Panorāma

Ko paveikusi traģēdijas izmeklēšanas komisija?

Panorāma

A.Kaimiņš atzīstas deputāta necienīgā rīcībā

Meklē kompromisu par mikrouzņēmumu nodokli

Rosina noteikt mikrouzņēmumu nodoklim trīs gadu ierobežojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valdošā koalīcija pagaidām neatbalsta Ekonomikas ministrijas virzītos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus. Tomēr ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir apņēmusies panākt, ka jauniem mikrouzņēmumiem pirmos trīs gadus būs jāmaksā nodoklis līdzšinējā, tas ir, 9% apmērā.

Atbilstoši spēkā esošajam likumam, no nākamā gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likmei ir jāpieaug no pašreizējiem 9% līdz 11%. Tagad, nepilnu mēnesi pirms jaunās likmes spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar ierosinājumu vismaz daļai mikrouzņēmumu nodokļa likmi saglabāt līdzšinējā apmērā.

Atbilstoši EM ierosinājumam, mikrouzņēmumi pirmos trīs gadus varētu maksāt nodokli 9% apmērā no apgrozījuma, bet pēc tam nodoklis pieaugtu līdz 12% no apgrozījuma. 

Intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” ekonomikas ministre norādīja, ka līdz šim mikrouzņēmumu nodoklis funkcionējis ļoti labi, pozitīvi iedarbojoties uz ēnu ekonomikas mazināšanos, nodarbinātības rādītāju uzlabošanos un palielinājusies jaunu uzņēmumu aktivitāte. Ministrija esot ieinteresēta saglabāt šo nodokļa režīmu.

LTRK vadītājs, finanšu ministrs un ekonomikas ministre par mikrouzņēmuma nodokli
00:00 / 13:07
Lejuplādēt

Taču būtiski esot domāt arī par sociālo nodrošinājumu, lai kritiskos brīžos šādu nodokli maksājošie nenonāktu krīzes situācijās. „Lai nav tā, ka cilvēks ilgstoši atrodoties mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, pēkšņi kādā brīdī, kad viņam ir kritiska situācija – veselības problēmas, bērna kopšanas atvaļinājums vai pienāk pensija – atskārš, ka sociālās iemaksas par viņu bijušas ļoti mazas un no valsts puses vairs nevar gaidīt cerēto atbalstu,” skaidroja Reizniece-Ozola.

Trīs gadu ierobežojumu šim nodoklim atzinīgi vērtē arī Finanšu ministrijā. Kā norāda finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”), valstij jādod iespēja uzņēmumam sevi izmēģināt un gadījumā, ja tas sanāk, jāpiedalās kopējā uzņēmējdarbībā. Savukārt, ja neveicas, tad būtu jāpārkvalificējas par darbinieku.

Reirs uzsver, ka, strādājot mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, šiem cilvēkiem nepietiekami uzkrājas pensija – 20% no minimālā pensiju apjoma. „Tātad mēs pārējie – skolotāji, policisti, arī medicīnas darbinieki – maksāsim tiem cilvēkiem pensijas līdz minimālajam līmenim,” sacīja ministrs.

Tiesa, Finanšu ministrija aizvien uz mikrouzņēmējiem raugās ar skepsi, norādot, ka šis regulējums bieži  izmantots nodokļu apiešanas shēmās. „Ir informācija, ka 60% no uzņēmējiem pārgāja no darbiniekiem par mikrouzņēmumiem. Ir veselas kompānijas, kur katrs taksists ir mikrouzņēmējs. Ir vesela rinda ar rūpnīcām, kur konstruktoru birojs pārtapa katrs par mikrouzņēmumu. Mums nav tādas pārliecinošas informācijas, ka daudzi ir izgājuši no ēnu ekonomikas,” norāda Reirs.

Pret iecerēto mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielinājumu jau ilgāku laiku iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās veiktie aprēķini liecina, ka daļa no mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanas aizstāvju minētajiem argumentiem ir nepamatoti.

LTRK izpētījusi, ka vidējais atalgojums mikrouzņēmumos strādājošajiem ir pat vairāk nekā divas reizes lielāks nekā uzņēmumos, kas atbilstu mikrouzņēmuma kritērijiem, bet nodokļus maksā vispārējā kārtībā. Turklāt summas, ko nodokļos valstij nomaksā mazie, vispārējā kārtībā nodokļus maksājošie uzņēmumi, procentos pret apgrozījumu vien nedaudz pārsniedz mikrouzņēmumu nomaksātos 9%. 

LTRK rādot, ka ilgākā laika periodā izlīdzināsies arī summas, ko par mikrouzņēmumu darbiniekiem samaksā sociālās apdrošināšanas budžetā. 

„Pasakot, ka pāris gadus drīkst būt šādā režīmā, bet pēc tam vispār ne, mēs esam kategoriski pret šādu priekšlikumu. Jā, daži uzņēmumi tiešām izaug un jāveicina, lai izaugtu. Otrai daļai šis režīms ir vienīgais legālais pamats eksistēt, domāju par tādu mazu lauku veikaliņu, viesnīcu, mazu maizes ceptuvīti,” skaidroja Endziņš.

„Trīs gadu laikā tiks izstrādāts kāds papildus regulējums, iespējams, lai dalītu likmes pa nozarēm, jo nav vienlīdz sarežģīta likme tirgotājam pakalpojumu sniedzējam un ražotājiem tas ir kritiski. Mums ir trīs gadi, kur tā likme saglabājas un pa trim gadiem mēs varam izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu nodokļu režīmu,” saka Endziņš.

Pētījums, ko pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veicis socioloģisko pētījumu centrs SKDS liecina, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu neatbalsta teju 70% Latvijas iedzīvotāju. Pozitīvi nodokļa palielināšanas ieceri vērtē vien 10,2% aptaujāto.  

Finanšu ministrs Reirs pirmdien pēc valdības sēdes sacīja, ka valdība nākamā gada pirmajos trīs mēnešos izpētīs, ko darīt ar mikrouzņēmumu nodokli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti