Ministrs uzsvēra, ka ģimenes ārstu praksēm ir jāpalielina finansējums un pie tā Veselības ministrija šomēnes strādās. Tiks izveidota operatīvā darba grupa, bet ziņojums valdībai par iespējām palielināt finansējumu tiks iesniegts februārī.
"Tad papildu finansējums būs martā, aprīlī ar piebildi, ka katru gadu jābūt papildu finansējumam un skaidrai vīzijai, kur ejam," pavēstīja Abu Meri. "Nevaram pazemot ģimenes ārstus par to, ka viņš tirgo kādu preci, piemēram, vakcinēt – par to jāmaksā, pārbaudīt kaut ko – par to jāmaksā."
"Ir cenrādis kā veikalā – tā nav jābūt. Ģimenes ārsta praksei jābūt ar konkrētu finansējumu un, ja es kā pacients eju pie ģimenes ārsta, viņš man dara visu, un viņš saņem adekvātu naudu par to, nevis par katru lietu ir jāatskaita,"
uzsvēra veselības ministrs, piebilstot, ka ir jābūt cita veida kvalitātes kritērijiem.
Tāpat atšķiras ģimenes ārstu specifika, strādājot pilsētās un lauku reģionos, tāpēc būtu vairāk jāmotivē jaunie ārsti darbam ārpus lielajām pilsētām.
Veselības ministrs arī norādīja, ka nākamā gada budžetā 75 miljoni eiro plānoti tikai mediķu atalgojuma palielināšanai, ārstiem būs papildu vairāk nekā 200 eiro, medmāsām – 85 eiro, palīgpersonālam – 65 eiro, un citam ārstniecības personālam – ap 45 eiro.
KONTEKSTS:
Šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure norādījusi, ka pagaidām nav īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā.
Turklāt pēc ģimenes ārstu aprēķiniem – no 1. janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to rodas pamatotas bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.
Asociācijas biedri vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024. gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.
