Cer uz pamatīgu izpēti
Kam tas ir izdevīgi, ja elektrības tarifs no tā nemainās un visu saražoto elektrību eksportēs uz Vāciju? Ko dod jaunas darbavietas, kas apkalpos vēja parkus, ja tiks ietekmēta daba, kuģošana un ainava iepretim Pāvilostai? Šie un daudz citu jautājumu izskanēja šonedēļ informatīvajā seminārā par atkrastes vēja parkiem.
Plānots, ka vēja parkus ekspluatācijā varētu nodot 2030. gadā, bet līdz 2026. gadam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veiks gan ietekmes uz vidi novērtējumu, gan laukumu izpēti.
"Vai šajā ietekmes uz vidi novērtējumā ir plānots vērtēt visu šo ieceru savstarpējo ietekmi gan uz vidi, gan uz visu rietumu piekrastes ainavu, kas īstenībā Latvijas kontekstā ir nenovērtējama vērtība?"
bažas pauda Sakas iedzīvotāja Baiba.
"15 km attālumā diezgan būtiski ietekmē dabas vērtību, kas mums piekrastē ir. Ja tagad runājam par vienu zonu, bet nākotnē pieļaujam, ka šādā veidā tiek attīstīta visa piekraste, tad rodas jautājums, vai tas mums ir vajadzīgs?" turpināja Baiba.
Arhitekte Brigita Bula, kuras ģimene Pāvilostā nodarbojas ar tūrismu un vindsērfinga sportu, atzina – valsts iesaiste šajā projektā rada zināmu drošības sajūtu, ka tiks vērtēti visi iespējamie riski šādam projektam. Taču satraukumu rada jau, piemēram, noticis fakts, kad Pāvilostā tika pagarināts mols. Izpētei jābūt pamatīgai, pamatotai un ticamai, viņa pauda.
"Redzam, ka ietekme ir bijusi faktiski graujoša, jo Pāvilostas baltā smilšu pludmale ir pārvērtusies par pilnīgi akmeņainu pludmali,
kur nav iespējams ieiet normāli nopeldēties. Ja vien Pāvilostā jau trīsdesmit gadus nebūtu veidota buru sporta kultūra, es domāju, ka vienkāršs tūrists vairs [uz Pāvilostu] negribētu braukt, jo pludmale ir faktiski pazaudēta it kā šīs mazās darbības rezultātā," norādīja Bula.
Ģeologs: Vēja parka ietekme var būt minimāla
Savukārt ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis skaidroja, ka atkrastes vēja enerģijas parks atradīsies pārāk tālu no krasta, lai radītu būtisku ietekmi tieši pludmalei.
Vēja parka ietekme var būt ļoti minimāla, savukārt ostas mola būvniecības process pašā krastā neizbēgami ir ietekmējis pludmali, atzina eksperts.
"Tā ir bijusi smilšaina, tā ir bijusi akmeņaina, dažāda, vairākas desmitgades ir bijusi mainīga vienmēr. Kad molus pagarināja, bez šaubām krasta erozija pie Pāvilostas ziemeļu pusē pastiprinājās. Tam ir tiešs sakars ar ostas rekonstrukciju un molu pagarināšanu – ostai netiek garām smiltis, kas parasti ceļo no dienvidiem, tāpēc tur krastu vairāk skalo," skaidroja ģeologs.
18 miljonu eiro vērts projekts
LIAA direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde skaidroja, ka projekta ideja radusies pirms diviem gadiem, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas ekonomikas ministrijām.
"Gan igauņi, gan Latvijas puse veica izpēti, piesaistot ekspertus, kurš laukums būtu piemērotāks, jo katrai valstij ir jūras teritoriālais plānojums, kur atzīmētas vairākas zonas, kur ir potenciāls veidot vēja parku," sacīja Štrovalde.
Šobrīd gan tas nenozīmē, ka vēja parkus iepretim Jūrkalnei 17 km attālumā no krasta un Pāvilostā 15 km jūrā tiešām uzbūvēs.
Lielāka skaidrība par projekta tālāko attīstību būs gaidāma pēc padziļinātas izpētes, jo jūrā var atrasties nesprāgusi munīcija un citi papildu riski, norādīja Štrovalde.
"Izpētes būs sarežģītas un ilgs divus gadus. Tāda mēroga izpēte nav bijusi Latvijā, tāpēc arī mums interesē rezultāti," atzina LIAA pārstāve.
Četri no pieciem iecerētajiem atkrastes vēja parkiem ir tieši Kurzemes piekrastē. Vides izpētei finansējums no Eiropas Savienības fondiem jau ir piesaistīts, un kopā ar Igauniju šī projekta kontekstā iespējams pretendēt uz 18 miljoniem eiro. Iecerēts, ka "ELWIND" projektā jūrā varētu uzstādīt no 20 līdz pat 67 vēja turbīnām, un tās būtu 300 metrus augstas.
