ĪSUMĀ:
- Daugavpils reģionālās slimnīcas stāvokli ir grūti vērtēt, jo slimnīcā daudzi procesi nav digitalizēti.
- Pagaidu valde slimnīcā jau šo to mainījusi; slimnīcā veiks auditu.
- Uzlabojumi tiek gaidīti nākamā gada līgumā ar NVD – varētu pieaugt valsts finansējums.
- Slimnīcai līdz šim daudz izmaksājusi jauno ārstu piesaiste.
- Uzlabojumi nepieciešami arī komunikācijā ar klientiem, saņemts daudz sūdzību.
- Veselības ministrs: Slimnīcas pārvaldības modelis nebija veiksmīgs.
- Slimnīcas audits varētu ilgt līdz nākamā gada pavasarim.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā pirms nedēļas tika iecelta jauna pagaidu valde – medicīnas centra "Olvi" direktore Inta Vaivode un bijušais Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors, partijas "Progresīvie" veselības ministra amata kandidāts Edgars Labsvīrs. Līdzšinējais slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs darba pienākumus vairs nepilda.
Šo to pagaidu valde jau mainījusi
Ja katru Latvijas trešajā lielākajā slimnīcā pastāvošo problēmu aplūko atsevišķi, tā nešķiet ne liela, ne neatrisināma, taču to ir simtiem, norādīja Daugavpils reģionālās slimnīcas jaunās pagaidu valdes loceklis Labsvīrs.
Amatā viņš ir tikai nedēļu, tāpēc par saviem novērojumiem runā atturīgi, jo vēlas sagaidīt audita rezultātu, tomēr daži trūkumi duras acīs jau no paša sākuma; viens no tiem – novecojušas datu uzskaites sistēmas dēļ nav iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par aktuālo stāvokli iestādē.
"Īsti tos operatīvos ciparus grūti ieraudzīt, jo daudzi procesi nav digitalizēti. Arī citās slimnīcās Latvijā tā ir ļoti tālu no perfektas, bet, iespējams, Daugavpils slimnīcā ir sliktāk nekā citām lielajām slimnīcām," norādīja Labsvīrs.
Par "papīra grāmatvedību" to saukt nevarot, tomēr grāmatvedības programma šeit atšķiroties no tās, kuru lieto lielākā daļa slimnīcu. "Tā ir cita, vietēja ražojuma un diezgan paveca programma," skaidroja Labsvīrs.
Labsvīrs pastāstīja, ka kopā ar uz laiku iecelto valdes priekšsēdētāju Intu Vaivodi slimnīcas darbā jau šo to mainījuši, piemēram, atjaunojuši tā dēvēto ikrīta piecminūti, lai personālam būtu "kolektīva sajūta", kā arī pārvietotas atsevišķas nodaļas. Plānotas arī citas izmaiņas, lai "sakārtotu procesus".
"Es pats ļoti, ļoti aktīvi strādāju uz to, lai mēs visus pakalpojumus, ko mēs sniedzam, lai no Nacionālā veselības dienesta (NVD), no valsts puses tas ir pilnībā nosegts. Ko tas nozīmē? Nu, ja, piemēram, tiek izoperēts onkoloģijas slimnieks, bieži ir atkarīga tā summa, ko slimnīca saņem par šo operāciju, no tā, kā tu kodē – vai tu esi norādījis, piemēram, blakus diagnozes tam slimniekam vai ne. Vai tu esi norādījis visas manipulācijas, vai tas viss ir uzskaitīts. Protams, tas ir zināms slogs ārstiem un administrācijai," skaidroja Labsvīrs.
Sagaida valsts finansējuma pieaugumu
Zināmi uzlabojumi tiekot sagaidīti arī nākamā gada līgumā ar NVD – gan intensīvās terapijas, gan ēdināšanas, gan algu ziņā. Atbilstīgi izmainītajiem lielumiem jāindeksē pakalpojumu tarifi, un slimnīcai tas nozīmē valsts finansējuma pieaugumu, nepalielinot sniegto pakalpojumu apjomu, skaidroja Labsvīrs.
Tieši pakalpojumu faktiskajām izmaksām neatbilstīgie pakalpojumu tarifi līdz šim nosaukti kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc slimnīcas cieš zaudējumus, atgādināja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs:
"Mēs kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu rēķinājām, ka viena pacienta ārstēšanas izmaksas atšķiras par 900 eiro.
Valsts mums par to pacientu samaksā mazlietiņ vairāk kā 1000 eiro, bet slimnīcai viņš izmaksā 1900 eiro."
Jaunie speciālisti – labi, bet dārgi
Brīdinot par iestādei draudošo krahu, arī iestādes līdzšinējais vadītājs un vienīgais valdes loceklis Semjonovs vairākkārt norādījis uz nesamērīgi zemajiem tarifiem. Lai nosegtu pakalpojumu izmaksas, iestāde hroniski palikusi parādā dažādiem piegādātājiem. Patlaban parāds ir ap 5 miljoniem eiro, apstiprināja Labsvīrs, taču viņš norādīja uz citu samilzušu izdevumu pozīciju – jauno speciālistu algām:
"Redzēsim tajā detalizētajā auditā, bet, kā man liekas, ir bijusi politika piesaistīt jaunus ārstus, un jāsaka, ka šis lielā mērā ir izdevies – slimnīcā ir daudz jaunu, enerģisku un strādāt gribošu ārstu,
bet ir arī otra puse – protams, tas slimnīcai ir izmaksājis daudz. Tādu tempu mēs uzturēt droši vien vairs nevarēsim," sacīja Labsvīrs.
Citās reģionālajās slimnīcās tik lielu parādu nav
Uzlabojumi nepieciešami arī ārstniecības procesā un komunikācijā ar pacientiem, skaidroja slimnīcas pārstāvis. Kā liecina Veselības inspekcijas dati, no reģionālajām slimnīcām
gan pērn, gan šogad visvairāk sūdzību bijis par Daugavpils reģionālo slimnīcu – pērn to bijis 16, šī gada pirmajā pusē – 14. Salīdzinājumam var minēt, ka par Liepājas reģionālo slimnīcu pagājušajā gadā saņemtas 15 sūdzības, šī gada pirmajā pusē – 9.
No kopumā 14 iesniegumiem, kas iesniegti par Daugavpils slimnīcu, 12 bijuši par sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, bet 2 – par darba nespējas lapu.
No 12 iesniegumiem:
- 5 iesniegumi bijuši par veselības aprūpes kvalitāti ķirurģijā, NMPD, infektoloģijā, ginekoloģijā/dzemdniecībā un oftalmoloģijā;
- 4 – par diagnostiku;
- Pa vienam par Pacientu tiesību likumā noteiktajā tiesībām uz informāciju, vakcināciju un vadību.
Veselības inspekcija 4 gadījumos likusi veikt korektīvās darbības jeb uzlabojumus. Savukārt pērn visi 16 iesniegumi bijuši par sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, un novērst nepilnības un veikt uzlabojumus inspekcija likusi 3 gadījumos.
Daugavpils slimnīca ar Liepājas slimnīcu ir salīdzināmas ne vien sūdzību skaita ziņā, bet galvenokārt pēc lieluma: abas ir reģionālās iestādes, abās ir apmēram vienāds pakalpojumu klāsts, kā arī darbinieku un pacientu daudzums, tomēr Liepājā situācija ne tuvu nav kritiska, sacīja Liepājas reģionālās slimnīcas valdes locekle finanšu jautājumos Liene Busele:
"Jā, tarifi noteikti neatbilst reālajai pašizmaksai, bet jāsaka, ka visus iepriekšējos gadus mēs esam strādājuši tomēr ar peļņu, līdz ar to mums ir kaut kādi uzkrājumi izveidoti un tas drošības spilvens vēl pagaidām ir salīdzinoši liels, līdz ar to mēs varbūt neizjūtam to situāciju tik kritiski, kā tas ir citur. Mums parādu nav. Daudzus gadus jau nav bijuši. Jā, mēs gan šogad budžetu arī esam plānojuši ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, taču, redzot operatīvos 9 mēnešu rādītājus, – tā situācija būs daudz, daudz labāka."
Viens no galvenajiem cēloņiem – trūkumi pārvaldībā
Arī veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), noskaidrodams situāciju reģionālajās ārstniecības iestādēs, vairākkārt izcēlis būtisko atšķirību – kaut gan situācija nav vienkārša nevienā no tām, Liepājā vai Ventspilī tomēr nav miljonos mērāmu parādu.
Par vienu no galvenajiem cēloņiem varot uzskatīt trūkumus pārvaldībā. Uz to norāda gan Labsvīrs, gan Abu Meri:
"Tomēr tas pārvaldības modelis nebija veiksmīgs. Tur ir dažādas lietas, ko varēja izdarīt citādāk. Tad nebūtu tik lieli, piemēram, zaudējumi, būtu drusku citādāk. Protams, ir fakts, ka finansējuma visiem trūkst. Liepājā trūkst finansējuma, Ventspilī trūkst finansējuma. Pagājušajā nedēļā biju Ventspilī. Zaudējumi ir, bet nav tādā apmērā. Slimnīca funkcionē citādāk. Slimnīcā arī tiek daudz investēti līdzekļi no Eiropas fondiem. Neteiksim, ka Daugavpilī nav Eiropas Savienības līdzekļu – ir, bet tur ir dažādi signāli," norādīja ministrs Abu Meri.
Tikmēr Labsvīrs pauda viedokli, ka viens valdes loceklis nevar pārvaldīt slimnīcu ar 1700 darbinieku. Par maz, viņaprāt, būtu pat ar diviem.
Bijušais vadītājs gaida audita ziņojumu
Atbildot uz jautājumiem par nepilnvērtīgo, vienpersonisko pārvaldību un savu atbildību par Daugavpils reģionālās slimnīcas kritisko situāciju, līdzšinējais iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs sacīja – skatoties no malas, vienmēr šķiet, ka redz skaidrāk. Tāpēc arī viņš ar nepacietību gaidot audita iznākumu:
"Beidzot pazudīs tās diskusijas un savstarpējās pārmešanas, jo visu laiku tiek meklēts kaut kāds vainīgais. Nu būs viss salikts pa plauktiņiem, bet pēc būtības pašsaprotams, ka mēs runājam par pieciem, sešiem miljoniem sadārdzinājumu pārtikai, medikamentiem un visam pārējam.
Norakstīt visu to uz neracionālu atalgojuma fonda pozicionēšanu vai uzturēšanu man liekas tā dīvaini."
Plānots, ka audits, kas, visticamāk, uzrādīs ne vien jau tagad acīmredzamās problēmas, bet arī virkni citu, varētu ilgt līdz nākamā gada pavasarim.
Neatkarīgi no iznākuma amatpersonas jau tagad akcentē, ka tas noteikti neizšķirs jautājumu par Daugavpils reģionālās slimnīcas pastāvēšanu, jo pilnīgi skaidrs, ka šai slimnīcai ir jābūt – tas ir stratēģiski svarīgs posms gan veselības aprūpes sistēmā, gan valsts drošībā, pauda ministrs Abu Meri:
"Drošības jautājums, par drošību mēs šeit runājam. Mēs esam kara stāvoklī reģionā, un lielai, svarīgai slimnīcai Latgalē ir jāfunkcionē. Cilvēkiem jātiek pie pakalpojumiem."
Paralēli tiek vērtēti gan šīs iestādes, gan Liepājas reģionālās slimnīcas pārņemšanas valsts pārziņā juridiskie aspekti, norādīja veselības ministrs, taču šis process noteikti sākšoties ar Daugavpili. Pašreizējā lielākā slimnīcas īpašniece – Daugavpils pašvaldība – šo ieceri atbalsta.
