Juridisko personu elektroenerģijas rēķinos maksa par sistēmas pakalpojumiem veido aptuveni 10% no izmaksām (līdzās elektroenerģijas cenai, obligātā iepirkuma komponentei (OIK) un PVN). Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa.
Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs, piemēram, namu apsaimniekotājiem.
Sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija notiks pēc tā paša principa kā šā gada pavasarī – kompensācija juridiskām personām tiks piemērota automātiski to rēķinos. Sistēmas operatori (t.i., 10 sadales sistēmas operatori un viens pārvades sistēmas operators) iesniegs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam, kas kompensēs operatoriem radušās izmaksas.
Aprēķināts, ka nepieciešamais finansējums šā atbalsta sniegšanai kopumā ir 123 577 867 eiro. No šīs summas atbalsta sniegšanai šī gada trīs mēnešos nepieciešami 52 961 942,91 eiro, savukārt 2023. gada četriem mēnešiem nepieciešami 70 615 923,89 eiro.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) piebilda, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar OIK kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Indriksone pastāstīja, ka tālāk tiek virzīta arī grantu piešķiršana energoietilpīgajiem komersantiem. Tiek lēsts, ka šo atbalstu varētu saņemt apmēram 250 apstrādes rūpniecības uzņēmēju un vidējais atbalsts vienam būtu ap 200 tūkstošiem eiro. Kopā, pēc EM aplēsēm, šis atbalsts no budžeta izmaksātu ap 50 miljoniem eiro.
EM norādīja, ka straujo cenu kāpumu energoresursiem nosaka enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās jau pērnā gadā rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu, ietekmējusi virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums), gan Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski palielinājusi spriedzi energoresursu tirgū pasaulē. Saskaņā ar EM aplēsēm, elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā šogad cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022. gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošās partijas jau iepriekš vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
