts pārvaldē noteikts, ka premjera alga ir vislielākā, un tā ir 8300 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. VID vadītājam – 7296 eiro.

Bet gribētu ap 15-20 tūkstošiem mēnesī – tā secināts no privātā sektora cienījamiem vadītājiem, ko mēģināts personiski pierunāt pieteikties konkursā.

Tomēr, galvenais, kas esot atbaidījis, ir VID reputācija.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis: "Sāpīgi ir lasīt tās atsauksmes, kurās tiek norādīts, ka "man pēc Valsts ieņēmumu dienesta karjera būs sagrauta. Es neatradīšu normālu darbu". Tas ir nedaudz biedējoši dzirdēt šādu atbildi. Varbūt tā nebija ļoti izplatīta, bet tomēr bija pretendenti, kas šādu atbildi sniedza."

Starp atteikumu iemesliem ir arī neziņa, vai ļaus strādāt un īstenot idejas, un vai amatu varēs saglabāt, mainoties valdībām vai ministriem. Politiska ietekme atbaida. To atzīst arī personāla atlases speciālisti, tostarp SIA "Alma Career Latvia" Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns: 

"Skaidrs, ka šajā situācijā, ņemot vērā varbūt tos pēdējo gadu notikumus, kas ir bijuši saistīti ar VID, ar VID vadību un, teiksim, tām situācijām un to, kas varbūt saistīts ar ministriju, kādas attiecības ir bijušas – nu, arī tas viss ietekmē to kandidātu skaitu, kas piesakās vai varbūt kaut kādu iemeslu dēļ, tomēr nu.. Noskatoties vai izlasot šo informāciju, tomēr tā kā neceļas roka nosūtīt savu CV."

Izsijājot konkursa rezultātus, izvēle paliek starp jau esošajām ierēdnēm – Vitu Narnicku un Baibu Šmiti-Roķi.

Abas ir strādājušas VID. Abām ir augstas ambīcijas un ļoti augstas darba spējas. Tā viņas raksturoja bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, bet viņa norādīja arī uz abu kandidatūru būtisku mīnusu.

Pētersone: "Ja mēs gribam pilnīgi, teiksim, uz citādiem pamatiem veidot un kaut ko jaunu, tad laikam visvienkāršāk ir cilvēkam no malas atnākt kompetentam, zinošam, jo viņam ir vieglāk. Strādājot kolektīvā un it sevišķi izaugot no tā kolektīva – tās cilvēcīgās attiecības var ietekmēt viena vai otra, teiksim, lēmuma pieņemšanu. Jo, teiksim, tu skaties kā uz tādu kā ģimenes locekli vairāk nekā, teiksim, uz darba kolēģi. Tā kā es joprojām uzskatu, ka no malas cilvēks atnāktu, viņš daudz vairāk varētu, teiksim, sasniegt."

Pētersone arī atzina, ka rīcība ar konkursu bijusi ačgārna.

Būtu bijis pareizi vispirms īstenot sen iecerēto reformu – atdalīt VID represīvos dienestus no nodokļu administrēšanas un tikai tad sludināt ģenerāldirektora konkursu. Tagad būs jāstrādā ar to, kas ir.

Ašeradens norādījis, ka turpmākajos gados mērķis ir mainīt VID reputāciju: "Tā ir moderna, digitāla, uz klientu orientēta iestāde, kurā visi ir lepni – ā, tas ir Valsts ieņēmumu dienests! Tur es gan gribētu strādāt! Tas ir tas, ko mēs mēģināsim panākt."

Tikmēr Citskovskis norādīja, ka vajadzīga ļoti laba sadarbība starp Finanšu ministriju un VID: "Bet to mēs varam parādīt tikai tajā brīdī, kad kandidāts sāk strādāt. Atbalsts dažādu reformu īstenošanā. Tie ir vairāk solījumi šajā brīdī no valsts puses – jā, ka mēs jums solām, ka būs atbalsts, būs. Būs maksimāli - cik nu vien iespējams."

Personāla atlases speciālista vērtējumā – lai arī kuru no abām kandidātēm valdība iecels amatā, ar to panākumus vai neveiksmes VID reputācijas celšanā asociēs sabiedrība.

"Nu principā tas VID ģenerāldirektors, viņš, tā teikt, ir tas galvenais zīmola vēstnesis tam visam.

Ja zīmols tirgū nestrādā, tad jautājums – kā pacelt no sākuma to zīmolu un tad cerēt uz to, ka būs iespējams piesaistīt kādus cilvēkus no malas," sacīja Kotāns.

Sludināt jaunu konkursu tagad nebūtu jēgas. Par to vienprātīgi ir gan rīkotāji, gan personāla atlases eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti