„Konsolidācija būs nepieciešama tādā izpratnē, ka nevis tā, kā mēs krīzes dziļumā to darījām – vienkārši apgriezām programmas, samazinājām budžeta tēriņu. Bet mēs nevarēsim nākamā gada budžetā apmierināt tik plaši jaunās politiskās iniciatīvas un mums būs jādomā par taupības režīmiem,” atzina Šadurskis.
Šadurska ieskatā, visticamāk, jauno apstākļu iespaidā nāksies atteikties no ieceres par iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa (IIN) likmes samazināšana par procentpunktu.
„Tā vietā mums ir jāstrādā pie neapliekamā minimuma diferensācijas, jārisina citias, fiskāli mazāk ietilpīgas nevienlīdzības problēmas, jādod lielāks neapliekamais minimums mazo algu saņēmējiem un jāatsakās no tā lielo algu saņēmējiem.”
Vēstīts, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas pausto, 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Pēc Latvijas Radio aprēķiniem tie varētu būt vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Jau pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonos. Platais arī norādīja, ka valdība jau ilgāku laiku atliek nepatīkamus lēmumus, piemēram, vēlmi, lai nodokļu ieņēmumi valsts budžetā būtu apmēram viena trešdaļa no IKP.
Aprīļa vidū Fiskālās disciplīnas padome, paužot viedokli par Latvijas stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam, no vienas puses, atzina, ka ekonomika ir attīstījusies līdzsvaroti bez būtiskas novirzes no prognozētā ekonomikas pieauguma apjoma. Taču piekrīt, ka IKP prognoze bija jāsamazina, kā to jau bija izdarījusi Finanšu ministrija.
Tomēr, no otras puses, padome apšaubīja valdības ieceri kā vienreizēju pasākumu nozīmēt izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Pēc padomes ieskatiem, šādi izdevumi ir jāuzskata par daudzkārtējiem, tādējādi tiem ir cita ietekme uz fiskālo bilanci. Visbeidzot, arī gaidas pēc papildus finansējuma dažādām valdības prioritātēm ir pārmērīgas. Proti, ministriju finanšu prasības ir neatbilstošas ieņēmumiem, ko valsts gūst.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs palielināt nodokļus.
