Kāpēc Latvijā šīs draudzes vārds izskan saistībā ar izmeklēšanu par cilvēku tirdzniecību un naudas atmazgāšanu? Saistībā ar kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem šīs organizācijas līdera vārds izskan starptautiskajā vidē?
ĪSUMĀ:
- Draudžu kustība "Jaunā paaudze" vēršas pret homoseksuāļiem.
- "Jaunās paaudzes" sekotāji praidā met ar akmeņiem un mēsliem.
- Aizdomas par cilvēku tirdzniecību un naudas atmazgāšanu.
- Rehabilitācijas centrs ar žogu, bez telefona; darbs bez atalgojuma.
- Balvu centra iemītnieku dokumenti "vienā kaudzītē".
- Balvu palīdzības centrs un "Jaunā paaudze" nekomentē.
- Nav nosacījumu garīgo līderu darbībai Latvijā.
- "Jaunā paaudze" — pie jauno un harismātisko novirziena.
- Uzbrukumu dēļ LGBT kopienas biedri pamet Latviju.
"Jaunās paaudzes" darbības pret homoseksuāļiem
Trešdienas vakarā Latvijas Radio korespondents ir dievkalpojumā "Jaunās paaudzes" baznīcas zālē Rīgā. Tajā ir sapulcējušies apmēram 100 cilvēki, tas ir teju uz pusi mazāk nekā svētdienās. Uz skatuves ir mūzikas instrumenti un milzīgs ekrāns. Zāli izgaismo zilas neona gaismas, un aiz skatītāju mugurām operatori translē notiekošo interneta tiešraidē.
Pēc pusstundu ilgas reliģisku skaņdarbu izpildīšanas divi darbinieki uz skatuves uznes kanceli. Aiz tās nostājas baznīcas galva — Aleksejs Ļedjajevs. Viņš pievienojas mūziķiem pēdējā dziesmā un tad pievēršas sanākušajiem cilvēkiem. Šī vakara sprediķis ir turpinājums aizvadītajā svētdienā iesāktajam tematam par uzticīgu kalpošanu Dievam.
Tomēr "Jaunā paaudze" un tās līderis ir sabiedrībā plaši pazīstami arī ārpus baznīcas sienām.
Ļedjajevs piedalījies starptautiskas pret homoseksuāļiem vērstas kustības "Sargi uz mūriem" dibināšanā.
Tā vēsta Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā nevalstiskā organizācija "The Southern Poverty Law Center" jeb tulkojumā – "Dienvidu nabadzības tiesību centrs". 2007. gadā tas ziņoja, ka šīs kustības sekotāji ASV nogalināja kādu homoseksuālu vīrieti.
Kaut arī šī kustība iesākās pirms 17 gadiem, Ļedjajeva un "Jaunās paaudzes" darbības pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem izpaudās jau iepriekš.
"Ar "Jauno paaudzi" man ir bijusi saskare no 2006. gada, kad [..] notika gatavošanās otrajam Rīgas praidam. Un tajā laikā "Jaunā paaudze" kopā ar Aināru Šleseru un visiem pārējiem aktīvi darbojās, lai cīnītos pret LGBT kopienu," stāsta nevalstiskās organizācijas "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis. Viņš ir piedalījies visos praidos, kas ir notikuši Rīgā un līdzdarbojas to organizēšanā jau vairāk nekā desmit gadus.
"Divi vārdi — "Jaunā paaudze" — mums liek visiem uzreiz satraukties," atzina Zālītis.
Apmētā ar mēsliem, olām un akmeņiem
Zālītis stāsta, ka Ļedjajeva "Jaunās paaudzes" sekotāji izrādīja agresiju vairākos praidos, bet jo īpaši 2006. gadā. Toreiz gājienu Rīgā aizliedza, tāpēc "Mozaīka" rīkoja praida pasākumu viesnīcā "Latvija". Sarīkojuma dienā pie viesnīcas pulcējās arī daudzi Ļedjajeva atbalstītāji.
""Jaunās paaudzes" cilvēki meta maisiņus ar mēsliem, [..] viņi aplenca viesnīcu "Latvija", ļoti agresīvi bļaujot un stāvot ārā ar maisiņiem ar mēsliem, un maisiņiem ar dzeltenu šķidrumu, lai kas tas arī būtu," klāstīja nevalstiskās organizācijas "Mozaīka" valdes loceklis.
Pūlis bija naidīgi noskaņots un negrasījās rimties. "Tad viņi migrēja apkārt ap visu viesnīcu un meta ar olām, ar akmeņiem, ar visu pārējo. Tā ka tas bija tāds viens ārkārtīgi drausmīgs posms."
Kā tā laika notikumos bija iesaistīts "Jaunās paaudzes" līderis? Zālītis spriež: "Ļedjajevs nebija viens no cilvēkiem, kas meta, viņš bija tas, kas vadīja to visu procesu.
Viņš — kā jau harismātisks līderis — viņš stāv ārā, izbļauj savus saukļus. Visi pārējie cilvēki bļauj viņam līdzi un tā tālāk."
Lai pasargātu praida dalībniekus no naidīgā pūļa, Zālītis kopā ar kolēģi un viesnīcas drošības dienestu evakuēja kopumā apmēram 200 cilvēkus. "Tajā laikā policija nebija atsaucīga. Mums to nācās darīt pašiem."
Cilvēkus nācās sasēdināt vairākos pašu saorganizētos transportlīdzekļos.
"Mēs zinām, cik vienā tādā sešvietīgā autobusiņā salien — 19 cilvēku, lai viņus varētu aizvest ātri prom. Ja nemaldos, četrvietīgā aptuveni 10 cilvēkus varēja saspiest iekšā. Bet viņi nebija jāved tālu, jo "Berga bazāra" īpašniece tajā laikā teica — vediet pie mums! Un tad tie visi trakie gāja uz "Berga bazāru"," stāsta Zālītis.
Agresīvie protesti piesaistīja arī starptautisku masu mediju uzmanību. "Tas bija tas posms, kad, man šķiet, Latvija izskanēja visā pasaulē, tas ir, izskanēja "Panorāmā", izskanēja CNN, izskanēja Austrālijas ziņās, kas notika."
Līdzīgas izpausmes no "Jaunās paaudzes" dalībniekiem praidu laikā turpinājās ar nākamajos gados.
"2007. gadā viņi ielenca Vērmanes dārzu tā, ka nevarēja no Vērmanes dārza neviens tikt laukā, mums bija jāevakuē cilvēki ar autobusiem. Katrs praids, kurā ir piedalījusies "Jaunā paaudze", izņemot 2009. gadu, cilvēki ir bijuši jāevakuē. Policija viņus evakuēja ar autobusiem nezināmā virzienā," piebilst Zālītis.
Arī Ugandā pauž naidu pret LGBT kopienu
"Jaunā paaudze" bija klāt praida laikā 11. novembra krastmalā arī 2008. gadā. Viņi bija saģērbušies tajos toksiskajos kombinezonos, lai parādītu, ka šī ir kaut kāda slimība..." saka Zālītis.
Viņš arī zina par iepriekš minēto kustību "Sargi uz mūriem". Savulaik, kad viņš strādāja Īpašo uzdevumu ministra sekretariātā, Zālītis redzēja, kā Ļedjajevs kopā ar vienu no slavenākajiem šīs kustības pārstāvjiem — Skotu Laivliju — devās uz tikšanos ar toreizējo ministru un vēlāk uz Saeimu.
"Viņi arī [..] gāja pie visiem šiem politiķiem ar to frāzi, ka šī LGBT kopiena [..], ka viņas uzdevums ir pārņemt valdību. Absolūti tieši tā pati retorika, kas nāk no Krievijas," saka Zālītis.
Otrreiz ar Laivliju viņš saskārās pāris gadu vēlāk ASV. Konstitucionālo tiesību centrs Ņujorkā viņu uzaicināja uz tiesas sēdi, kurā ar Laivliju tiesājās LGBT organizācija no Ugandas Austrumāfrikā.
"Izrādās, viņi arī bija pauduši savu naidu pret LGBT kopienu Ugandā, kur tika aktīvi runāts ne tikai par kādu vienkāršu LGBT kopienas sodīšanu, bet par nāvessodu.
Un Ugandā šis nāvessods uz īsu brīdi tika ieviests. [..] Tev bija jāziņo, ja tu zini kādu no LGBT kopienas. Ja tu neziņosi, tad tev ir pieci līdz 15 gadi cietumā," klāsta Zālītis.
Viņš stāsta, ka agresīvo nostāju no "Jaunās paaudzes" pēdējos gados vairs neizjūt.
Tomēr kustība "Sargi uz mūriem" joprojām darbojas. Pēdējos februāra dievkalpojumos Ļedjajevs aktīvi reklamē konferenci ar tādu pašu nosaukumu. Tā notiks martā, un rīkotāji tās laikā sola runāt gan par apdraudējumu ģimenes institūcijai, gan arī citiem tematiem.
Vai "Jaunā paaudze" jebkad ir izteikusi nožēlu par savām darbībām? "Mozaīkas" valdes loceklis saka: "Es domāju, ka "Jaunā paaudze" vēl joprojām lepojas ar to, ko viņi ir izdarījuši."
Pēdējā Tieslietu ministrijai iesniegtajā pārskatā "Jaunā paaudze" norādīja, ka Latvijā tai ir 20 draudžu ar apmēram 3000 dalībnieku. Savukārt savā mājaslapā organizācija izceļ, ka tā darbojas 15 valstīs un tai ir vairāk nekā 200 pārstāvniecības.
Informācija par tās finansēm nav publiska, bet ieraksti Zemesgrāmatā rāda, ka draudzēm pieder nekustamie īpašumi vairākās Latvijas pilsētās, tostarp arī galvenā baznīca Irlavas ielā Rīgā.
Aizdomas par cilvēku tirdzniecību un naudas atmazgāšanu
Katrs dievkalpojums izskan ar Ļedjajeva aicinājumu ziedot baznīcai. Uzreiz pēc tam apsargi pa apli padod sarkanus plastmasas spaiņus un vēlāk tos uznes atpakaļ uz skatuves. Ļedjajevs pateicas sanākušajiem un aicina viņus tikties tajā pašā laikā atkal pēc nedēļas.
"Mēs šodien dzirdēsim brīnišķīgas liecības. Mums šodien kalpo brāļi un māsas no Ķengaraga Rīgā," šādi pirms pāris gadiem reliģiskās organizācijas "Jaunā paaudze" draudzes mācītājs atklāja dievkalpojumu "Jaunās paaudzes" draudzē Ventspilī. Kāda sieviete vārdā Oksana no kanceles stāsta, kā viņa uzvarējusi ilgstošu atkarību no narkotikām.
"Pie manis pienāca klāt cilvēki no draudzes "Jaunā paaudze", no Ķengaraga draudzes, un pastāstīja, ka ir cita dzīve, ka ir izeja. Es noticēju un braucu uz rehabilitācijas centru, kur es iepazinos ar Dievu. [..] Pēc vienas lūgšanas Dievs atbrīvoja mani no šīs narkotiku atkarības. Slava Dievam! Dosim Dievam slavu, pateiksimies viņam!" klāstīja "Jaunās paaudzes" draudzes locekle Oksana. (skan aplausi)
Oksanas minētais rehabilitācijas centrs atkarīgajiem ir viens no trijiem, ko bija izveidojis "Jaunās paaudzes" Ķengaraga draudzes mācītājs un Krievijas pilsonis Vjačeslavs Vahruševs. Viņš tolaik vadīja arī biedrību "Neatkarība Balt.", kas atvēra rehabilitācijas centrus Tukumā, Ogrē un Balvos.
Pirms trijiem gadiem Valsts policija preses konferencē ziņoja, ka šajos centros aizdomās par cilvēku tirdzniecību un naudas atmazgāšanu vairāku gadu garumā ir aizturējusi astoņus cilvēkus.
"Slēpjoties zem šī cēlā mērķa, organizētās grupas pārstāvji, izmantojot personu ievainojamību, nodarbināja viņus fiziski smagā un ilgstošā gan lauku, gan mežizstrādes darbā.
Par padarīto darbu upuri nekādu atlīdzību nesaņēma. Organizatori lielāko daļu iegūto līdzekļu atbilstoši iekšējai hierarhijai sadalīja savā starpā. [..] Kratīšanās tika atsavināti vairāk nekā 140 000 eiro skaidrā naudā, ir izņemtas trīs apvidus automašīnas. Tāpat ir izņemts liels daudzums dažādu datu nesēju un dokumentu," 2021. gada 15. jūlijā atzina Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins.
Policijas operācija notika 2021. gada 13. jūlijā, kad rehabilitācijas centros uzturējās apmēram 100 cilvēku. Izmeklētāji lietu nodeva prokuratūrai. Lietā ir apsūdzētas 10 fiziskas un viena juridiska persona.
"Ieslodzīti" centrā un strādā bez atalgojuma
"Mūs šajā notikumā iesaistīja policija, tātad uzrunāja un informēja, ka [..] principā vienā brīdī būs ļoti daudz klientu, vai mēs varam uzņemt, vai mēs esam gatavi uzņemt," stāsta biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes locekle Gita Miruškina.
Viņa atklāj — dienā, kad policija veica operatīvās darbības, viņas komanda bija kaujas gatavībā palīdzēt. "Mēs bijām dažu minūšu brauciena attālumā. [..] Mēs ar lielo autobusu — ar 40 vietām vai pat lielāku — tātad bijām ļoti netālu no tās vietas. Un tajā brīdī, kad policija teica, ka tagad mēs varam ierasties, tad mēs arī devāmies uz to vietu, un mūsu biedrība bija tieši Tukumā."
Tur atkarīgo palīdzības centrs bija iekārtots Tukuma novada Rindzeles muižas teritorijā. Tas darbojās kopš 2010. gada. "Tas bija agrs rīts. Šie cilvēki bija gatavojušies brokastot un doties uz darbu, bet tad policija to apturēja un veica savas operatīvās darbības."
"Patvēruma "Drošā māja"" darbinieki runāja ar tur izmitinātajiem cilvēkiem un piedāvāja iespēju saņemt palīdzību."Mēs zinājām arī, ka šo centru aizvērs un viņiem tas ir jāpamet," piebilst Miruškina.
Viņa stāsta, ka policijas operācijas laikā arī pati apskatījusi centra telpas.
"Dzīvesvieta, guļas vieta, ļoti, ļoti tāda, nu.. Šī muižas ēka ar tādām lielām nolietojuma pazīmēm, remonts tur sen nav bijis. Viss aprīkojums — gan apģērbs, gan mēbeles — varēja redzēt, ka tas ir no dažādiem vai nu ziedojumiem, vai humānās palīdzības," saka "Patvēruma "Drošā māja"" valdes locekle.
Virtuvē bija pārtikas produkti ar iztecējušu derīguma termiņu.
"Ko vēl varēja tajā brīdī saprast — to, ka šie cilvēki ir ļoti nobijušies, principā ir bailīgi, ka viņu vidū ir kādi vecākie vai vadoņi, vai kā vēlāk mēs noskaidrojām, viņi šos cilvēkus dēvē par brigadieriem."
Jautāta, kāda pēc pašu centra iemītnieku stāstītā izskatījās viņu ikdiena, Miruškina stāsta: "Principā celšanās, brokastis, [..] lūgšanās, darbs, atkal atgriežas no darba, lūgšanās, vakariņas."
Samaksu par darbu šie cilvēki nesaņēma, jo strādāšana bija paredzēta kā terapija."Un viņi tika vesti uz dažādiem objektiem – gan ogas lasīt, gan ogas pārstrādāt, gan meža darbus strādāt, gan kūdras purvā strādāt. Nu tie bija tie mūsu Rindzeles (klienti)."
Arī brīvi pamest muižas teritoriju viņi nevarēja. "Rindzelē tā ir muižas teritorija ar lieliem muižas vārtiem, žogu riņķī." Tāpat iemītniekiem nebija iespējas sazināties ar ārpasauli. "Mobilie telefoni viņiem noteikti nebija. Bet, teiksim, tiem brigadieriem vai tiem vecākajiem, tiem bija," atzīst biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes locekle.
Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" palīdzēja 22 cilvēkiem
Cilvēki bija nokļuvuši rehabilitācijas centrā lielākoties caur līdzīgu pieredzi.
"Biežākais stāsts bija, – vai nu viņus uzrunājis kaut kur Rīgā, patversmes tuvumā, kāds labi ģērbts jaunietis vai vīrietis, vai pie zupas virtuvēm, kas aicināja, uzrunāja, bija ļoti atklāts, ka — es redzu, ka tev ir problēmas, vai tu negribi tikt no tām vaļā?" stāsta Miruškina.
No narkotikām un alkohola atkarīgiem cilvēkiem, kurus uzrunāja, uz centru neviens nespieda doties. Citi tur nokļuvuši ar ģimenes locekļu palīdzību.
Miruškina ar kolēģiem no savas organizācijas kopumā palīdzēja 22 cilvēkiem."13 no tiem bija tādi, kas bija alkohola atkarīgie, deviņi bija citu vielu atkarīgie."
Pārējie Rindzeles centra iemītnieki atteicās no palīdzības un nevēlējās liecināt policijai par piedzīvoto.
"Ja sākumā, uzklausot mūs, viņi tā kā piekrīt, piekrīt, ka, jā, viņi sadarbosies un viņi vēlas saņemt šo palīdzību, rehabilitāciju, tad pēc kaut kāda brīža, atkal savā starpā sarunājoties vai pat tam nosacītajam brigadierim uz viņiem tā stingrāk paskatoties, viņi atkal nāk klāt un saka – nē, mēs pārdomājām! Mēs no šīs palīdzības atsakāmies."
Kādu iespaidu šie cilvēki atstāja? "Tāds bija iespaids, ka šie cilvēki ir ļoti nedroši, iebaidīti un tātad ir atkarīgi no šiem vadoņiem, priekšniekiem, brigadieriem, kā nu viņus sauc."
Noslēgumā daļa sakāpa "Patvērums "Droša māja"" autobusā un viņus aizveda līdz Rīgai. Tos, kuri nevēlējās saņemt palīdzību, Miruškina vairs neredzēja.
"Tad, kad visi sakāpām šai autobusā, [..] tad arī viens, kas tur bija tāds no tiem vadoņiem, viņš arī noturēja tādu īsu aizlūgumu. Un tad, kad "Aleluja" visi pateica, tad autobuss varēja sākt braukt."
Balvu centra iemītnieku dokumenti "vienā kaudzītē"
Šajā policijas operācijā bija iesaistīti arī centra "Marta" darbinieki. Uz rehabilitācijas centru Balvos devās centra "Marta" speciālistu komandas vadītāja Linda Saviele."Es redzēju ēku, māju, [..] kurā mitinājās daudzi cilvēki. Bija daudz darba drēbju, nepatīkams aromāts."
Centrs Balvos darbojās kopš 2007. gada. Tas ir izveidots īpašumā, kas pieder "Jaunās paaudzes" līdera Alekseja Ļedjajeva vadītājai Rīgas draudzei.
"Nu, jā, ļoti daudz mēs pa tām pašām istabiņām un tamlīdzīgi nestaigājām, bet tā izskatījās no ārpuses kā pilnīgi parasta dzīvojamā ēka ar dzīvokļiem, bet patiesībā tā bija viena tāda uzturēšanās vieta [..] šiem cilvēkiem," stāsta Saviele.
Sarunās ar iemītniekiem atklājās, ka daži tur pavadījuši pāris mēnešus, bet citi — pat vairākus gadus. "Šajā vietā bija vairāki arī paši vervētāji, kas patiesībā [..] turēja rūpi par to biznesu un kuriem bija atslēgas un telefoni."
Arī šeit par darbu neviens algu nesaņēma." Tas tika paskaidrots tā, ka viņiem ir te dzīvesvieta, par kuru it kā nav jāmaksā, un pārtika, un tā ir tāda kā darba rehabilitācija, ka viņi no rīta līdz vakaram strādā," norādīja centra "Marta" speciālistu komandas vadītāja.
Vai viņiem bija atņemti dokumenti? Centra "Marta" speciālistu komandas vadītāja saka: "Tie lielākoties stāvēja vienā kaudzītē, lai nepazūd it kā... "
Vēl cietušie stāstīja, ka vakaros centra durvis aizslēdza un cilvēki nevarēja brīvi pārvietoties.
"Runājot ar šiem cilvēkiem, tas viss tika pasniegts tā, it kā viņiem ir brīva izvēle jebkurā brīdī aiziet — ja viņi grib, viņi var doties prom. Tas, cik tā ir brīva izvēle, ja tev nav kur doties, tev naudas nav, tev īsti nav arī, kur iet, un tu katru dienu tiec zombēts ar reliģiju, ar to, cik visa šī kopiena ir mums vajadzīga un tamlīdzīgi, nu tad tas jau ir cits jautājums."
Arī centrā Balvos liela loma bija reliģijai. "Cietušie stāstīja par to, ka reliģija tika ļoti, ļoti uzsvērta," saka Saviele.
Lūgšanām bija noteikts konkrēts laiks. "Tas ir bijis [jāievēro] obligāti. Un garas lūgšanas un kopā par to Dievu."
Arī Saviele, tāpat kā Miruškina, izjautāja cietušos par nokļūšanu rehabilitācijas centros.
"Pēc tā, ko es sapratu, ir bijusi gandrīz vai tāda tā kā piramīdas shēma, kur viens otru atvelk uz turieni — iesaka to kā tādu rehabilitācijas centru.
Kad tu it kā izārstējies, tu vari doties atpakaļ uz Rīgu, piemēram, un ka tev tad ir jāmeklē vēl kāds cilvēks, kuram ir atkarība, un lai viņš tad dodas uz turieni."
Centra "Marta" darbinieki uz Rīgu atveda vairāk nekā 10 cilvēku tirdzniecības upurus, kuri izgāja rehabilitāciju. Vienlaikus centrā Balvos palika arī vairāki cilvēki, kuri atteicās to pamest.
"Šādi netiek ārstēti cilvēki, ka viņiem vienkārši nav pieejas tām vielām. Tur nav speciālistu, tur nav psihologu, tur nav narkologu, tur nav atkarību speciālistu, kas varētu strādāt ar to atkarību. [..] Bet šādos apstākļos nevar izārstēt atkarības," uzskata centra "Marta" speciālistu komandas vadītāja.
Balvu palīdzības centrs un "Jaunā paaudze" nekomentē
Balvu palīdzības centrs šobrīd turpina darbu. Pēc tam, kad policija sāka izmeklēšanu par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā un naudas atmazgāšanu, biedrības "Neatkarība Balt." vadību no mācītāja Vjačeslava Vahruševa pārņēma Balvu centra ilggadējā vadītāja Lina Tarasova.
Latvijas Radio ar viņu sazinās, bet viņa nevēlas komentēt policijas izvirzītās apsūdzības. Tāpat komentārus nesniedz arī biedrības advokāts Egons Rusanovs.
Finanšu pārskatos visā savā darbības laikā biedrība "Neatkarība Balt." ir uzrādījusi vairāk nekā miljonu eiro lielus ieņēmumus, ko veido ziedojumi un citi gūtie ienākumi.
Preses konferencē 2021. gada 15. jūlijā policija izteica aizdomas, ka patiesos ienākumus, ko biedrība guvusi no centru iemītnieku nodarbināšanas, tā slēpa. Bet biedrības kontā ieskaitīja naudu tādā apjomā, lai formāli varētu uzturēt centrus.
Arī Tarasovai ir saikne ar "Jauno paaudzi". Piemēram, pērn viņa apmeklēja Ķengaraga draudzi, kā arī uzņēma vairākus tās pārstāvjus Balvos. Tā liecina sociālajos tīklos publicētas fotogrāfijas.
Savukārt Rindzeles īpašumu biedrībai "Neatkarība Balt." lietošanā bez atlīdzības 2010. gadā un atkārtoti 2020. gadā ar valdības rīkojumu nodeva Veselības ministrija. Biedrība tolaik apgalvoja, ka desmit gadu laikā šajā centrā ir palīdzējusi 800 cilvēkiem.
Pēc tam, kad policija sāka kriminālprocesu, ministrija 2021. gada 1. novembrī lauza līgumu ar biedrību.
Lai jautātu par "Jaunās paaudzes" darbu un par raidījumā aplūkotajiem gadījumiem, Latvijas Radio vēršas organizācijā ar lūgumu sniegt interviju. Pēc vairākkārtējas uzrunāšanas draudzes pārstāvis Aigars Bitāns atsūtīja īsziņu:
"Diemžēl cilvēks, kurš varētu sniegt atbildes uz jūsu jautājumiem, šobrīd neatrodas Latvijā un atgriezīsies tikai pēc pāris nedēļām. Tā ka nevarēsim jums ne ar ko palīdzēt. Lai jauka diena!"
Uz jautājumu, vai kāds cits nevarētu sniegt atbildes, Latvijas Radio saņēma strupu "nē". Piedāvāta arī attālinātā intervija, taču atbildes vairs nav.
Nav nosacījumu garīgo līderu darbībai Latvijā
Lai saprastu, kā valstī uzrauga draudžu darbību, Latvijas Radio devās uz Tieslietu ministriju (TM), kur sarunāta intervija ar Nozaru politikas departamenta direktori Olgu Zeili.
"Reliģisko organizāciju darbību Latvijas Republikā regulē Reliģisko organizāciju likums. Un likums nosaka kārtību, kādā var darboties reliģiska organizācija, [..] kādā kārtībā tā ir izveidojama, reģistrējama," klāsta ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore.
Zeile stāsta — tās ir pilnīgi brīvas savā darbā, ja vien neapdraud citus vai neaizskar viņu tiesības. "Reālo darbību un darbības atbilstību normatīvajiem un tiesību aktiem uzrauga tiesībsargājošās iestādes. Tas ir līdzīgi kā ar jebkādu citu subjektu, [..] viņi veic savu darbību tiesiskajā rāmī, kāds tāds ir paredzēts valstī, un tiesībsargājošās iestādes ir tās, kuras uzrauga vai saņem signālus par potenciāliem pārkāpumiem vienas vai otras organizācijas darbībā."
Arī nosacījumi attiecībā uz garīgo līderu darbību Latvijā nav izvirzīti.
"Lai darbotos par garīdznieku vai būtu par garīgo personālu, tam nav vajadzība būt iekļautam kādā reģistrā vai saņemt kādu īpašu atļauju."
Savukārt TM īstenotā kontrole ir šāda – tā pieprasa reliģiskajām organizācijām reizi gadā iesniegt savas darbības pārskatu.
"Šī ir tāda darbības monitorēšana par to, kas notiek reliģiskajā organizācijā — cik tā organizācija ir liela, cik garīdznieku reliģiskajā organizācijā darbojas, vai ārvalstu garīdznieki tiek aicināti darboties Latvijā, respektīvi, tie ir tādi praktiskas darbības jautājumi, ko mēs uzdodam."
Ja šos pārskatus draudzes neiesniedz, tad ministrija var rosināt reliģiskās organizācijas izslēgt no Uzņēmumu reģistra.
Pēc intervijas ar TM ierēdni Latvijas Radio secina – tādas organizācijas kā "Jaunā paaudze" Latvijā uzrauga vien formāli.
Tās var brīvi darboties, ja vien acīmredzami nepārkāpj likumus, kā tas ir, piemēram, gadījumā ar tā dēvētajiem rehabilitācijas centriem, kuros izmeklēšanu nesen noslēdza policija. Bet to, kādas idejas izplata "Jaunā paaudze" un kā tās ietekmē cilvēkus, to ne ministrija, ne citas institūcijas dziļāk vairs nepēta.
"Jaunā paaudze" — pie jauno un harismātisko novirziena
Ko tad īsti sludina šī organizācija, un kādas vērtības tā pārstāv?
Latvijas Radio tiekas ar Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes profesoru un reliģiju pētnieku Valdi Tēraudkalnu. Viņš stāsta, ka "Jaunā paaudze" pieder pie kristietības tā sauktā jauno, harismātisko draudžu novirziena.
"Harismātiskā kustība ir emocionāla savās izpausmēs. Cilvēkam no malas var likties pārāk skaļa, jo sprediķotājs var žestikulēt, pat skaļi kliegt un pārvietoties pa telpu."
Šajā gadījumā mācītājs kļūst par draudzes viedokļu līderi. "Bieži vien šīm harismātiskajām draudzēm — un "Jaunā paaudze" arī ir viens piemērs — ļoti centrāls ir mācītājs. Jā, visur ļoti centrāla ir šī mācītāja figūra."
Tas savukārt rada risku, ka ticīgie nekritiski sekos sava līdera teiktajam.
"Arī "Jaunā paaudze" Latvijā, viņi ir pārņēmuši šīs politiski labējo kristiešu vērtības, kā tas ir Amerikā, un līdz ar to arī bieži vien viņi būs pret, teiksim, geju tiesībām," saka Tēraudkalns.
Pēc viņa teikā — problēmas var ieraudzīt, kad sāk analizēt viņu idejas. "Šeit parādās tā nekritiskā domāšana, ka kristietība tiek identificēta ar kaut kādu tādu, es gribētu teikt, šauru viedokļu un prakšu kopumu, ko mēs domājam par to vai citu politisku vai ētisku jautājumu. [..] Un tad ir tas, ka kaut kādi atsevišķi jautājumi, tie kļūst par tādu sarkano lupatu, uz kuru tad tiek mobilizēti sekotāji," stāsta LU Teoloģijas fakultātes profesoru un reliģiju pētnieks.
Kā vērtēt to, ka "Jaunā paaudze" no vienas Rīgas draudzes ir izaugusi līdz pārsimt draudzēm pasaulē?
"Man nav sīkāku ziņu, bet es domāju, ka vismaz daļa noteikti šo draudžu, kas ir, citviet viņas ir veidojušās nu kaut vai, pirmkārt, emigrācijas rezultātā, tas, ka kādi draudžu locekļi izceļojuši kaut kur citur un tur viņi palikuši kopsakarībā ar šo draudzi, un tāpat arī dažādu personisko un citu kontaktu rezultātā, jo, Ļedjajevs tomēr bija tātad atpazīstams un ir atpazīstams tādā kristiešu vidē."
Tēraudkalns stāsta, ka par draudzes saistību ar rehabilitācijas centriem viņš nezina. Savukārt "Sargi uz mūriem" ir viens no kustības virzieniem, kas pārņemts no ASV.
"Tas ir tas piemērs, kur atkal kaut kādas atsevišķas lietas tiek identificētas — LGBT tiesības vai citas, kuras tiek uzskatītas par kaut kādu draudu, pret ko tad kristiešiem būtu jācīnās. [..] Bieži vien arī tādas konservatīvas grupas, viņas, tā teikt, piesavinās cilvēktiesību diskursa valodu un saka — mēs esam apdraudēti. [..] Tā leksika tiek pārņemta, bet viņa tiek izmantota saviem tādiem noteiktiem mērķiem."
Uzbrukumu dēļ LGBT kopienas biedri pamet Latviju
Zālītis no "Mozaīkas" stāsta, ka "Jaunās paaudzes" savulaik organizēto uzbrukumu dēļ vairāki LGBT kopienas biedri nolēma pamest Latviju. "Pagājušajā praidā bija 14 protestētāju, mēs viņus saskaitījām un gājienā gāja 7000. Mēs gājām pa Brīvības ielu bez policijas konvoja."
Tas, ka "Jaunā paaudze" turpina regulārus dievkalpojumus un gatavojas konferencei "Sargi uz mūriem", Zālīti gan dara bažīgu.
"Dzirdot, ka viņi ir aktivizējušies, – tas ir ļoti daudziem cilvēkiem kopienā, it īpaši tiem, kas ir piedzīvojuši to laiku, tas būs tā, kā nedaudz atraut vaļā rētu."
Viņš pieļauj, ka arī Ļedjajeva sadarbības partneri Amerikā turpina īstenot naidīgas darbības attiecībā uz geju un lesbiešu kopienām.
"Tas, no kā es visvairāk baidos "Jaunajā paaudzē", ir tieši tās manipulācijas ar cilvēku prātiem, jo tās ir šausmas. [..] Tas ir arī traumatisks pasākums, kur tev kaļ iekšā to naidu, vai ka tu vari pārmainīt pasauli vai visas pārējās lietas, ko cilvēki tiešām nevar, – un cilvēki naivi tic."
