Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs Viļānos izmēģinājuma laukos audzē un testē vairākas augu kultūras - ziemājus un vasarājus, pākšaugus, linus, kaņepes un šogad arī kartupeļus. Kopumā apskatāmi teju 300 dažādi augu kultūru, šķirņu un to apstrādes varianti. Ikgadējā Lauku dienā zemniekiem ir iespējams novērtēt šķirņu pielāgotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, mēslojumu un ķimikāliju ietekmi.
Agronome Veneranda Stramkale nozarē strādā jau 57 gadus, bet vasaru ar tik netipiskiem laika apstākļiem ir grūti atminēties.
Šī gada meteoroloģiskā situācija ir ļoti netipiska, “nevar teikt, ka tādi gadi ir daudzi bijuši”, atzīst Stramkale.
“Sen nav piedzīvota tāda vasara, ka nevarētu pat vienai gotiņai sienu paspēt sagatavot,” saka agronome.
Lauksaimnieki norāda - gadu no gada ir jāpielāgojas laika apstākļiem un jāmaina lauku apstrādes paņēmieni. Šogad netipiskais vēsums un biežās lietusgāzes nav būtiski kaitējušas sējumiem. Vērtējot šobrīd esošos laukus, saimnieki cerību pilni raugās uz gaidāmo ražu.
Saimniecības “Ābeles” saimnieks no Varakļānu novada Ivars Grudulis spriež – “ja turpmākie laika apstākļi neuztaisīs kaut kādus pārsteigumus, es domāju, ka viss būs labi”.
Saimniecības “Lācīši” saimnieks no Gulbenes novada Staņislavs Gžibovskis savukārt paredz, ka, ja “nākamās nakts lietus nesagāzīs veldrē, tad būs labi”. “Izskatās, ka daba ir pat gatava atdot pagājušā gada parādu mums, kad ražas nebija. Bija neražas gads, bet raža šogad pagaidām izskatās lieliska,” atzīst Gžibovskis.
Vien šobrīd ir grūti paredzēt gaidāmo kulšanas laiku. Vēsais pavasaris to ir iekavējis.
Saimniecības “Skudras” saimnieks no Staburaga pagasta Māris Zemešs saka, ka ir jāizmanto iespējas. “Gan laika apstākļos paliek aizvien īsāki momenti lauku kopšanas darbus darīt, gan kulšanas darbus. Kādreiz varēja mierīgi pa dienu, tagad bieži vien ir garie vakari vai arī naktis ir jāpieķer, lai paspētu. Tad atkal ir dienas, kad var atpūsties,” stāsta Zemešs.
