Busiņu pamana videokamerās
Trešdien pusdienas laikā "Rīgas mežu" mežinieki fiksēja aizdomīgu transportlīdzekļu pārvietošanos Tīreļu mežniecībā Olaines pagastā. To fiksēja ar videonovērošanas kameru sistēmu, kura ir izvietota, lai nepieļautu atkritumu izgāšanu mežos. Mežinieki pamanīja kravas mikroautobusu un vieglās automašīnas un uz aizdomu pamata, ka varētu tikt izgāzti atkritumi, devās uz notikuma vietu.
"Ierodoties notikuma vietā, sapratām, ka tie nav atkritumi, bet busiņā atrodas cilvēki. Saprotot, ka tie nav latviski runājoši cilvēki, un arī zinot, kas notiek apkārtējā telpā, mūsu darbinieki operatīvi reaģēja un nosūtīja visu informāciju tālāk policijai. Policija mūs informēja, ka ir jāziņo arī robežsardzei. Un tad pēc tam jau tālākās rīcības [sekoja] no tiesībsargājošajām institūcijām," stāstīja "Rīgas mežu" pārstāve Ieva Bērziņa.
"Rīgas meži" informēja, ka uzņēmuma darbinieki nav bijuši apdraudēti, pamanītos cilvēkus nodeva tālāk tiesībsargājošām iestādēm.
Tālāk stafeti pārņēma robežsardze un policija.
Iepriekš šķērsojuši Latvijas–Baltkrievijas robežu
Valsts robežsardzē informēja, ka intervijas laikā noskaidrots, ka tie ir 18 Indijas un pieci Eritrejas pilsoņi, kuriem veiksmīgā kārtā bija izdevies tikt teju līdz galvaspilsētai un kas iepriekš bija nelikumīgi šķērsojuši Latvijas–Baltkrievijas robežu.
Personas aizturētas Imigrācijas likuma 51. panta kārtībā un ievietotas Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", norādīja robežsardzē.
"Aizturēšana bija mierīga, personas dažas dienas atpakaļ bija šķērsojušas Latvijas–Baltkrievijas robežu. Bija novārgušas, neizrādīja nekādu pretestību, bet sadarbojās un palīdzēja sevi aizturēt.
Ņemot vērā, ka notiek pārbaudes pierobežā, nemācēšu nokomentēt, kā viņi tik tālu nonāca," pauda robežsardzes pārstāvis pulkvežleitnants Gatis Ruža.
Vairāk detaļu par to, kā migranti pārvietojušies un kas viņiem palīdzējis, robežsardzē nesniedza; tas vēl tiek pārbaudīts.
Katrā vietā robežsargu nolikt nav iespējams
"Rīgas mežos" skaidroja, ka informāciju par notikušo nodod visām "Rīgas mežu" mežniecībām un notiks arī sarunas ar tiesībsargājošām iestādēm un robežsargiem, kā rīkoties, ja tādi gadījumi atkārtojas.
Šis gadījums pierāda, ka uzmanīgiem jābūt ne tikai robežsargiem, bet cilvēkiem visā valsts teritorijā.
Reaģējot uz strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Dienests pieprasījis papildu atbalstu no armijas un Valsts policijas, bet uz katru kvadrātmetru acīmredzot cilvēku nolikt nav iespējams. Ir punkti, kuros robežas šķērsošana ir iespējama.
Parasti aizturētos migrantus, kas Latvijā iebraukuši nelegāli, cenšas nogādāt atpakaļ Baltkrievijā. Netiek skaidrots, no kurienes nāk, kāpēc bēg un uz kurieni. Vienkārši, tā teikt, aizstumj šos cilvēkus atpakaļ. Latvija nav unikāla šajā ziņā – šādu praksi piekopj arī Polijā un citviet. Arī valstīs, kam nav tiešas saistības ar šo Baltkrievijas izraisīto migrantu krīzi.
Robežsargi dienā novērš vairāk nekā simt mēģinājumus šķērsot robežu. Piemēram, otrdien tie bija pat 146. Kopumā šogad atturēti vairāk nekā 10 000 robežšķērsotāju. Nedēļā uzsāk 8-10 kriminālprocesus par nelegālās migrācijas organizēšanu.
Visu migrantu kustību nevar novērst
Lai arī robežas tuvumā strādā gan Valsts robežsardze ar kolēģu palīdzību no Lietuvas un Igaunijas, gan Valsts policija, Bruņotie spēki un Zemessardze, ne visu migrantu kustību izdodas novērst, atzina Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.
"Mēs zinām, aptuveni kāds skaits tādu grupējumu darbojas mūsu teritorijā, bet ne vienmēr ir tik vienkārši viņus notvert un ne vienmēr ir tik vienkārši dabūt lietiskos pierādījumus par veiktu noziegumu (..) Vai izdodas notvert 100% visas grupas – protams, nē. Ja ir modri valsts pilsoņi, kuri redz kaut kādus pārkāpumus, viņiem par to, protams, ir jāziņo. Tas būtiski atvieglos gan mūsu speciālo dienestu, gan robežsardzes, gan policijas darbību, lai mēs kopā varētu novērst šos draudus, jo tie nav draudi robežsardzei vai policijai, bet visai sabiedrībai un valstij kopumā," norādīja Rajevs.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas līdzšinējais vadītājs, tagad komisijas vadītāja biedrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uz jautājumu, vai nepieciešama papildu rīcība šādu grupējumu darbības izskaušanai, atbildēja, ka valsts jau ir paredzējusi dažādus rīcības modeļus, bet visus gadījumus izķert nav iespējams, jo organizēto grupu radošums ir neierobežots.
Pēc Dombravas teiktā, Latvija rādot priekšzīmi, kā mazināt šāda masveida imigrāciju, ko nevarētu teikt par citām Eiropas valstīm, kas bijušas kā "caurie vārti", kādēļ milzīgas migrantu grupas ieceļojušas Eiropā.
Jāpiebilst, ka Saeimā ceturtdien skata Krimināllikuma grozījumus, kas paredz bargākus sodus Baltkrievijas hibrīdkara līdzdalībniekiem Latvijas teritorijā.
