Pēdējo gadu laikā pieteikti un apstiprināti vismaz 75 pētījumi par visdažādākajām jomām. Viena pētījuma izmaksas var sasniegt vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošu eiro no valsts, pašvaldību budžeta vai Eiropas līdzfinansējuma. Piemēram, iepriekš Ādažos pētīta veloceliņa izbūve par 32 000 eiro; Rīgas dome centusies izzināt pašvaldības iedzīvotāju viedokli par tās un amatpersonu darbu, tam atvēlot 55 000 eiro.
Valsts kanceleja, kas ir šo pētījumu datu bāzes turētāja un publiskotāja, teica – atbildība par pētījuma lietderību un izlietotā budžeta pamatotība ir katras iestādes vadības ziņā.
"Tā ir katras iestādes vadītāja atbildība tajā brīdī, kad viņš pieņem lēmumu par pētījuma pasūtīšanu, saprast, kam tas pētījums ir vajadzīgs un kā tas tiks izmantots," skaidroja Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks.
"Un otra puse ir iespēja sabiedrībai vaktēt šo informāciju, pētīt šos pētījumus un uzdot jautājumus," piebilda Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Tomēr liela daļa pētījumu rezultātu sabiedrībai nemaz nav pieejami.
Valsts kanceleja un Valsts kontrole vien raugās, lai pētījumi starp iestādēm nedublētos, kā arī skaidro, ka tie tiešām ir noderīgi valsts politikas veidotājiem, īpaši neiedziļinoties tematikā.
"Pētījums ir kā instruments, ko runājam no vienas puses, lēmumiem jābūt balstītiem uz datiem, uz izpēti, te arī ir, ka ir dažādi pētījumi, lai mēs varētu pieņemt lēmumus. Cits jautājums ir, kā tiek pieņemti šie lēmumi, vai lēmumu pieņemšanas brīdī šie dati tiek izmantoti," sacīja Vilks.
Valsts kontroles padomes locekle atzīmēja: "Piemēram, pašā pēdējā revīzijā, ko mēs publiskojām 21. augustā, līderrevīzijā arī ir viens secinājums, ka institūts arī izveicis pētījumu, ko Zemkopības ministrija pasūtīja, bet Zemkopības ministrija to nav pilnā mērā izmantojusi."
Vēl divi pētījumi, ko sāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par 8000 eiro katram. Izpētes mērķis – sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, bet, sākoties karam, šis darbs aprāvās. Kas notika ar pētījumam piešķirto finansējumu, atklāts netiek. VARAM vien skaidroja:
"Programmu īstenošana un izstrāde tika pārtraukta un netiek turpināta. Attiecīgi šo programmu 2021.–2027. gadam dokumenti nav apstiprināti un nav publiski pieejami."
Savukārt "Pasažieru vilciens" veicis Amatu vērtēšanas pētījumu, tam atvēlot 20 000 eiro, izpētot 400 amatu un to atalgojumu, lai it kā ieviestu ilgtspējīgu un taisnīgu algu sistēmu.
"Tas ļauj mums saprast, kāds ir atalgojums "Pasažieru vilcienam" attiecībā pret tirgus līmeni.
Kāpēc mēs to iekšienē neveicām? Lai īstenotu šādu projektu, ir nepieciešamas specifiskas kompetences, tāpēc tika piesaistīts ārpakalpojums," norādīja uzņēmuma pārstāve Aija Babre.
Arī šī pētījuma dati publiski nav pieejami, un sabiedrība tā arī nevar uzzināt, vai un kādi uzlabojumi ir tapuši. Valsts kontrole atzina, ka uzlabojumi sistēmā ir nepieciešami.
"Pēdējo reizi, kad mēs šim jautājumam tā horizontāli pievērsāmies, bija 2019. gadā – saimnieciskā pārskata revīzijā, un tas mērķis bija saprast, vai šī pētījumu publikāciju datu bāze strādā, respektīvi, vai tā ir sasniegusi savu mērķi.
Tas, ko mēs konstatējām, pabeidzot revīziju, un par to ziņojot 2020. gada sākumā, ka tiešām ir tāds mērens bardaks šajā datu bāzē," atzina Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Vai kāds valstī uzņemsies atbildību par pētījumu pamatotību pirms naudas piešķiršanas un kurš pārbaudīs šo pētījumu realizēšanos dzīvē, šobrīd nav skaidrs. Valsts kanceleja vien norādīja – esot izveidota jauna datu bāze, kurā pētījumi būs labāk sabiedrībai pārskatāmi un grupējami.
