Ukrainas lēmums nozīmē, ka no pulksten 7.00 trešdien tiks apturēts 32,6 miljonu kubikmetru gāzes tranzīts dienā. Tā ir apmēram trešdaļa no gāzes daudzuma, ko Krievija katru dienu eksportē caur Ukrainas teritoriju, informēja Ukrainas regulatori.

Ukraina paziņoja, ka okupācijas dēļ nav iespējams piekļūt mezglpunktam Sohranovkā un novirzīt gāzes plūsmu pa citiem tranzīta maršrutiem. Ukraina minēja vismaz vienu "pieaugušas vardarbības" gadījumu.

Krievijas koncerns "Gazprom", kas piegādā pa šiem cauruļvadiem transportēto gāzi, apstrīdēja Ukrainas argumentu, paziņojot, ka tam "nav absolūti nekāda apstiprinājuma par pieaugušas vardarbības gadījumiem".

"Gazprom" piebilda, ka nav nekādas tehniskas iespējas novirzīt šo gāzi pa citiem maršrutiem. 

Eiropa ir bijusi satraukta par gāzes piegādēm, kopš Krievija 24. februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Daudzas Rietumeiropas valstis grib Krieviju ekonomiski sodīt par šo iebrukumu, bet tām nav alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm. Maksājot par šīm piegādēm, tās nodrošina finansējumu Krievijai.

Kopš kara sākuma ir bijušas bažas, ka Krievija varētu apturēt gāzes piegādes Eiropai, bet līdz šim tas nav noticis. Liela daļa no šīm piegādēm tiek nodrošināta pa cauruļvadu "Nord Stream 1", kas uzbūvēts Baltijas jūras dibenā. 

Saskaņā ar līgumiem, tranzītā caur Ukrainu ir atļauts piegādāt līdz 109 miljoniem kubikmetru gāzes dienā. 

Ukrainas cauruļvadu operatora paziņojumā teikts, ka Krievijas valsts enerģētikas gigants "Gazprom" pārtraucis gāzes piegādi" galvenajam mezglpunktam Sohranovkā. No Krievijas gāzes atkarīgā Vācija cieši uzraugot situāciju.

Trešdien gāzes plūsma uz Vāciju samazinājusies par ceturtdaļu, salīdzinot ar dienu iepriekš. Kā norādījusi Ekonomikas ministrijas pārstāve, "Vācijas energoapgādes drošība pašlaik joprojām tiek garantēta", jo kritumu kompensē ieplūde no Norvēģijas un Nīderlandes.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.