«Rietumu banka» mudina nesteigties ar «Maskavas nama» pārņemšanu

Vai Saeimai nevajadzētu rūpīgāk pārvērtēt plānu valstij pārņemt "Maskavas namu" Rīgā, Marijas ielā 7? To darīt vēstulē Saeimai aicinājusi "Rietumu banka", brīdinot par sekām Latvijas komersantiem, kuru aktīvi atrodas Krievijā. Saeimas atbildīgā komisija šo aspektu varētu izvērtēt, bet ne vilcināt "Maskavas nama" pārņemšanu.

Kādreizējais Dzelzceļnieku nams Maskavas valdības rokās nonāca īpašumu maiņas rezultātā gadsimta sākumā. Pēc pārbūves par "Maskavas namu" nosaukto ēku atklāja 2004. gadā. Kopš tā laika tajā rīkotas izrādes, kino seansi un dažādi citi pasākumi.

Šajā ēkā arī pēc Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā notikušas aktivitātes, kas liecinājušas par atbalstu Krievijas īstenotajai agresijai. Tātad "Maskavas nams" ir Krievijas politikas ietekmes vieta, kur notiekošās aktivitātes ir vērstas arī pret Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju, tāpēc Latvijai ir pienākums vērsties pret to, pauda īpašuma pārņemšanas likumprojekta autori.

Vienlaikus decembrī Saeimā ar vēstuli vērsusies "Rietumu bankas" vadītāja Jeļena Buraja. Šī banka jau dažus gadus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā lēmusi aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tomēr bankai šajās valstīs ir iepriekš sāktas saistības. To izbeigšana ir sarežģīta, jo Krievija uz Eiropas valstu noteiktajām sankcijām reaģējusi ar atbildes sankcijām, piemēram, iesaldējot dažādu komersantu, toskait arī "Rietumu bankas" esošos aktīvus.

Bankas vadītāja bažījas, ka "Maskavas nama" pārņemšana var dot agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tajā skaitā "Rietumu banku", proti, tiem piederošos Krievijā iesaldētos aktīvus kaimiņvalsts varētu nacionalizēt.

Runa varētu būt par ievērojamām summām. "Rietumu bankas" pārskats par 2022. gadu liecina, ka bankas riska pozīcija pret Krieviju 2022. gada beigās ir 129 miljoni eiro, bet pret Baltkrieviju – 18 miljoni eiro. Galvenais riska darījumu apjoms ir kredīti klientiem un debitoru parādi. Šo saistību izbeigšana ir traucēta, jo Krievija ir ierobežojusi naudas līdzekļu pārskaitīšanu no Krievijas uz "Rietumu bankas" kontu no viena parādnieka līdz aptuveni 85 000 eiro mēnesī.

"Rietumu banka" atturas no sīkākiem komentāriem, izņemot vēstulē jau uzrakstīto. Tajā bankas valdes priekšsēdētāja arī norādīja, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu valsts īpašumā kā simbolisku un solidāru rīcību ar Ukrainu un tās cīņu pret agresoru.

Minētos "Rietumu bankas" apsvērumus Saeimā varētu izvērtēt, taču ar likumprojekta virzību un pieņemšanu nebūtu jākavējas. Tā, paužot savu personīgo viedokli, Latvijas Radio pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš no "Jaunās Vienotības".

"Tajā aspektā, kā mēs šo jautājumu skatījām kopā ar drošības dienestiem, tika norādīts, ka riski [valstij pārņemot "Maskavas namu"] nav lielākas problēmas nesoši. Arī drošības dienesti uzskata, ka nevajadzētu īpaši kavēties, bet skaidrs, ka nākamajā komisijas sēdē skatīsim šos priekšlikumus un arī šo aspektu noteikti pacelsim.

Ja šāda problēma tiek diagnosticēta, kāpēc to nepārrunāt, un skatīsimies, kas parādīsies priekšlikumos uz galīgo lasījumu,"

sacīja deputāts Skrastiņš.

Saeimas deputāts Jānis Skrastiņš
00:00 / 00:29
Lejuplādēt

Savukārt likumprojekta izstrādātājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības vērtēja, ka "Rietumu bankas" vēstulē lasāmais nevar būt par iemeslu Saeimai kavēt "Maskavas nama" pārņemšanu. "Kāda komercbankai daļa gar valsts lēmumu attiecībā par Krievijai tieši piederošu īpašumu? Nav runa par Krievijas uzņēmumu īpašumu atsavināšanu, kur es vēl varētu saskatīt kādu iesaisti.

Te ir izteikts gadījums, kad komercbanka cenšas iejaukties jautājumā, kas skar divu valstu attiecības."

Priekšlikumi uz galīgo lasījumu saistībā ar šo likumprojektu iesniedzami līdz šīs darba nedēļas beigām. Tad jau pavisam drīz Saeimas Aizsardzības komisija tos plāno skatīt un lēmuma projektu uz Saeimu virzīt janvārī.

Nekustamo īpašumu Marijas ielā 7 paredzēts pārrakstīt uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Iepriekš lēsts, ka saistības ēkas uzturēšanā būtu ap pusmiljons eiro gadā. Taču konkrētāki scenāriji par šī nama turpmāku izmantošanu valdībai ziņojumā Saeimai jāiesniedz līdz 31. martam. Jau izskanējis, ka šo ēku paredzēts nodot Ukrainas rīcībā.

KONTEKSTS:

Par "Maskavas namu" sauktā ēka Rīgā, Marijas ielā 7, pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam.

Īpašumam 2022. gada pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Savukārt 2023. gada decembrī Saeimā konceptuāli atbalstīta "Maskavas nama" pārņemšana valsts īpašumā, par ko galīgo lēmumu plāno pieņemt 11. janvārī.

Tikmēr Valsts drošības dienests izmeklēšanā atklājis, ka "Maskavas nama" vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no šī nama telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām pret Krieviju bija aizliegta.

Rīgā, Marijas ielā 7, ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš  leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.

"Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti