Zaļie ceļi ir maršruti, kas, izmantojot kādreizējās dzelzceļa līnijas, ved cauri gleznainām ainavām un mežiem. Tie ir piemēroti velobraucējiem, pārgājieniem, zirgu izjādēm un slēpošanai ziemā. Maršrutu segums ir grants vai meža ceļi, kas dabā ir marķēti ar zīmēm – tā projekta īstenotāji uzbur ainu, kāds būs pārgājienu maršruts no Liepājas līdz Pāvilostai 41 km garumā. Projekta īstenošanai paredzēti 112 490 eiro, ko Dienvidkurzemes novada pašvaldība plāno tērēt šim mērķim.
"Mums vēsturiski tādi ir divi Dienvidkurzemē – viens Pāvilosta–Liepāja, un Liepāja–Vaiņode. Šoreiz esam izvēlējušies startēt ar Pāvilostas–Liepājas maršrutu. Tiks veidots pirmais Zaļais ceļš Kurzemē. Mēs zinām, ka Igaunijā un Vidzemes pusē ir diezgan attīstīti spēcīgi šie tūrisma produkti un maršruti. Liepājas pusē un Kurzemē tas būs pirmais," stāsta tūrisma nozares eksperts Dienvidkurzemes novadā Raimonds Reinis.
Tikko viesojušies arī Spānijā, kur īstenots kas līdzīgs. Galvenais ieguvums šādam pieredzes braucienam bijusi iespēja mācīties no kļūdām – saprast, kā nedarīt, saka Reinis. Tāpēc pirms darbu veikšanas notiks sarunas ar apkārtnes iedzīvotājiem un tūrisma uzņēmējiem.
Viens no darbiem būs notīrīt no ceļa posma apaugumu. Vēl iecerēts izveidot ugunskura vietu un brīvpiekļuves namiņu, kur tūristi varēs nakšņot.
"Dažos posmos arī sakārtosim ceļu. Lai būtu piemērots gājējiem, velosipēdistiem. Atšķirībā no Vidzemes pieredzes mums būs divi jauninājumi, būs starta un finiša vārti šim pārgājienam, jo mēs zinām, skatoties uz šādiem pārgājieniem maršrutiem Eiropā, ka cilvēkiem patīk fotografēties pie starta un tad, kad sasniegts finišs. Tas ir viens, kas nav bijis. Otrs, ko es saucu par pilotprojektu mūspusē – tas būs brīvpiekļuves namiņš, līdzīgi kā Somijā un citviet Skandināvijā. Ir koka namiņš, kur ceļotāji var pārnakšņot, elektrības tur nebūs, bet var noklāt savu guļammaisu un var nakšņot, būs kā Skandināvijā ar "Jotul" krāsniņu, cilvēki var doties pārgājienā arī, piemēram, decembrī un pārnakšņot šajā namiņā."
Šajā maršrutā līdzās bijušajai dzelzceļa līnijai atrodas tūrisma objekts "Godiņu piedzīvojumu platforma" un indiāņu flautu darbnīca "Āra flautas". Pirms vairākiem gadiem aizaugušo ģimenes mantojumu sāka pārvērst Godiņu ģimene.
"Jau 2019. gada rudenī, kad dzima ideja par dabas tūrismu, labiekārtot Godiņu piedzīvojumu platformu, veidot tādu kā dabas parku uz vectēva zemes, tad izrādās, ka tas ir pie paša dzelzceļa Liepāja–Ventspils, kur agrāk kursēja vilciens. Vēl joprojām cilvēkiem ir īpašas atmiņas par šo dzelzceļu. Mēs jau tajā laikā saskatījām to kā brīnišķīgu un līdz šim neizmantotu resursu – kur cilvēki var pārvietoties drošā veidā, ka tas ir neizmantots resurss, kur varētu būt zaļais pārgājienu, veloceļš, kur cilvēki var pārvietoties, atpūsties dabā, turklāt darīt to drošā veidā. Kā zināms, Ventspils šoseja nav tik droša vieta, kur pārvietoties ar velosipēdu vai kājām, tad šis zaļais ceļš,
manuprāt būtu brīnišķīgs resurss, lai cilvēki varētu vairāk atpūsties dabā, tādā veidā arī smeltos spēku un enerģiju," saka Ginta Godiņa.
Godiņu piedzīvojumu platformā jau šobrīd cilvēki var iznomāt velosipēdus, izmantot projekta laikā iegādātas teltis un arī ziemai piemērotus guļammaisus. Sadarbībā ar pašvaldību (iepriekš Grobiņas domi), jau izdevies dzelzceļa līnijā simboliski atjaunot vienu no pieturu platformām, tur redzama kāda sena fotogrāfija, kā atpūtnieki senākos laikos ar velosipēdiem braukuši šajā posmā un fotografējušies uz slavenā Kapsēdes dižakmeņa.
"Māteri. Tā ir arī mana bērnības platforma, kur mēs kāpām no vilciena ārā, nācām pie vectēva un omes ciemos. Izveidojām tādu kā pieturas vietu, tā simboliski atceroties bijušo dzelzceļu. Tur ir informācija par dzelzceļa vēsturi, daži foto momenti, lai cilvēki ar to var iepazīties," norāda Godiņa.
Katru dienu viņa kopā saviem uzticamajiem draugiem suņiem dodas arī nelielā pastaigā pa bijušās dzelzceļa līnijas posmu, taču izrādās, ka cauri viņu īpašumam gājusi vēl kāda dzelzceļa līnija, kuras malās pavasaros zied balto vizbuļu jūra, bet vasarās ozolu, liepu un citu koku meža parkā zied orhidejas un uzvējo vīgriežu smarža.
"Šī vieta, mūsu Godiņu piedzīvojumu platforma, ir bagātīga ar vēstures momentiem. Caur mūsu mazo mežiņu ir saglabājies mazs fragments no mazbānīša, tas ir šaursliežu dzelzceļa fragments, kas ir bijis savulaik posmā Liepāja–Alsunga, vēlāk arī Kuldīga, kur pa šo mazo šaursliežu dzelzceļu ir vesti lielie akmeņi uz Liepāju un tur būvēta dzelzceļa stacija tajā laikā, arī objekti Karostā. Man vecvectēvs arī vedis ar zirgu lielos akmeņus un tad būvējis klēti un kūti; tādi vēsturiski momenti."
Godiņa stāsta, ka ļaudis, kuri jau tagad dodas pārgājienos pa šo maršrutu, attāli cauri mežam dzird Āra Godiņa flautas spēli, tāpēc ne viens vien izbrīnīti jautā, kas tur tālumā tā skan. Indiāņu flautas, kas top no pašmāju kadiķiem un eksotiskiem, dažādu krāsu un faktūru kokiem, ir vēl viena pievienotā vērtība jaunajam maršrutam.
