Pagājušajā gadā starptautiskajā lidostā „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits sasniedza gandrīz piecus miljonus. Gandrīz trešdaļa jeb 29% no šiem pasažieriem ir tranzīta pasažieri, proti, ceļotāji, kam Rīga ir tikai pieturas punkts tālākā ceļā.
Ceturtdien notikušajā diskusijā par aviācijas nozares nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībai vairākas amatpersonas izteica bažas par šā gada pirmajos mēnešos novēroto tranzīta pasažieru skaita samazināšanos.
Starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš gan cer, ka vasaras mēneši būs veiksmīgāki un lidostā apkalpoto tranzīta pasažieru skaits samazināsies vien nedaudz: „Šobrīd pirmajos četros mēnešos, ko gan nevar vērtēt kā objektīvu rādītāju, bet tas šobrīd ir virs 20%; jāskatās, protams, gada griezumā - vasarā tas parasti ir daudz augstāks. Mēs runājam, ka apmēram 25% varētu būt šogad vidēji. Tas būs nedaudz zemāks nekā pagājušajā gadā, bet ap 25% varētu būt. Svarīgi, ko es arī minēju savā prezentācijā, ka tādai Eiropas Savienības perifērijas lidostai, kāda ir Rīga, viņš ir augsts.”
Bažas saistītas ar to, ka tieši lielais tranzīta pasažieru skaits ir būtisks, lai saglabātu izvērstu lidojuma galamērķu tīklu, skaidro Liepiņš.
„Zaudējot šos transfēra pasažierus, mēs nespējam uzturēt to maršrutu tīklu no Rīgas. Rīga zaudē savu pievilcību, ja mēs zaudējam šos transfēra pasažierus. Saprotams, ka varbūt tas skaits ap 30% - 40% varbūt nav adekvāts, bet tie 20% - 25% ir svarīgi un ir jānotur nākamajos gados,” norādīja Liepiņš.
Satraucošā tranzīta pasažieru skaita samazināšanās tendence, visticamāk, skaidrojama ne tikai ar ģeopolitisko situāciju, kuras ietekmē samazinājies pasažieru skaits no Krievijas un Ukrainas, bet arīdzan ar nacionālās aviokompānijas „airBaltic” biznesa stratēģiju, īstenojot aviokompānijas restrukturizācijas plānu.
„Jaunā „airBaltic” stratēģija, kas ir vairāk vērsta uz „no punkta uz punktu” pārvadājumiem, protams, dod lielākus ieņēmumus uz vienu pasažieri, bet tajā pašā laikā automātiski samazinās piedāvāto galapunktu skaits un piedāvāto maršrutu intensitāte, jo tikai ar no ārpuses nākošiem pasažieriem mēs varam nodrošināt šādu te lidojumu apjomu no Rīgas lidostas. Manuprāt, restrukturizācijas fāzē šāda stratēģija ir attaisnojama; tā nav pareiza, bet ir attaisnojama, jo tiešām aviokompānijai ir jāpelna. Bet turpmāk - nākamajos gados, it sevišķi kad mums būs jaunas lidmašīnas, tātad palielinās arī kapacitāte, mēs ar tīri Baltijas pasažieriem izdzīvot nevarēsim,” saka aviācijas eksperts Tālis Linkaits.
Eksperts uzskata, ka pašreizējā situācijā nacionālajai aviokompānijai būtu aktīvi jāstrādā pie tā, lai piesaistītu tranzīta pasažierus no Skandināvijas un Vācijas. Te gan esot jārēķinās, ka savi plāni attiecībā uz šo pasažieru piesaistīšanu ir arī lielajām aviokompānijām. Savukārt „airBaltic” prezidents Martins Gauss lielas cerības saista ar plāniem attīstīt savienojumu ar Čendu provinci Ķīnā.
