Panorāma

"Vienotība" pret āboltiņu – kādas ēras beigas

Panorāma

Eksperts: bija 30 iespējas novērst Zolitūdes traģēdiju

Zemnieku saeima nelūgs izsludināt ārkārtas stāvokli visā valstī

«Zemnieku saeima» nelūgs izsludināt ārkārtas stāvokli valstī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Biedrība "Zemnieku saeima" otrdien, 7.novembrī, nolēma tomēr neaicināt valdību izsludināt ārkārtas stāvokli visā valstī lietavu nodarīto postījumu dēļ. Pārliecība, ka šāda rīcība lauksaimniekiem nepalīdzēs risināt attiecības ar kreditoriem, gūta pēc sarunām ar Zemkopības ministriju.

Iepriekš "Zemnieku saeima" pieļāva, ka lūgs valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā valstī, ne tikai 29 novados.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidroja, ka lietavas augustā un septembrī traucējušas iegūt ražu arī citviet. Turklāt bojā gājuši rudens sējumi.

Tagad lauksaimnieki guvuši pārliecību, ka ārkārtas stāvoklis nepalīdzētu risināt sarunas ar kreditoriem. Tas izsludināms vien uz trim mēnešiem, tāpēc nepalīdzētu panākt, piemēram, pietiekami garus maksājuma termiņa pagarinājumus.

“Pārrunājot ar ministriju, mēs nonācām pie secinājuma, ka tā nav burvju nūjiņa, ar kuras palīdzību mēs varam visas šīs situācijas atrisināt,” atzina  “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

“Mums ir jāatceras arī tas, ka šo ārkārtas situāciju mēs varam izsludināt uz trīs mēnešiem un tad ir iespējas vienu reizi pagarināt,” norādīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

“Pēc trīs mēnešiem, iespējams, atkal šie kreditori varētu nākt un tāpat vērst savas sankcijas. Līdz ar to ir jādomā par tādu abpusēji pieņemamu risinājumu, kas būtu pieņemams gan kreditoriem, gan zemniekiem,” sacīja Lazdiņš.

''Zemnieku saeimas'' vadība tomēr cer, ka kreditori ņems vērā meteoroloģiskos datus, risinot attiecības ar katru lauksaimnieku. Ministrija un zemnieki sola tuvākajā laikā domāt arī par citiem atbalsta veidiem.

Bet lūdzot Eiropas Komisijai naudu kompensācijām, ir savākti meteoroloģiskie dati. “Zemnieku saeima” cer, ka tie tiks uztverti kā spēcīgs arguments, lai kreditori individuāli pārskatītu aizdevuma nosacījumus.

Jau ziņots, ka divus mēnešus pēc tam, kad 24. augustā Latgali skāra pamatīgas lietavas, kas postīja gan ceļus, gan laukus, valdība apstiprinājusi, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēl gandrīz 15 miljonus eiro kompensācijām lauksaimniekiem. Tās saņems gandrīz 3000 saimniecību īpašnieki. Vidējais kompensāciju apjoms ir 5070 eiro, bet lielākā – 268 000 eiro. Taču valsts atlīdzinās tikai zemnieku ieguldījumus, bet tiem, kuri cer uz atbalstu par negūto ražu, jāgaida Eiropas Komisijas galavārds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti