Valsts budžeta plāni trim gadiem mainās ik gadu

Saeimas atbildīgā komisija otrdien, 24. oktobrī, pabeigusi caurskatīt ar valsts 2018. gada budžetu saistītos likumprojektus pirmajam lasījumam un jau trešdien, 25. oktobrī, paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, lai tos varētu apstiprināt un virzīt otrajam - galīgajam lasījumam.  Budžeta plāni noteiks ne tikai nākamā gada dzīvi, bet kopumā turpmākajiem trim gadiem. Tiesa, jau tagad tiek runāts, ka nākamgad šie plāni atkal varētu tikt pārskatīti, jo īpaši ņemot vērā, ka nākamais ir vēlēšanu gads un to darīs jauna valdība. Un arī līdz šim trim gadiem paredzēti budžeti revidēti katru gadu.

Pirmo reizi valsts budžetu trim gadiem uz priekšu valdība izplānoja un Saeima pieņēma 2012. gadā. Toreiz 2013., 2014. un 2015. gadam. Tomēr kopš tā laika ne reiz nav bijis tā, ka trim gadiem pieņemtais budžets šos trīs gadus tāds arī paliktu, un tik un tā tas tiek pārplānots.

Arī tagad, plānojot 2019. un 2020. gada budžeta ietvaru, izskan, ka pie kāda jautājuma nāksies atgriezties, kad šis termiņš būs tuvāks. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) gan norāda, ka izmaiņas pamatā var būt par to, kas budžetā nāks klāt, un nevis to, kas ņemts nost.

"Visi izdevumi, kas tiek gatavoti vidējā termiņā, tādi arī paliek, bet katru gadu kārtējo budžetu gatavojot, protams, ir jāņem vērā, ka ir jauni faktori, kas ietekmē fiskālo telpu un arī deficīta līmeņus. Piemēram, nodokļu ieņēmumu apjoms: ir jāvērtē – labāks, sliktāks.

Mūsu gadījumā pēdējos gados ir bijis labāks nekā plānots, un ekonomiskā izaugsme, kas arī ietekmē kopējos ciparus," sacīja finanšu ministre.

Fiskālās disciplīnas padomē gan norāda, ka, plānojot vairāku gadu budžetu, kas ir atbalstāma prakse, korekcijām būtu jābūt nelielām un objektīvi pamatotām. Grozījumu nepieciešamību varētu ietekmēt, piemēram, cenu svārstības, valsts parāda apsaimniekošanas izmaksas, kas var mainīties, vai tamlīdzīgi faktori.

"Problēma ir tāda, ka dažkārt šie izdevumi tiek samērā bieži pārskatīti (..). Tas nozīmē, ka daudzi lēmumi netiek pieņemti pietiekami ilgā perspektīvā. Ja mēs salīdzinām Latviju, piemēram, ar Zviedriju, tad Zviedrijā arī ir šāds trīs gadu budžets, bet katru gadu nefokusējas uz tām lietām, kas notiks nākamajā gadā budžetā, bet galvenais fokuss ir uz trešo gadu, jo par iepriekšējiem diviem gadiem visi lēmumi jau ir pieņemti," skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.

Turklāt steiga ietekmē arī lēmumu kvalitāti, norāda padomē. Pieņemt budžetu trim gadiem savulaik rosināja valdības sociālie partneri, tādējādi cerot uz lielāku stabilitāti un prognozējamību.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), kas ir viena no šiem partneriem, uz ikgadējo budžeta grozīšanu gan neraugās tik strikti kā Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis.

"Tas, kas attiecas uz tādām asām problēmām, kur vajadzīgas reformas, tur es piekrītu arī valdībai, ka nodokļu reforma bija jāveic un tā bija jāveic ātri un šogad, nevis jāvelk trīs gadus. Un veselības aprūpes finansēšanas reforma jāizdara ir šogad, jo tā ir jau ievilkta un ļoti sena problēma," sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tikmēr ministrijas budžeta ietvaram, ko pieņems šogad, jau sāk pieteikt jaunas politikas iniciatīvas, kuras varētu apspriest nākamgad. Piemēram, Tieslietu ministrija jau norādījusi, ka nākamgad 2019. gada budžeta paketei rosinās notārus atbrīvot no maksas par ziņu saņemšanu no valsts informācijas sistēmām.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti