ĪSUMĀ:
- KNAB pārkāpumus RD Satiksmes departamenta darbībā nekonstatēja.
- Runas par to, ka it kā nelikumīgi iztērēti vairāki miljoni eiro, nav apstiprinājās.
- Tāpēc kriminālprocesu nesāks.
- Šai "politiskajai brēkai" ir sekas – nesaremontētas ielas, sabojāta reputācija.
- Rīgas mērs aicina "Progresīvos" uzņemties politisko atbildību par to.
- "Progresīvie" uzskata, ka to jau izdarīja, paliekot opozīcijā.
- KNAB lēmumu pašvaldība nepārsūdzēs.
- "Progresīvie" un bijušais mērs Staķis domā, ka tas tomēr būtu jādara.
- Opozīcija, "Delna" un politikas eksperte uz KNAB lēmumu raugās skeptiski, to pat kritizējot.
KNAB pārkāpumus nekonstatē
KNAB resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus, un atteicās sākt kriminālprocesu. KNAB neguva apstiprinājumu tam, ka kāda departamenta amatpersona būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, vai, veicot ikdienas uzturēšanas darbu kontroli, tīši vai aiz nolaidības to būtu veikusi nekvalitatīvi, kā rezultātā būtu prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Nav arī konstatēts, ka amatpersonas būtu apzināti iekļāvušas patiesībai neatbilstošu informāciju dokumentācijā, kas saistīta ar ceļa remonta objektiem.
Tas nozīmē, ka nelikumīgi iztērētie miljoniem eiro, par kuriem iepriekš runāja, īstenībā nav iztērēti.
"KNAB kompetencē nav vērtēt naudas lietderīgu vai saimniecisku izlietošanu. KNAB kompetencē ir vērtēt, vai, iespējams, ir veiktas kādas ar korupciju saistītas noziedzīgas darbības. Šajā gadījumā KNAB nekonstatēja kādas darbības, kas būtu atbilstošas krimināllikuma normām un attiecīgi būtu nepieciešams uzsākt kriminālprocesu," norādīja KNAB pārstāve Paula Vilsone-Milašēviča.
"Šis ir jau otrais atzinums, kurā pēc būtības secināts, ka rīcība ar pašvaldības finansēm notiek tiesiski un saimnieciski un līdzekļu izšķērdēšana nav notikusi. Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca arī domes Audita un revīzijas pārvalde," uzsvēra Ķirsis.
"Pēc KNAB izklāsta redzams, ka veikta rūpīga faktu izvērtēšana, tajā skaitā uzklausīti eksperti no Iepirkumu uzraudzības biroja, "Latvijas Valsts ceļiem", Latvijas Būvinženieru savienības. Tik vispusīga faktu izmeklēšana – plašā domes komisijā, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā un tagad KNAB izvērtējumā – nekad nebūtu iespējama, ja to turpinātu viens cilvēks, kā to sākotnēji vēlējās partijas "Progresīvie" pārstāvji."
Turpmāk sarežģītos gadījumos, tostarp situācijās, kurās iesaistīti vadoši domes darbinieki, Rīgas pilsētas izpilddirektoram tiks uzdots uzreiz veidot plašu komisiju, nepieļaujot vienpersonisku izmeklēšanu, pavēstīja Ķirsis.
Sekas – nesaremontētas ielas, pliķis reputācijai
Rīgas domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šai situācijai ir arī negatīvas sekas dažādos līmeņos – Rīgas ielas būvsezonas laikā neizdevās saremontēt tādā apjomā, kā tas bija ieplānots, jo būtiski kavēts departamenta darbs, netika veikta virkne remontdarbu un tika sabojāta pašvaldības reputācija.
"Šī politiskā brēka, kas ilga vienas vasaras garumā, ir beigusies. Tagad redzam, ka visi šie skaļie apgalvojumi, viss, ar ko mētājās kolēģi, ir absolūti un pilnīgi nepamatoti, bet skaidrs, ka tam visam ir sekas.
Vasarā netika veikta virkne remontdarbu, par kuriem šobrīd ienāk vislielākās sūdzības, ka tur, atkusnim sākoties, veidojas bedres, avārijas situācijas. Šobrīd jau tas maksā dārgāk, jo tas ir jāveic ar citām metodēm, kuras ir dārgākas un nav tik noturīgas."
Savukārt Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka KNAB resoriskajā pārbaudē nav konstatējis, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbinieki būtu veikuši kādas prettiesiskas darbības, tādējādi pilnībā noraidot jebkādas aizdomas par to, ka pašvaldībā notikusi nesaimnieciska rīcība. Tieši pēc departamenta vadības iniciatīvas ir panākti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka turpmāk, remontējot ielas, obligāti nevajadzēs izstrādāt būvprojektu.
"Tas ļaus darbus veikt ātri un operatīvi, kā arī ļaus nākamajā būvsezonā ielu remontdarbu apmēru būtiski palielināt. Tas gan būs atkarīgs no pieejamā finanšu daudzuma," atzina Pulks.
Arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods ar gandarījumu atzina, ka "šaubu ēna no departamenta un tā darbiniekiem ir kritusi".
"Pagājušajā darbu sezonā daudz no ieplānotā netika paveikts politisko spēļu dēļ, tādējādi kaitējot Rīgas iedzīvotājiem. Tāpat ir lietas, kas šo mēnešu laikā ir sabojātas, piemēram, reputācija, bet prieks, ka šajā sezonā varēsim turpināt iesāktos darbus, lai uzlabotu pilsētvidi tās iedzīvotājiem un viesiem," sacīja Vaivods.
Rīgas mērs uzskata, ka politiskā atbildība ir jāuzņemas partijai "Progresīvie" un viņu līderim. Taču "Progresīvie" ir pretējās domās, norādot, ka, paliekot opozīcijā, partija jau uzņēmusies politisko atbildību.
"Mūsu frakcijas ietvaros mēs uzskatam, ka šis KNAB lēmums ir jāpārsūdz, kas ir izpilddirektora tiesībās," norādīja RD deputāte Justīne Panteļejeva ("Progresīvie").
Staķis: KNAB argumenti nav saprotami un ir pavirši
Līdzīgu viedokli pauž arī bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš, konfliktam eskalējot, atkāpās no mēra amata. Viņa ieskatā KNAB atzinumā nav atbilžu uz daudziem jautājumiem, biroja argumenti nav saprotami un tie ir pat pavirši.
"KNAB ļoti daudz atsaucas uz disciplinārlietas komisijas lēmumiem, taču atceramies, ka komisijai bija dots diezgan maz laika, lai savu darbu vispār veiktu. KNAB daudz atsaucas uz Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes secinājumiem, taču pārvalde nevērtēja 2021. un 2022. gadu, kad tika konstatēti pārkāpumi. Tā vērtēja 2023. gadu," paskaidroja Staķis.
"KNAB, protams, vērtēja, ir vai nav ierosināms kriminālprocess, taču tas nevērtēja, ir vai nav pamatoti ierosināt disciplinārlietu pret atbildīgajiem darbiniekiem. Šis jautājums līdz ar to nav atbildēts, tāpēc es domāju, ka Rīgas domes izpilddirektoram likuma noteiktajā kārtībā šo jautājumu ir jāpārsūdz prokuratūrā, lai mēs beidzot tiekam skaidrībā ar šo jautājumu."
Bijušais Rīgas mērs arī uzskata, ka Rīgas ielu remontdarbu apturēšana bija nevis sekas sāktajai izmeklēšanai, bet gan tika izmantota par ieganstu, jo parādos esošais uzņēmums "Ceļu pārvalde", Staķa ieskatā, darbus vairs fiziski nevarēja veikt.
KNAB lēmumu nepārsūdzēs, bet trūkumus novērsīs
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange atzīmēja, ka valsts un pašvaldības institūcijām, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, ir jāievēro visaugstākie standarti un, saņemot sūdzības, vienmēr ir jāpārbauda, vai tajās minētie fakti un argumenti ir atbilstoši patiesībai.
Lange uzdevis Juridiskajai pārvaldei izvērtēt KNAB lēmumu, un nolemts to nepārsūdzēt.
Vienlaikus viņš atzina, ka visās pārbaudēs, kas ir veiktas departamentā, ir konstatēti sistēmiski trūkumi. "Tā ir mana prioritāte sekot līdzi tam, lai šie trūkumi tiktu novērsti.
Iespējams, ka tā ir vienīgā labā lieta visā šajā situācijā – ka mums ir iespēja uzlabot gan iekšējās kontroles sistēmu, gan attiecīgi uzlabot informācijas apriti, līgumvadības sistēmu un līgumsodu piemērošanas veidus," pauda Lange.
Nepilnības jānovērš līdz 29. februārim. To sola uzraudzīt arī pilsētas politiskā vadība.
Eksperti kritiski raugās uz KNAB lēmumu
KNAB lēmumu skeptiski vērtēja arī "Sabiedrība par atklātību "Delna"", kas novēroja Satiksmes departamenta disciplinārlietas izmeklēšanu.
"Esam redzējuši vairākos citos gadījumos, kad KNAB, patstāvīgi veicot kādu izmeklējošo darbu, nespēj nonākt līdz lietas būtībai un aizdoties pie iespējamiem vainīgajiem, un veikt savas darbības. Tikai tad, ja kāda cita iestāde KNAB ir iedevusi lietu, tad KNAB aktīvi rīkojas," norādīja "Delnas" direktore Inese Tauriņa.
Sabiedrības uzticība KNAB nepalielinās, jo minētā lieta skatīta pārāk viegli un vienkāršoti, pauda arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse:
"KNAB vispār pēdējā laikā ir ļoti labvēlīgs visiem, kuri tiek vainoti vai pret kuriem tiek izvirzītas pretenzijas par kādiem materiālajiem pārkāpumiem.
No KNAB puses šī uzvedība, šī attieksme jeb izmeklējumi vienmēr nezin kāpēc aiziet par labu tiem, kuriem tiek teikts, ka viņi kaut ko ne tā ir izdarījuši. Tas arī rada cilvēkos zināmas pārdomas, it īpaši tad, ja tas netiek pilnīgi pamatots un komentēts."
KONTEKSTS:
Pārbaudes laikā Rīgas domes Satiksmes departamenta (tagad – Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments) darbos konstatēti būtiski pārkāpumi, kas esot radījuši pašvaldībai miljoniem eiro lielus zaudējumus. Balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem ceļu remontu organizēšanā, uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Domes frakcija "Par!/Progresīvie" uzskatīja, ka iespējamā 7 miljonu eiro izsaimniekošana Satiksmes departamentā ir jāturpina vērtēt Rīgas izpilddirektoram. Savukārt "Jaunā Vienotība" uzsvēra, ka pārkāpumus vēlas izmeklēt ar visu iespējamo rūpību, tāpēc bija jāveido komisija. Tas noveda pie mēra Mārtiņa Staķa demisijas.
Rīgas domē ar opozīcijas atbalstu izveidotā komisija iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā secināja, ka nevar pieņemt lēmumu par diviem iespējamiem pārkāpumiem, bet trešajā jautājumā pārkāpumu nesaskatīja, līdz ar to iepriekš atstādinātie Vaivods un Urtāns atjaunoti amatā.
