Krievijas amatpersonu draudi NATO – ikdienas retorikas sastāvdaļa

Krievijas attiecības ar rietumvalstīm ir pakāpeniski pasliktinājušās jau kopš 2014. gadā veiktās Krimas aneksijas un karadarbības uzsākšanas Ukrainas austrumu reģionos. 2022. gada 24. februāra plašais Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietvēra arī vēršanos pret civiliedzīvotājiem gan iekarotajās teritorijās, gan mērķtiecīgi uzbrūkot arī Ukrainas civilajai infrastruktūrai, ir vēl vairāk palielinājis antagonismu starp abām pusēm, vērtēja SAB.

Jau vēsturiski Krievija ir uztvērusi NATO kā draudu. Tas skaidrojams ar NATO kā pasaules spēcīgāko aizsardzības aliansi, kā arī norisēm kopš Aukstā kara beigām, kad vairākums Austrumeiropas valstu savu aizsardzību izvēlējās nodrošināt caur dalību NATO. Šādas Eiropas valstu izvēles ir samazinājušas Krievijas spējas ietekmēt attiecīgo valstu politiskās izvēles un novedis pie Krievijas ietekmes samazinājuma reģionā, norādīja SAB.

NATO lomas un klātbūtnes mazināšana bija centrālais elements Krievijas izteiktajā ultimātā ASV un rietumvalstīm 2021. gada decembrī, kad Krievija jau bija uzsākusi plašu karaspēka izvietošanu pie Ukrainas robežām. 

Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma pret NATO vērsti izteikumi ir kļuvuši par Krievijas amatpersonu ikdienas retorikas sastāvdaļu. Daļa no izteikumiem arī ietver tiešu draudu izteikšanu NATO aliansei un tās dalībvalstīm.

To, kā Krievija veidos tālākās attiecības ar NATO, var iespaidot vairāku faktoru kopums – Krievijas spējas atjaunot savus militāros spēkus un militāro industriju, Krievijas ekonomiskā situācija un politiskie apsvērumi. Tikpat svarīga ir NATO aizsardzības un atturēšanas spēju tālāka attīstīšana.

Krievijas gatavība pielietot kodolieročus īsā un vidējā termiņā ir maz ticama

SAB atzīmēja, ka Krievijas augstākās amatpersonas regulāri nāk klajā ar draudiem pielietot kodolieročus, tai skaitā tos saistot ar karadarbības gaitu Ukrainā un rietumvalstu sniegto atbalstu Ukrainai. Kodolieroču pielietošanas draudus Krievijas amatpersonas intensīvāk izmanto gadījumos, kad Ukrainas armijai ir izdevies gūt panākumus frontē, vai kad aktivizējas politiskā diskusija rietumvalstīs par jauna atbalsta sniegšanu Ukrainai. 

SAB vērtējumā kodoldraudi uzskatāmi par Krievijas mēģinājumiem atturēt rietumvalstis no tālāka atbalsta sniegšanas Ukrainai, kā arī aktīvākiem lēmumiem NATO stiprināšanai, jo īpaši sabiedroto klātbūtnes pastiprināšanai alianses austrumos. Ar agresīvas kodolretorikas palīdzību Krievija arī tiecas kāpināt trauksmes līmeni rietumuvalstu sabiedrībās.

Kopumā Krievijas gatavība pielietot kodolieročus īsā un vidējā termiņā ir maz ticama, vērtēja SAB. 

Kodolieroču izmantošana noteikti izraisītu negatīvu starptautisko reakciju arī no valstīm, kas pašlaik ir neitrālas vai pret Krieviju draudzīgas, piemēram, Ķīnas, uzskata SAB. Kodolieroču pielietošana arī vēl vairāk konsolidētu rietumvalstis, kā arī varētu atvieglot jauna veida ieroču sistēmu piegādi Ukrainai, norādīja Latvijas izlūkdienests.

Putina režīma primārā interese – nostiprināt vai noturēt varas pozīcijas

SAB vērtējumā Putina vadītā režīma primārā interese ir nostiprināt vai noturēt savas varas pozīcijas. Krievijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās darbības tiek plānotas, vadoties no tā, lai padarītu mazāk iespējamas darbības, kas tieši var apdraudēt režīma stabilitāti. Konflikta situāciju, no vienas, puses režīms var izmantot sabiedrības tālākai mobilizācijai, bet, no otras puses, zaudējumu gadījumā palielinās riski režīmam saglabāt varu, norādīja SAB. Riski režīmam var pieaugt, neskatoties uz režīma rīcībā esošo plašo propagandas aparātu, kas jau Ukrainas kara laikā nespēj ierobežot sociāli aktīvas sabiedrības grupas, piemēram, karavīru mātes. 

Nesekmīgā kara gaita Ukrainā, tai skaitā Ukrainas spēja pretoties daudz lielākiem Krievijas spēkiem, rada nepieciešamību Putina režīmam pārvērtēt Krievijas spējas vadīt šāda rakstura sadursmes un panākt plānoto rezultātu.

Krievija turpinās uzturēt konfrontējošu politiku pret NATO

SAB vērtējumā īsā un vidējā termiņā Krievijas gatavība uzsākt atklātu konvenciālu militāru konfrontāciju ar spēcīgāku pretinieku, kā NATO, ir maz iespējama.

SAB skaidroja, ka ārējā apdraudējuma uzturēšana ir viens no izplatītākajiem sabiedrības mobilizācijas instrumentiem autoritārās valstīs, ko ilgstoši izmanto Krievijas politiskais režīms. Arī NATO Krievijā ilgstoši tiek raksturota kā pret Krieviju agresīvi noskaņota organizācija, un vidējā termiņā Krievijai ir izdevīgāk uzturēt NATO kā agresora tēlu, šādi turpinot mobilizēt sabiedrības atbalstu ap politisko režīmu. 

Krievijas amatpersonas arī turpmāk publiskajā komunikācijā ar mainīgu intensitāti izplatīs vēstījumus par NATO kā Krievijas apdraudējumu un nepieciešamību turpināt konfrontējošu politiku no Krievijas puses.

Krievijas attiecības ar NATO un konfrontācijas iespējamību SAB aicina vērtēt arī kontekstā ar citiem reģionālās un globālās politikas procesiem. Reģionāli Krievijas iebrukums Ukrainā ir samazinājis Krievijas ietekmi tai tuvējos reģionos, piemēram, Dienvidkaukāzā vai Centrālāzijas valstīs. SAB prognozē, ka atklāta konfrontācija ar NATO vēl vairāk liks reģiona valstīm meklēt alternatīvus sadarbības virzienus, šādi samazinot Krievijas lomu reģionā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir vairojis Krievijas atkarību no Ķīnas. Ķīna turpina nostiprināties kā Krievijas energoresursu tirgus, un palielinās Ķīnas preču klātbūtne Krievijas tirgos. Turpinoties Ķīnas ekonomikas izaugsmei, situācijā, kad Krievijas ekonomika stagnē, pastāv augsta iespējamība, ka Krievijai nāksies lielāku stratēģisko uzmanību pievērst Ķīnai un tam, kā ierobežot no tās pieaugošo atkarību.

Konvencionālas militārās konfrontācijas iespējamība ar Krieviju saglabājas zema

Krievijas iebrukuma Ukrainā gaita ir radījusi jautājumus par tālākajiem Krievijas rīcības scenārijiem, tai skaitā iespējamu atklātu konfrontāciju ar rietumvalstīm, tostarp NATO dalībvalstīm. Paziņojumi par Krievijas bruņoto spēku reformām, kas vērstas uz militāras klātbūtnes stiprināšanu valsts rietumu reģionos, regulārie kodolieroču pielietošanas draudi, kas izskan no Krievijas amatpersonu puses, kā arī kopumā Krievijas uzturētais konfrontējošais tonis rada iespaidu par atklātas militāras konfrontācijas neizbēgamību.

Savukārt Krievijas faktiskās situācijas apskats liecina par vairākiem faktoriem, kas neapstiprina Krievijas retorikā pausto, norādīja SAB. Pirmkārt, Krievijas aizsardzības sektora primārais uzdevums ir karadarbība Ukrainā, tam novirzot lielāko daļu bruņoto spēku, militāri industriālā kompleksa resursu un līdzšinējos gados uzkrāto bruņojuma rezervju. Krievijai būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu karā zaudēto tehniku, apmācītu karavīrus, kā arī atjaunotu rezerves. Šīs darbības būs jāveic apstākļos, kad Krievijas ekonomika turpinās saskarties ar izaicinājumiem un valstij nāksies izvērtēt, kurām no vajadzībām novirzīt ierobežotos resursus.

Lai gan Putina režīms saglabājas stabils, karš Ukrainā ir pastiprinājis spiedienu uz režīmu, tai skaitā radot jauna veida riskus, kā to parādīja bijušā militārā grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgeņija Prigožina "dumpis" 2023. gada jūnijā. Putina režīma primārais mērķis ir saglabāt savu varu un, lai gan konfrontējoša politika ar Rietumiem veicina sabiedrības mobilizāciju un atbalstu režīmam, tomēr potenciāla eskalācija vai atklāts militārs konflikts var radīt tam neprognozējamas sekas, atzīmēja SAB.

Līdz ar to SAB vērtējumā īsā un vidējā termiņā Putina režīms Krievijā turpinās uzturēt konfrontējošas attiecības ar rietumvalstīm un NATO, tai skaitā pie nepieciešamības draudot ar konflikta eskalāciju, tostarp kodolieroču izmantošanu,

taču atklātās konvencionālas militārās konfrontācijas iespējamība ar Krieviju saglabājas zema.

Krievija pret NATO dalībvalstīm, visticamāk, turpinās izmantot dažāda rakstura hibrīdās metodes, tai skaitā informatīvās un ietekmes operācijas, kā arī kiberuzbrukumus, prognozēja Latvijas izlūki.