Visu «Parex bankā» ieguldīto valsts neatgūs

No kopējā 1,7 miljardu eiro valsts atbalsta bijušajai “Parex bankai” patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, un lielāko daļu no šīs atlikušās summas arī neizdosies kompensēt – tā atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs. Naudas atgūšanas process ir teju noslēdzies, un tiks likvidēta arī “Parex” problemātisko aktīvu mantiniece - kompānija “Reverta”. Arī pēc tam vēl gan paliks vairāki neatrisināti jautājumi.

“Parex” bankas stāsts, kas aizsākās 2008. gadā līdz ar valsts iesaisti tās glābšanā tuvojas noslēgumam. Banku “Citadele”, kuru izveidoja uz “Parex” labo aktīvu bāzes, valsts pārdeva jau pirms diviem gadiem, un līdz šī gada beigām plānots likvidēt kompāniju “Reverta”, kuras pārziņā bija problemātiskie aktīvi. “Revertā” atgūtā summa veido 70% no šiem aktīviem.

“Uz šo brīdi ir atgūtu 763,5 miljoni eiro, bet mēs nevaram teikt, ka viss atgūšanas process ir beidzies, jo vēl ir tiesvedības ar bijušajiem akcionāriem par 230 miljoniem. Vēl ir atsevišķi aktīvi, kas izstrādājami līdz šī gada beigām. Gala summu vēl mēs nevaram pateikt,” saka kompānijas “Reverta” likvidatore Rūta Amtmane.

Par 75 miljoniem eiro “Reverta” vērsusies arī Eiropas cilvēktiesību tiesā pret Krievijas Federāciju, jo Krievijas tiesas kāda aizdevuma atgūšanas sakarā nav ņēmušas vērā Latvijas tiesu spriedumus, un tas tiek tulkots kā Latvijas tiesību aizskārums.

Taču jau tagad ir skaidrs, ka visu savulaik valsts ieguldīto neizdosies atgūt, pat ja tiesvedības tiks vinnētas. Šobrīd neatgūti ir 678 miljoni, bet Privatizācijas aģentūrā lēš, ka kopumā beigās zaudētā summa varētu būt ap pusmiljardu eiro. Mēģinājumi atgūt naudu no atlikušajiem “Revertas” aktīviem nebeigšoties arī pēc šīs kompānijas likvidācijas.

“Viens no risinājumiem, ko mēs tagad plānojam īstenot, ir jaunas meitas [meitasuzņēmuma] dibināšana Privatizācijas aģentūrai, kas varētu pārņemt šos aktīvus un kas varētu strādāt ar domu, lai “Revertai” netraucētu likvidēties,” sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kas veic parlamentāro uzraudzību pār  naudas atgūšanu un kurā otrdien, 14. novembrī, uzklausīja “Revertas” un PA pārstāvju ziņojumu par progresu naudas atgūšanā, ar rezultātiem deputāti gan nav īsti apmierināti.

“Būtu ļoti labi, ja mēs šodien varētu pateikt nevis 70%, bet vismaz 85%. Toreiz tā saruna bija optimistika – mēs aizņemamies naudu “Parex bankas” cauruma kompensēšanai no Eiropas. Tad mēs to naudu atgūstam atpakaļ. (..) Otrkārt, es gribētu paskatīties, cik ir izmaksājuši darba resursi, kas ir ieguldīti, un cik naudas ir aizgājis administratīvos izdevumos,” saka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība).

Saeimas komisijā pie šī jautājuma atgriezīsies nākamā gada pavasarī. Tad arī būšot jālemj, ko darīt ar pašu PA, jo līdz ar šī procesa noslēgšanos pēc būtības beigsies arī tās funkcijas.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto "Parex bankas" restrukturizācijas plānu "Revertas" saimnieciskā darbība tiek izbeigta 2017.gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām "Revertai" jāpabeidz portfeļa izstrāde un uzņēmuma darbība. 

Valdība pērn pieņēma lēmumu uzsākt "Revertas" kredītportfeļa pārdošanas procesu. Īstenojot šo lēmumu, "Reverta" noslēdza līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA "KPMG Baltics" par kredītportfeļa pārdošanas procesa organizēšanu.

Šā gada vasarā "Reverta" paziņoja par lēmumu pārdot kredītportfeli SIA "Gelvora", kas ietilpst Zviedrijas finanšu holdinga „Marginalen AB” sastāvā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti