Kaļins uzsvēra, ka pēc bēgšanas jau pirmšķietami likās, ka tā nebija iepriekš plānota vai organizēta bēgšana. Tas apstiprinājās arī dienesta pārbaudē.
"Pārbaudes ietvaros konstatējām apsardzes un uzraudzības darba trūkumus, nepietiekamu dienesta izpildi, kas sasummējoties radīja iespēju spontāni aizbēgt," sacīja Kaļins, piebilstot, ka tā bija "netīša palīdzība".
Uz jautājumu, kāds apstāklis pamudināja uz šo spontāno rīcību, Kaļins pieļāva, ka ieslodzīto pamudināja viņa paša personība.
"Pētot citus notikumus un viņa uzvedību ieslodzījumā, viņš atradās aptuveni vienu gadu Centrālcietumā, jau soda izciešanas laikā ir pieļauti daudz disciplināro pārkāpumu. Viņš ir mēģinājis patvaļīgi atstāt telpas, kad ar viņu runā darbinieki vai citu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kas atnāk ar viņu parunāt," pastāstīja pārvaldes priekšnieks.
"Viņš ir ļoti impulsīvs, ekspresīvs, tādēļ man šķiet, ka tas bija mirkļa impulss, saskatot iespēju, ka darbiniekiem savā starpā varbūt ir sliktāka komunikācija, varbūt kāds ir novērsies, nepieskatījis. Momenta iespēja."
Bēgšana notika brīdī, kad saskaņā ar dienaskārtību ieslodzītie tika vesti dienas pastaigā. "Notika ieslodzīto plūsma no korpusa uz pastaigu laukumiem, un vienā brīdī viņš [ieslodzītais] devās aizliegtās teritorijas virzienā uz žogu, lai izdarītu bēgšanu," turpināja Kaļins.
Tagad došanās pastaigās tiek stingrāk uzraudzītas. "Ne tikai šis posms, bet arī visi pārējie procesi, sevišķu uzmanību pievēršot tiem pasākumiem, kad ieslodzītie saskaņā ar dienaskārtību atrodas ārpus kamerām – tās ir izvešanas uz pastaigām, uz dušām vai pie speciālistiem. Tajos brīžos tiek pievērsta pastiprināta uzmanība," uzsvēra pārvaldes priekšnieks.
Rekonstruējot notikumus pa minūtēm un analizējot videonovērošanas ierakstus, pārbaudē konstatēja amatpersonas, kas, iespējams, pieļāvušas dienesta pārkāpumus. Kopumā ierosinātas 16 disciplinārlietas.
"Gribu nomierināt darbiniekus – tas nenozīmē uzreiz, ka ir sods. Disciplinārlieta var beigties arī ar to, ka konstatējām, ka viņš rīkojās saskaņā ar tā brīža situāciju un darīja, kas jādara. Bet, ja konstatēsim, ka viņš kaut ko nedarīja, kas bija jādara, tad lemjam par disciplinārsoda piemērošanu," skaidroja Kaļins.
Ieslodzītie, pēc Kaļina vārdiem, arī "saskata iespēju" tajā, ka ieslodzījuma vietās trūkst darbinieku – vidēji 20%.
Nākamā gada budžetā gan ir paredzēts papildu finansējums ieslodzījuma vietu darbinieku atalgojuma palielināšanai – algas pieaugs par 8–10%. "Ir prieks, ka pieliek, bet vajadzētu vairāk," piebilda Kaļins.
Pieredzējuša apsarga–uzrauga vidējā alga ir ap 950 eiro "uz rokas", ieskaitot darbu nakts stundās, bet jaunam darbiniekam alga ir ap 830 eiro "uz rokas", sacīja Kaļins.
KONTEKSTS:
Šā gada 23. jūlijā no Rīgas Centrālcietuma ap pulksten 13.45 izbēga ieslodzītais, 1993. gadā dzimušais Māris Kovaļovs, kurš ieslodzījumā atrodas par slepkavības mēģinājumu.
Valsts policijā tika uzsākti plaši personas meklēšanas pasākumi un izsludināta operācija "Slazdi" visā valstī, kuras laikā tika ierobežotas citu personu ikdienas gaitas, kā arī pārmeklēti transportlīdzekļi un veiktas citas darbības personas meklēšanai.
Pēc aptuveni četrām stundām Kovaļovs atrasts kādā namā Sīmaņa ielā, Sarkandaugavas rajonā Rīgā. Par bēgšanas faktu ir uzsākts kriminālprocess, kā arī dienesta pārbaude, kurā vērtēja Centrālcietuma darbinieku rīcību. Pēc dienesta pārbaudes tika ierosinātas 16 disciplinārlietas, savukārt prokuratūra oktobra sākumā Centrālcietuma bēgļa lietu nosūtīja Rīgas pilsētas tiesai.
