Izaugsmes prognozes un attiecīgi budžetā pieejamais finansējums samazinās Krievijas – Ukrainas konflikta dēļ, bet ministriju vajadzības nav mazinājušās un pirms kāda laika, sniedzot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, ministrijas prasīja papildus vairāk nekā 500 miljonus eiro. Šobrīd ir skaidrs, ka ministrijām nāksies ne tikai atteikties no lielākās daļas plānu, bet arī, iespējams, savilkt ciešāk jostas.
Bieži tiek piesaukta arī nodokļu palielināšana, kas ļautu samērot budžeta izdevumus ar ienākumiem, bet to skaļi kritizējuši ne tikai uzņēmēji un arodbiedrības, bet arī Latvijas Banka.
Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") iepriekš norādīja, ka budžetu būtu jāpaspēj pieņemt līdz gada beigām, jo nākamgad jau janvārī sākas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.
