Lai pārbaudītu, vai 1. septembrī mazākumtautību skolu pedagogi spēs mācīt skolēnus latviešu valodā un pavēstītu par ieceri veidot speciālu Austrumu programmu, Čakša ieradusies divu dienu vizītē Latgalē.
Pirmie secinājumi ir skarbi: Rēzeknes mazākumtautību skolu pedagogiem zināšanas latviešu valodā nav pietiekamas, savukārt pierobežā jādomā par to, kā nodrošināt tādu pašu izglītības kvalitāti, kāda tā ir plašāk apdzīvotās teritorijās.
"Mana trauksmes sajūta ir par Rēzeknes pilsētu. Redzu, ka pašvaldībai, īpaši Rēzeknē, ļoti daudz jāstrādā tieši pie skolotāju apmācības,"
akcentēja ministre. "Šobrīd pašvaldībai ir finansējums un ministrija piedāvā kursus skolotājiem, nometņu rīkošanu bērniem, materiālus pārejai uz latviešu valodu. Vēl līdz 1. septembrim ir laiks."
Ministre ieteica Rēzeknē meklēt arī skolotāju palīgus un skolotājus, kas varēs ar bērniem runāt latviešu valodā.
Savukārt Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns uzsvēra – mēs esam Latvijas dzīvā robeža un šeit ir jābūt vidusskolām. Šaipusē skolēnu skaits pēdējo desmit gadu laikā esot stabils – aptuveni 150, taču jaunais kritērijs – 60 bērnu vidusskolas posmā – ir neizpildāms.
"Līdz 9. klasei nekur valstī nenoteikt obligātus kritērijus. Lai pierobežas, Eiropas pierobežas teritorijas skolās vidusskolas posmā kritērijs būtu 30 izglītojamie trīs klasēs kopā. Trešais punkts – lai pašvaldībai ir tiesības, saskaņojot ar Izglītības ministriju, paturēt skolas, arī tās, kuras neizpilda kvantitatīvo kritēriju, bet skolu uzskata par stratēģiski svarīgu novada attīstībai," norādīja Imants Slišāns.
Ministre gan ideju par skolēnu skaita kritērija samazināšanu neatbalsta un cer, ka politiķi atbalstīs speciālas Austrumu programmas izveidi. Tajā varētu būt iekļautas septiņas austrumu pierobežas skolas.
"Tātad gan par skolotāju atalgojumu, gan piedāvājumu, kas ir ļoti būtiski, ja mēs runājam par vidējās izglītības padziļinātajiem kursiem, lai tas nav tikai pēc pārpalikuma principa, bet lai arī šeit bērniem ir tieši tāds pats piedāvājums kā jebkur citur Latvijā," skaidroja ministre.
Vietējiem iedzīvotājiem vidusskolas posma saglabāšana ir nozīmīgs ģeopolitisks un drošības jautājums.
"Lai kaut vai 10% no tiem jauniešiem paliktu uz vietas, veidotu savas ģimenes, savu biznesu vai šeit strādātu, tad vajag skolu," norādīja Baltinavas vidusskolas padomes vecāku pārstāvis Andris Slišāns.
Savukārt skolas direktors papildināja: "Ja kādā valstspilsētā no septiņām skolām slēdz divas un piecas paliek, tas neizšķir šīs vietas likteni.
Bet, ja slēdz vienīgo skolu, ja samazina pakāpi, tas izšķir šīs vietas likteni. Tāpēc ir jāpastāv vidusskolām šeit – Baltinavā, Rekavā, Viļakā, Kārsavā, Zilupē. Visā joslā!"
Taču Čakša norādīja, ka lielāks apdraudējums valsts drošībai ir mazākumtautību skolas, kuru pedagogi aizvien nav gatavi jau pēc mēneša 1., 4. un 7. klasēs mācīt skolēnus tikai latviešu valodā.
Ministrijas darba grupa pašlaik gatavo ziņojumu par risinājumiem augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā, kas valdībai tiks nodots 15. augustā.
